Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad tas ir aktuāls temats – Ukrainas bēgļi, tad jau kāds vientiesis jūrmalnieks uzķersies un aicinās čaklīti pastrādāt. Taču muļķu vairs nav: „ukraiņus” padzen jau no īpašuma vārtiem.

Tas gan viņiem netraucē atgriezties melnā tumsā un pašņakarēties šķūnīšos vai pat verandās. Arī pie manas mājas bija piegājis viens no šiem „darba meklētājiem”, kuru veiksmīgi pasūtīju trīs mājas tālāk. Pagājušajā sestdienā vienā no šīm mājām vīreļiem nepalaimējās: saimnieki viņus aizturēja un izsauca policiju. Taču tā esot atteikusies braukt uz šo izsaukumu, jo „nekas taču nav nozagts”.

Un te nu sākas pats interesantākais.

Šis gadījums, protams, tika atstāstīts sociālajos tīklos, un tauta sašuta, jo - kā var nebraukt uz izsaukumu?! Vai jāgaida, lai kaut ko nozog? Uzreiz nosūtīju vēstuli uz Iekšlietu ministriju, lai saprastu: vai tiešām tas ir likumīgi - nebraukt uz izsaukumu, ja nav notikusi zādzība, bet tikai (!) ielaušanās svešā īpašumā?

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika pamācīja, ka pie ministres esot jāvēršas tikai tad, ja „ir interese par politisko virzienu (politikas dokumentiem, likumdošanas izmaiņām)”. Protams, ne jau par tādiem sīkumiem kā nenotikušas zādzības.

Lai netraucētu ministres kundzi, ar kaunu atkāpos, bet Linda Curika man kā iesācējai studentei rakstiski un laipni deva solījumu: „Ja Jums ir kāds jautājums viņai, būšu priecīga Jūs atbalstīt žurnālistikas centienos.”

Izsmeļošu skaidrojumu toties sniedza Simona Grāvīte, Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Lūk, viņas atbilde.

„Kas attiecas uz jūsu jautājumu par to, vai jāgaida likumpārkāpums - nē, nav jāgaida. Valsts policija rūpīgi seko līdzi, fiksē un vērtē jebkuru informāciju par iespējamiem noziegumiem un likumpārkāpumiem un attiecīgi uz tiem arī reaģē.

Savukārt attiecībā uz konkrēto gadījumu, pārbaudot saņemtos tālruņa zvanus, kas veikti uz Valsts policijas tālruni 110 šī gada 2. aprīlī, varam apstiprināt, ka dienas laikā ir saņemti divi telefonzvani, kuros policija tiek informēta par iespējamām aizdomīgām automašīnām Jūrmalā, iespējams, ar Ukrainas valsts numurzīmēm, kas, iespējams, aizdomīgi vēro privātīpašumus. Abos gadījumos Valsts policija ir piefiksējusi visu informāciju un atbildējusi zvanītājiem, ka informācija ir pieņemta un tā tiks pārbaudīta.

Valsts policija ir reģistrējusi iedzīvotāju sniegto informāciju par aizdomīgo transportlīdzekļu markām un valsts numurzīmēm, kā arī ir nodevusi šo informāciju pašvaldības policijai, lai maksimāli ātri varētu reaģēt uz iespējamu likumpārkāpumu. Saistībā ar šo informāciju ir uzsākta resoriskā pārbaude, tiek skaidroti un pārbaudīti fakti un apstākļi.

Tomēr vēršam uzmanību, ka šobrīd nav gūts apstiprinājums par iespējamām pretlikumīgām darbībām vai mēģinājumiem tās veikt. Tāpat pēdējā laikā Valsts policijas Jūrmalas iecirknī nav reģistrēts izteikti vairāk zādzību no mājokļiem vai automašīnām.

Kas attiecas Twitter ierakstu, kurā minēts, ka „sestdienas vakarā šī pati kompānija noķerta vienā pagalmā Pumpuros. Vīrieši tika aizturēti. Tika paziņots Valsts policijai. Atbilde - ja viņi neko nav nozaguši, tad nav jēgas braukt”.

Sazinoties ar ieraksta autoru, viņš nav norādījis, kas ir veicis šādu zvanu, kā arī citu konkrētāku informāciju, ko varētu pārbaudīt, tik vien minēja, ka zvans varētu būt veikts 2022. gada 2. aprīlī ap pulksten 22.00. Pārbaudot visus ienākošos zvanus uz Valsts policijas tālruņa numuru 110, kas tiek automātiski reģistrēti, un atkārtoti noklausoties zvanu ierakstus laika posmā no 2022. gada 2. aprīļa pulksten 21.30 - 23.00, šāds zvans un gadījums nemaz nav fiksēts.”

Vai melnīgsnējie sirotāji joprojām blandās pa Jūrmalu - nav zināms. Vai policija brauc uz izsaukumiem - arī nav zināms. Jo viena puse apgalvo, ka izsaukums nav bijis, otra puse zina stāstīt, ka policija atteikusies braukt, jo „nekas taču nav nozagts”. Skaidrības nav. Kad „komandantstundā” vajadzēja ķerstīt vientuļos pīpētājus un suņu staidzinātājus, tad viss bija skaidrs: policijas patruļas ar apskaužamu azartu skrullēja neapzinīgos pilsoņus un driķēja soda kvītis. Ko tad vairs tagad...

Skaidrība ir arī citviet, un tā ir vēl svarīgāka. Tagad zinām, ka iekšlietu ministri Golubevu traucēt par nieka lietām ir nepieklājīgi. Ministrei ir daudz svarīgāki uzdevumi. Tā, piemēram, nesen viņai bija jāizdomā, kā nosaukt 9. maija „svinības”: ministre koalīcijai piedāvāja 9.maiju nodēvēt par Krievijas agresijas Ukrainā upuru piemiņas dienu. Tad pilnīgi noteikti nenotikšot nekādas svinības „ar pompu”. Kur sākas pomps un beidzas atturība, to gan neviens nezināja. Bet koalīcija piekrita, un pomps atkrita pats par sevi. Vismaz kaut kāds labums.

Vēl ministrei ir svarīgi pamatot robežas žoga neuzcelšanas doktrīnu. Nu, tā, lai visiem būtu skaidrs, kāpēc tas joprojām ir pusguļus stāvoklī un tāds arī paliks tuvākajā laikā. Vēl ir svarīgi izdomāt, kāpēc neslēgt robežu ar Krieviju, jo pateikt, ka Ukrainas bēgļi tad nevarēs iekļūt Latvijā caur Krieviju, ir vismaz neprātīgi. Toties Krievijas „bēgļiem” gan ir putukrējums: viņi var visu. Un nav taisnība tenkotājiem, kuri apgalvo - Latvijā no Krievijas katru dienu iebrauc ap 2000 cilvēku. Ministre Golubeva apgāž riebīgos maldu nesējus: mēnesī Latvijā iebrauc tikai 6000 cilvēku no Krievijas. Skaidrs beidzot?

Tādi, raugi, svarīgi uzdevumi ir iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Ja vēl izdotos uztaisīt kādu jaunu joku video kopā ar politpulciņa biedru Pavļutu, tad svarīgo uzdevumu kopums būtu gandrīz izpildīts. Kādi tur vairs zagļi Jūrmalā vai citviet Latvijā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

71
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...