Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Netieši apliecinot kāda ministrijas darbinieka teikto, ka „jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt”, Izglītības un zinātnes ministrija skaidro – tā nevarot atklāt ne to, kā tieši prezidenta Egila Levita padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls apliecināja savu atbilstību vecākā eksperta amatam ministrijā, ne to, kāpēc viņam nācās pamest amatu pēc desmit „darba” dienām, jo „tas var nodarīt kaitējumu personas godam un cieņai”. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam ministrijas skaidrojumu:

„Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) ir izskatījusi 2020. gada 16. jūlija iesniegumu (reģistrēts ministrijā 2020. gada 20. jūlijā, reģ.Nr. 4-17.1/20/784), kurā ministrijai tiek uzdoti jautājumi par Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata konkursu (turpmāk - amata konkurss) un tā rezultātiem, un sniedz šādu atbildi.

Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu, ar ministrijas valsts sekretāra 2020. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 13-2.1 e/20/88 “Par konkursa komisijas izveidošanu un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos ierēdņa amata pretendentu atbilstības vērtēšanas kritēriju noteikšanu” bija izveidota konkursa komisija vakantā ierēdņa amata pretendentu atbilstības izvērtēšanai. Vienlaikus ar minēto rīkojumu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 9.panta otrās daļas 2.punktu, bija noteikti vērtēšanas kritēriji amata pretendentu atbilstības izvērtēšanai.

Amata konkursa pretendentu atlases komisijā bija iekļauti:

1)   ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors;

2)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumu izpildītājs;

3)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks augstākās izglītības jomā;

4)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta RIS3 vienības vadītājs;

5)   ministrijas Personālvadības nodaļas vadītāja vietnieks.

Vienlaikus informējam, ka informācija par to, kas tieši ieņem konkrēto amatu, ir atrodama ministrijas tīmekļa vietnē.

Informācija par amata konkursu, ievērojot Valsts civildienesta likuma 8. panta pirmās daļas  prasības, bija publicēta Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (vakances Nr. 200221-9). Papildus, informācija par amata konkursu bija publicēta ministrijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar amata konkursa sludinājumā norādīto amata pretendentiem bija jāiesniedz motivēta pieteikuma vēstule, aprakstot darba pieredzi valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai citu relevantu darba pieredzi, kā arī pieredzi Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos, norādot periodu, kad minētā pieredze iegūta (ja pieteikuma vēstulē nebija aprakstīta minētā pieredze, konkursa komisija uzskatīja, ka pretendentam nav šādas pieredzes), CV un izglītības dokumentu atvasinājumi (pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, bija jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā).

Ministrija veica amata pretendentu izvērtēšanu, izmantojot vienlaicīgi vairākas personāla atlases metodes - izvērtēšanu pēc dokumentiem un intervēšanu, kuras deva iespēju konkursa komisijai izvērtēt katra pretendenta piemērotību noteiktajām prasībām, proti, amata konkurss noritēja divās kārtās: pirmajā kārtā bija veikta iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana prioritārajām prasībām, otrajā kārtā notika darba intervija, kuras laikā otrajā kārtā iekļuvušajiem amata pretendentiem latviešu un angļu valodās bija jāsniedz sagatavotā prezentācija par tēmu “Sadarbība ar Latvijas zinātnes diasporu valsts zinātnes un tehnoloģiju politikas mērķu sasniegšanai”. Intervijas laikā tika izvērtēta amata pretendentu atbilstība minētā rīkojuma noteiktajām prasībām, tostarp tika noskaidrota informācija par iepriekšējo profesionālo darba pieredzi. Lai izvērtētu amata pretendentu atbilstību vakantajam amatam un noskaidrotu amata pretendentu gatavību pielāgoties konkrētajam darbam, katram amata pretendentam tika uzdoti papildu jautājumi, kas attiecās uz paredzētā darba veikšanu un viņu piemērotību amatam. Darba intervija deva iespēju konkursa komisijas locekļiem iegūt pietiekami daudz informācijas par amata pretendentiem, viņu pieredzi attiecīgajā jomā, prasmēm un profesionālajām zināšanām. Konkursa beigās par katru amata pretendentu tika apkopots skaitliskais novērtējums, atbilstoši vērtēšanas metodikai, un veikta kandidātu savstarpējā salīdzināšana.

Līdz amata konkursa pieteikšanās termiņa beigām - 2020. gada 11. martam - ministrijā kopumā bija saņemti 13 pretendentu pieteikumi, amata konkursa otrajai kārtai bija virzīti desmit pretendenti.

Informācijas atklātības likuma 5. pants nosaka, kāda informācija ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto par ierobežotas pieejamības informāciju ir atzīstama informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu. Papildus informējam, ka ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts ir apstiprināts ar ministrijas 2019. gada 27. decembra rīkojumu Nr. l-2e/l 9/391 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”. Minētā rīkojuma pielikuma 34. punktā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2., 4. un 5. punktu un Darba likuma 38. un 93. pantu, par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāmi pretendentu pieteikuma dokumenti izsludinātajiem ministrijas vakanto amatu konkursiem, cita ar konkursiem saistīta dokumentācija, tostarp amatu pretendentu piemērotības novērtēšanas procesa dokumenti. Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Jūs savā pieprasījumā lūdzat sniegt informāciju kā amata konkursa uzvarētājs ir apliecinājis savu atbilstību amata konkursā izvirzītajām prasībām, un Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, nevaram sniegt Jums pieprasīto informāciju, jo tā skar amata pretendentu novērtējuma procesu un būtiski skar personas privāto dzīvi.

Amata konkursa rezultātā, konkursa komisija, izvērtējot amata konkursā iesniegtos dokumentus un darba intervijā gūto informāciju, ņemot vērā amata pretendentu savstarpējo izvērtējumu, par piemērotāko kandidatūru vakantajam amatam atzina Kriša Ēlerta kandidatūru, un, motivējot savu izvēli, ieteica viņu ministrijas valsts sekretāram iecelšanai vakantajā amatā. Ministrijas valsts sekretārs, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, izvērtēja konkursa komisijas ieteikumu un pieņēma lēmumu par amata pretendenta iecelšanu amatā, izdodot ministrijas 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 13-2.1e/20/224 “Par Kriša Ēlerta iecelšanu valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku”. Tādējādi K.Ēlerts 2020. gada 16. jūnijā uzsāka valsts civildienestu ministrijā.

Savus tiešos amata pienākumus K. Ēlerts izbeidza pildīt 2020. gada 2. jūlijā, pamatojoties uz ministrijas 2020. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 13- 2.1e/20/313 “Par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Krišu Ēlertu”. Vienlaikus, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu , nevaram informēt par iemeslu, kāpēc valsts civildienesta attiecības ar K. Ēlertu ir izbeigtas, jo minēto ziņu izpaušana var tikt uzskatīta par iejaukšanos K. Ēlerta privātajā dzīvē, kas var nodarīt kaitējumu personas godam un cieņai.

Ievērojot to, ka valsts civildienesta attiecības ar K. Ēlertu ilga 10 darba dienas (17 kalendārās dienas, no kurām divas bija svētku dienas un viena pārceltā darba diena), bet konkursa sludinājumā lielākā mērā definētie galvenie Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata pienākumi pēc būtības ir veicami ilgtermiņā, K. Ēlerts bija uzsācis tiešo amata pienākumu izpildi, tā piemēram, K. Ēlerts piedalījās projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” darba plānošanas sanāksmē, iepazinās un sniedza viedokli par izstrādāto dokumentu “Plāns darbam ar diasporu 2021. - 2023. gadam” saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un sniedza viedokli par tehniskās specifikācijas projektu paplašināta zinātnes diasporas pētījuma īstenošanai, nodrošinot ministrijas kompetenci diasporas politikas jomā saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 3. punkta h) apakšpunktu, taču svarīgāko uzdoto uzdevumu izpildes termiņš bija ilgāks par 10 darba dienām, līdz ar to konkrētajā situācijā uzdotie uzdevumi palika izpildes stadijā, iesākti.”

Novērtē šo rakstu:

46
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...