Ministrija neatrod nekādus pārkāpumus, tās ierēdņiem darba laikā lasot lekcijas privātfirmu semināros
PIETIEK22.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau iepriekš tika prognozēts, Ekonomikas ministrijas komisija dienesta pārbaudē nav saskatījusi nekādus pārkāpumus, izvērtējot Pietiek publiskotos faktus, kas liecināja, ka augsti ministrijas darbinieki vismaz vienā, bet, iespējams, arī vairākos kādas privātfirmas rīkotos semināros piepelnījušies savā darba laikā, par to turklāt neinformējot vadību un nenoformējot bezalgas atvaļinājumu vai citu veidu, kā kompensēt haltūrām veltīto darba laiku.
Oktobra sākumā kādas privātfirmas seminārā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi ikviens interesents par 40 latiem darba laikā varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos. Abi ierēdņi savā no nodokļu maksātāju līdzekļiem apmaksātajā darba laikā šīs un, spriežot pēc viņu amatpersonas deklarācijām, arī citu privātfirmu semināros uzstājas par samaksu.
Par abu ierēdņu līdzdalību šajā seminārā Ekonomikas ministrija varēja uzrādīt tās valsts sekretāra Jura Pūces lēmumus, ar kuriem atļauja Auderam un Ošai darba laikā piepelnīties privātfirmas seminārā bija pamatoti ar to, ka šādos semināros viņi uzstāsies tikai paretam un „darba laika kavējumu kompensēs ar četrām papildus stundām virs noteiktā darba laika attiecīgajā nedēļā”. Taču tad Pietiek rīcībā nonāca sludinājums, no kura izrietēja, ka līdzīgā seminārā Oša un Auders piedalījušies arī šā gada 10. martā, un par šo semināru Ekonomikas ministrija atzina, ka „šādas atļaujas abām amatpersonām nav izsniegtas”.
Taču ministrijas speciāli izveidotā komisija neko nosodāmu šajā rīcībā nav atradusi. Pietiek publicē Ekonomikas ministrijas oficiālo informāciju par komisijas secinājumiem:
„Šī gada 19.oktobrī tika izveidota Ekonomikas ministrijas komisija apstākļu noskaidrošanai par Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores I. Ošas un Mājokļu politikas nodaļas vadītāja M. Audera iespējamo likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpumu, neievērojot speciālos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un atrašanos ārpus iestādes noteiktajā darba laikā, neveicot ar dienesta pienākumiem saistītus uzdevumus.
Komisija izvērtēšanas darbu veikusi, un šī gada 16. novembrī tika pieņemts lēmums.
Izvērtējot I. Ošas un M. Audera rīcību likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā kontekstā, Komisija secinājusi:
1) I. Oša un M. Auders saskaņā ar noslēgtajiem autortiesību līgumiem, sagatavo un publisko personiski sagatavotos darbus. Darbā sniegti personiskie priekšlikumi, skaidrojumi un pamatojumi, izmantojot tos darbus, ko autortiesības neaizsargā (normatīvie akti, tiesu nolēmumi).
2) Termins „radošais darbs” likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpratnē, vērtējot to sasaistē ar Autortiesību likumā nostiprinātajiem autortiesību principiem, ietver sevī arī autora iespēju izmantot visas ar šo radošo darbu saistītās tiesības neatkarīgi no tā, vai tās ir uzskatāmas par mantiskajām vai ekonomiskajām tiesībām, proti, Autortiesību likuma izpratnē materiālu sagatavošana un publiskošana nav nošķiramas darbības (darba publiskošana pieder pie autora mantiskajām tiesībām, kas veido autora tiesību kopumu).
Ievērojot iepriekš minēto, Komisija I. Ošas un M. Audera rīcībā, lasot lekcijas š.g. 2011.gada 17.februārī un 16.jūnijā Tiesnešu mācību centrā un SIA Funditus bez amatu savienošanas atļaujas saņemšanas, nekonstatē likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpumu.
Vienlaikus Komisija, atsevišķi no jautājuma par amata savienošanas ierobežojumu ievērošanu, skatīja jautājumu par atrašanos ārpus iestādes noteiktajā darba laikā, neveicot ar dienesta pienākumiem saistītus uzdevumus un attiecīgu darba laika kavēto stundu atstrādāšanu, kā arī šādas rīcības saskaņojumu ar augstākstāvošu amatpersonu.
Komisija, pamatojoties uz dienesta pārbaudes laikā izdarītajiem secinājumiem, ka lekciju lasīšanai nav nepieciešama amatu savienošanas atļauja saskaņā ar likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normām; lekciju lasīšana nav negatīvi ietekmējusi amatpersonas darba pienākumu pienācīgu izpildi; I. Oša un M. Auders ir veikuši amata pienākumus ārpus ministrijas noteiktā darba laika, tādejādi atstrādājot darba laikā kavētās 5 stundas, nonāca pie slēdziena, ka I. Ošas un M.Audera rīcībā, lasot lekcijas š.g. 2011. gada 17. februārī un 16. jūnijā Tiesnešu mācību centrā un mācību konsultatīvajā centrā Funditus nav konstatējamas ārējo un iekšējo normatīvo aktu pārkāpuma vai amata pienākumu nekvalitatīvas pildīšanas pazīmes un dienesta pārbaude ir izbeidzama.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
