Iesaki rakstu: 
Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju, ir aizliegti visi publiskie pasākumi, savukārt reklāmas un sludinājumi par publiskiem pasākumiem vai līdzīgām norisēm bija ievērojama informācijas nozares ienākumu daļa.
Vairākiem Latvijas izdevumiem ienākumi aprīlī ir par 30 līdz 50 procentiem mazāki nekā pirms gada. Ierobežojumus vairāk nekā 200 pasta nodaļu darbībai ir noteicis Latvijas pasts, un tas jau tagad ļoti negatīvi ietekmē drukātās preses abonēšanu utt.
Protams, informācijas nozares zaudējumu procentuālie apmēri ir mazāki par to katastrofu, kura ir vērojam tūrismā vai viesmīlības sektorā, bet jebkurā gadījumā tradicionālās informācijas nozares uzņēmumu zaudējumi ir lielāki par daudzu citu vietējo ražotāju zaudējumiem.
Tāpēc ir normāli un loģiski, ka plašsaziņas līdzekļu darbība ir iekļauta to nozaru sarakstā, kuras ir cietušas no Covid-19 krīzes.
Tāpēc arī politiskā līmenī bija vienprātība par nepieciešamību sniegt atbalstu informācijas nozares uzņēmumiem.
Problēma ir tikai tā, ka pašlaik koalīcijas vadība virzās uz to, lai nevis sasaistītu atbalstu ar objektīviem pārdošanas apjomu krituma rādītājiem, bet izvirzītu prasības, kas atgādina politisko korupciju.
Šādas aizdomas rodas pēc otrdien pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma, paredzot vienu miljonu eiro (no piešķirtā finansējuma Latvijas masu mediju atbalstam Covid-19 krīzes laikā) novirzīt administrēšanai uz Sabiedrības integrācijas fondu.
No iedalītā miljona aptuveni sešsimt tūkstoši eiro ir paredzēti tieši drukātās preses un komerciālo interneta ziņu portālu atbalstam. Pirms tam bija paredzēts, ka līdzekļus sadalīs Kultūras ministrija, bet tagad atbalsts tiks apgūts ar Sabiedrības integrācijas fondu, kas jau apgūst līdzekļus divās mediju atbalsta mērķprogrammās: Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā un Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Pašlaik lielā steigā top skaistumkonkursa kritēriji, lemjot, kuriem medijiem tiks sniegts atbalsts, bet kuriem tas tiks atteikts. Tāpēc nav jābrīnās, ka vairāki nacionāla līmeņa mediji ir metušies savdabīgā sacensībā, kurš kuru pārspēs koalīcijas partiju slavināšanā. Politiskajiem korumpantiem preses uzpirkšana ir īpaši vajadzīga tieši pašlaik, laikā, kad valdība gatavojas lemt, kā tiks apgūti četri miljardi eiro, lai imitētu krīzes pārvarēšanu.
Krīze ir skārusi daudzas tautsaimniecības jomas. Izmantot krīzes grūtības jaunu korupcijas tīklu izveidē un valsts izzagšanā ir noziedzīgā rīcība.
Valsts atbalstam visām krīzes skartajām ekonomikas nozarēm ir jābūt caurskatāmam un ekonomiski pamatotam. Pašreizējā krīzē valdībai ir jāatbalsta nevis tie masu informācijas līdzekļi, kas viens otru pārspēj Kariņa vai Viņķeles apjūsmošanā, bet gan tie Latvijas masu informācijas līdzekļi, kuri ir nepieciešami Latvijas sabiedrībai, kuriem Latvijas sabiedrība uzticas, kuri ir kļuvuši par nozīmīgu vērtību Latvijas kultūrā un dzīvesveidā.
Lai noskaidrotu šo izdevumu nosaukumus, nav nepieciešams jauns Sabiedrības integrācijas fonda skaistumkonkurss! Daudzus gadus ir veiktas SKDS un citu uzticamu socioloģisku uzņēmumu aptaujas par masu informācijas līdzekļiem, kuriem Latvijas lasītāji visvairāk uzticas. Kas traucē izmantot kaut vai pērn veiktās SKDS aptaujas par Latvijas sabiedrībai svarīgākajiem masu informācijas līdzekļiem?
Atbilde uz jautājumu, kas būtu jāatbalsta, ir vienkārša - tie ir lielākie nacionālā līmeņa laikraksti un reģionālās, novadu un pilsētu, avīzes! Turklāt faktiski visi šie iedevumi jau darbojas digitālajā vidē un atbilst kvalitatīvu laikrakstu kritērijiem.
Krīzes laika finanšu atbalsts nedrīkst tik veikts, sviežot desmitus tūkstošu eiro «jauniem projektiem», kas, iespējams, ir radīti tieši jaunās naudas plūsmas apguvei.
Atbalsts presei ir jāsniedz, apmaksājot konkrētus izmaksu posteņus - rēķinus par pasta piegādi vai tipogrāfiju, rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem utt. martā, aprīlī un maijā vai arī citos mēnešos, ja īpašie apstākļi tiks pagarināti. Politiskie naudas dalītāji nedrīkst izvirzīt prasības attiecībā uz saturu, bet jo īpaši attiecībā uz izdevuma politisko nostāju.
Ja atbalsts informācijas nozarei tiek slepeni sasaistīts ar noteiktu redakcijas politiku, gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām 29. augustā, tad tā ir politiskā korupcija. Tad tā ir mediju uzpirkšana, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.
Pašlaik jau var paust aizdomas, ka vismaz divas no koalīcijas partijām mēģina izmantot krīzes laika grūtības un pieeju valsts naudai, lai pārvērstu brīvu presi par paklausīgu valdošās kliķes nejēdzību apjūsmotāju.
Krīzes laiks ir brīdis, kad var tikt īstenota vislielākā mēroga valsts nozagšana. Cerēsim, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau šonedēļ operatīvā veidā fiksēs, ar kādiem patiesajiem noteikumiem tiek dalīta valsts atbalsta nauda masu informācijas līdzekļiem, un spēs panākt, lai briestošais korupcijas vilnis nepāraug lavīnā, kas sagraus Latvijas valsts pamatus.
Pārpublicēts no nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
