Iesaki rakstu: 
Skaidrs, ka farmācijas firmām un ārstiem shēma, kad caur sabiedriskām organizācijām farmācijas firmu nauda tiek izmantota ārstu vajadzībām, ir abpusēji izdevīga. Ārsti tiek pie labas algas par pētījumu veikšanu vai uz konferencēm, farmācijas kompānijas iegūst sev interesējošus datus par Latvijas tirgu un konferencēs ārstiem stāsta, cik to ražotās zāles labas un vērtīgas. Vai šāda abpusēji izdevīga sadarbība ir arī sabiedrības interesēs un ko par to saka veselības sistēmas pārvaldnieks? Veselības ministrijas sniegtās atbildes uz Pietiek jautājumiem publicējam pilnībā.
Vai Veselības ministrijai ir pieņemami, ka gandrīz pie katras slimnīcas ir izveidots fonds, kurš saņem farmācijas kompāniju un medicīnas iekārtu ražotāju finansējumu, lai atbalstītu mediķu darbību?
Veselības ministrija uzskata - ir atbalstāms, ja pie mūsu vadošajām ārstniecības iestādēm (universitātes klīnikām un augstskolām) ir izveidoti fondi, kas paredzēti mediķu tālākizglītības un zinātnes atbalstam, kā arī konkrētās infrastruktūras uzlabošanai ārstniecības iestādēs (piem., vecāku mājas celtniecībai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā), kas nav saistīti ar slimnīcas administrāciju. Jo ar šādu sabiedriskā labuma fondu līdzekļiem ir iespējams nosegt tās vajadzības, tajā skaitā veicināt konkrētas slimnīcas attīstību, personāla tālākizglītību, kolektīva motivāciju, lai darbinieki un topošie mediķi būtu motivēti strādāt šajā iestādē, kuras šobrīd nevar nosegt valsts budžets no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Kopējais ieguvums, paaugstinoties ārstu zināšanām un profesionalitātei, ir ieguvums katram Latvijas pacientam.
Vai Veselības ministrija kontrolē šo fondu darbību un izvērtē, kā šī fonda aktivitātes ietekmē medicīnas iestādes darbību?
Šādu fondu darbību atbilstoši Latvijas likumdošanai par biedrībām un nodibinājumiem uzrauga Finanšu ministrija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) personā, kur pēc auditora slēdziena saņemšanas tiek iesniegts ziņojums par fonda darbību iepriekšējā gadā, kā arī pārskats par tā ziedotājiem (tas tiek publicēts arī VID mājas lapā). VID arī katru gadu lemj, vai saglabājams Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ja tāds piešķirts. Veselības ministrija aicina šos fondus savā darbībā ievērot maksimālu caurspīdīgumu, lai neradītu nekādu pamatu jebkādām šaubām par fonda ziedotājiem vai darbības mērķiem. Veselības ministrija ir arī pastiprinājusi savu kapitālsabiedrību uzraudzību, bet jāatzīmē, ka ministrija nevar juridiski vērtēt pašvaldību un privāto ārstniecības iestāžu darbību, kurās pēc savstarpējā līguma darbības nosacījumiem ir iespējama tikai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība.
Vai, pēc Veselības ministrijas domām, šādi fondi nerada draudus, ka ārstniecības iestāde var nonākt ziedotāju ietekmē?
Šobrīd Veselības ministrijas rīcībā pieejamā informācija neliecina, ka kādā fondā ziedoto līdzekļu apjoms no kāda konkrēta ziedotāja varētu norādīt uz iespējām visai ārstniecības iestādei nonākt šī ziedotāja ietekmē. Ja ar jautājumu tiek domāti konkrētu farmaceitisko uzņēmumu vai medicīnas tehnikas ražotāju ziedojumi, tad jāatzīmē, ka šajās nozarēs pastāv arī samērā spēcīga savstarpējā konkurence un uzraudzība, kas nepieļaus šādu iespēju, kā arī pašu industriju ētikas kodeksi un noteikumi, kādiem mērķiem un kur ir atļauts ziedot. Bez tam šādi fondi ir arī iespēja pacientiem ziedot līdzekļus pēc veiksmīgas ārstēšanās slimnīcai vai arī konkrētai nodaļai. Ir arī zināmi vairāki privāti mecenāti (bieži ārzemju latvieši), kuri ziedo līdzekļus ārstu tālākajai apmācībai jau konkrētos profilos. Šo līdzekļu izlietojumu kontrolē valde, ne ziedotājs. Ziedotājs var slēgt arī ziedojuma līgumu, kam jāsaskan ar fonda mērķiem un jāatbilst sabiedriskā labuma organizācijas darbības principiem un gadījumā, ja ziedotājs ir ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jāatbilst arī sabiedriskā labuma organizācijas darbības principiem.
Kas attiecas uz korupcijas riskiem, tad tādi ir iespējami visur, kur rīkojas negodīgi cilvēki, tāpēc uzraugošām finanšu institūcijām aktīvi jāseko šiem jautājumiem.
Vai arī citās ES valstīs pie slimnīcām ir izveidoti fondi, kuros ieplūst farmācijas industrijas līdzekļi ar mērķi atbalstīt mediķus?
Fondi, nodibinājumi un biedrības, kas guvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ir populāri visā pasaulē kā viens no mecenātisma veidiem un demokrātiskas sabiedrības nevalstiskās darbības aktīvākajām formām, kas palīdz ne tikai sasniegt kādus konkrētus sabiedriskā labuma mērķus, bet, piemēram, krīzes laikā palīdz papildus piesaistīt līdzekļus konkrēto nozaru attīstībai, cilvēkresursu saglabāšanai, tālākizglītībai, zinātnei, arī veselības veicināšanai utt.. Ļoti populāri ir fondi pie augstskolām, operām, teātriem utt. Pirms pāris gadiem ar mērķi veicināt absolventu mūžizglītību un aktīvi popularizēt un atbalstīt savu augstskolu dibināta arī Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija (http://www.rsu.lv/absolventi/absolventu-asociacija/absolventu-asociacija). Redzam, ka pasaulē dažādos atbalsta fondos turpina strādāt arī daudzi no kādreiz redzamākajiem pasaules politiķiem - Olbraita, Niksons, Fords vecākais, Kols utt.
Laikā, kad valsts finansējums medicīnai un veselības aprūpei samazinās, var redzēt, ka šo fondu ietekme arvien palielinās. Vai, jūsuprāt, nepastāv risks, ka, turpinot samazināt valsts finansējumu, Latvijas medicīna nonāks arvien lielākā farmācijas kompāniju atkarībā?
Kas attiecas uz riskiem, kas notiks, turpinot samazināt finansējumu veselības aprūpei, Veselības ministrija uzskata, ka tālāks veselības aprūpes budžeta samazinājums nav iespējams, lai nepasliktinātu veselības aprūpes kvalitāti, kas ietver arī mūsu nodrošinājumu ar kvalificētu ārstniecības personālu. Veselības ministrija uzskata, ka jebkuri pasākumi, kas līdzekļu racionālākas izlietošanas rezultātā var tikt ietaupīti kādā veselības aprūpes sektorā, ir novirzāmi citu veselības aprūpes sektoru finansēšanai, kur šobrīd līdzekļu ir nepietiekami.
Vai no mediķu nonākšanas farmācijas kompāniju atkarībā nepietiekama valsts finansējuma apstākļos ir iespējams izvairīties?
Farmācijas kompāniju lobijs nav tikai valstīs ar nepietiekamu valsts budžeta finansējumu. Šādi mārketinga elementi ir gan farmācijas, gan arī jebkuram citam uzņēmumam, kura darbības mērķis ir sava produkta pārdošana. Latvijā, zāļu patēriņu kompensējamo zāļu sistēmā un izrakstīšanas tendences apkopo Veselības ekonomikas centrs, bet kopējo zāļu patēriņa statistiku - Zāļu valsts aģentūrā. Līdz ar to, ja parādās kāda viena medikamenta izrakstīšanas paaugstināšanās salīdzinājumā ar kādu iepriekšējo periodu, tad arī Veselības inspekcija pārbauda šī medikamenta izrakstīšanas pamatotību. Bez tam ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas regulē zāļu apriti slimnīcās, kā arī Veselības ekonomikas centra izstrādātās ārstēšanas vadlīnijas, kas nosaka, ka ārstēšana jāsāk ar lētāko medikamentu. Ja tomēr pacientam ir aizdomas, ka kāds medikaments tiek izrakstīts nepamatoti vai kāda iespējama lobija ietekmē, tad par to būtu jāziņo Veselības inspekcijai, kura šādus gadījumus detalizēti var izvērtēt.
Cik drošs var būt pacients, ka slimnīcās saņems vislabāko iespējamo medicīnisko aprūpi un zāļu izvēlē ārsts nebūs iespaidojies no farmācijas kompānijām, kuras ziedo šiem fondiem un nodrošina ārstiem gan ārvalstu braucienus, gan izklaides pasākumus?
Mēs nedrīkstam pat pieļaut, ka ārsta zināšanas un profesionālā atbildība pacienta veselības un dzīvības priekšā varētu likt pacientam nozīmēt vai ārstēt ar kādiem neatbilstošiem medikamentiem! Protams, pieejami ir vienādas ķīmiskās formulas dažādu ražotāju medikamenti, kuru cenas ir dažādas, bet pacienta tiesības ir interesēties un ārsta pienākums ir informēt par šīm vairākām iespējām izvēlēties pacientam arī finansiāli atbilstošāko ārstēšanas shēmu, it īpaši ambulatorajā posmā, ja par šīm zālēm pacientam ir pašam kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros jāpiemaksā.
Tieši, lai akcentētu šīs izvēles iespējas, tuvākajā laikā Veselības ekonomikas centrs kopā ar Veselības ministriju uzsāks informēšanas kampaņu „Rūpējies par savu veselību nepārmaksājot”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
