Milzīgākās dividendes un lielākā peļņa: gada plašāk zināmie rekordisti
PIETIEK22.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksta Dienas Bizness laidis klajā žurnālu Miljonārs, kurā līdz ar analīzi un papildu informāciju vienkopus publicēti Latvijas 100 visbagātāko uzņēmēju, 100 vislielāko pelnītāju un 100 visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kas tapuši sadarbībā ar Lursoft. Liela daļa lielāko pelnītāju un milzīgāko dividenžu saņēmēju ir plašai sabiedrībai nezināmi, taču ir arī izņēmumi, - tos tad kopā ar attiecīgi dividendēs saņemtajām un nopelnītajām summām šodien uzskaita Pietiek.
Milzīgāko dividenžu saņēmēji
Oļegs Fiļs SIA OF Holding 4 000 000 eiro
Ernests Bernis SIA Cassandra Holding Company 2 997 521 eiro
Artūrs Belēvičs SIA Saules aptieka, SIA Baltacon 1 637 000 eiro
Edvards Šlesers SIA Regma 1 1 610 000 eiro
Juris Līnis SIA SS 1 376 006 eiro
Andrejs Kivackis SIA SS 1 376 006 eiro
Uldis Pīlēns AS UPB 1 060 932 eiro
Ivo Zonne SIA Barons kvartāls 1 050 555 eiro
Valērijs Maligins AS Olainfarm, SIA Briz, SIA Olmafarm, SIA Vega MS 944 039 eiro
Santa Anča SIA Žurnāls Santa 894 913 eiro
Valērijs Belokoņs AS Belokon holdings 825 917 eiro
Ivars Zariņš SIA Žurnāls Santa 732 201 eiro
Uldis Asars SIA AKZ 560 000 eiro
Juris Aizezers AS LPB 555 600 eiro
Atis Sausnītis AS LPB 555 600 eiro
Signe Reinholde-Āboliņa SIA Komunikācijas aģentūra 279 403 eiro
Lielākās peļņas guvēji
Arnis Riekstiņš 32 530 900 eiro
Ernests Bernis 27 086 038 eiro
Oļegs Fiļs 26 874 707 eiro
Olafs Berķis 21 516 378 eiro
Edvards Šlesers 10 787 211 eiro
Guntis Rāvis 7 885 152 eiro
Igors Skoks 7 871 796 eiro
Uldis Pīlēns 5 980 996 eiro
Jānis Zuzāns 4 991 229 eiro
Valērijs Maligins 3 745 895 eiro
Kirovs Lipmans 3 076 054 eiro
Arkādijs Suharenko 2 699 167 eiro
Kristiāna Lībane-Šķēle 2 273 565 eiro
Mārtiņš Kvēps 2 229 232 eiro
Juris Līnis 2 193 937 eiro
Andrejs Kivackis 2 140 375 eiro
Jānis Vinters 1 963 835 eiro
Anna Lipmane 1 584 277 eiro
Artūrs Belēvičs 1 539 005 eiro
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
