Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2

2014.gada 7.janvārī Rīkojums Nr.2
RīgāPar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2013.gada 20.decembra rīkojuma Nr.23-2/821 
"Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata" atcelšanu1. Izskatot Valsts kancelejā 2013.gada 27.decembrī saņemto Jutas Strīķes sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata", konstatēju, ka:
1.1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – birojs) priekšnieks J.Streļčenoks ar 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata" (turpmāk – lēmums par atbrīvošanu no amata) ar 2013.gada 20.decembri ir atbrīvojis no ieņemamā amata biroja priekšnieka vietnieci (apkarošanas jautājumos) J.Strīķi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukcijas Nr.2 "Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība" (turpmāk – instrukcija Nr.2) 14.punktu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk – KNAB likums) 5.panta sestās daļas 12.punktu, Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas 1.punktu par neatbilstību ieņemamajam amatam un pienākumu veikšanu, rīkojoties prettiesiski un tādējādi zaudējot darba devēja (biroja priekšnieka) uzticību. Lēmumā par atbrīvošanu no amata norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams viena mēneša laikā Administratīvajā rajona tiesā. 
1.2. J.Strīķe 2013.gada 27.decembra iesniegumā, pamatojoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem, lūdz izvērtēt biroja priekšnieka darbību, izdodot prettiesisku lēmumu par atbrīvošanu no amata. 
1.3. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" nosaka, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.2. Ņemot vērā šā rīkojuma 1.punktā minēto un to, ka objektīvu apstākļu noskaidrošanu ir iespējams īstenot, veicot pieņemtā pārvaldes lēmuma pēcpār¬baudi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 62.pantu un 67.panta pirmo daļu, pēcpārbaudes ietvaros tika konstatēts:
2.1. Pārvaldes lēmuma tiesiskums publisko tiesību jomā
Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots uz J.Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātiem par 2012.gadu un atkārtotās novērtēšanas rezultātiem, kas tika veikta saskaņā ar biroja priekšnieka 2013.gada 24.maija rīkojumu Nr.20-2/258 "Par J.Strīķes atkārtotas darba izpildes novērtēšanas noteikšanu".
J.Strīķes darbība 2012.gadā tika vērtēta saskaņā ar instrukciju Nr.2, un tai tika piešķirts novērtējums "D". Saskaņā ar instrukciju šādos gadījumos sešu mēnešu laikā veicama atkārtota vērtēšana (iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka atkārtota novērtēšana pēc sešiem mēnešiem tiek veikta, ja kārtējā novērtēšanā novērtējums ir bijis "D" vai "E". Ja atkārtotā novērtēšanā novērtējums ir "E", bet iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka novērtējums ir "D" vai "E", tiek pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Ja iestāde ierēdnim nevar piedāvāt citu amatu, ierēdnis tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam).
No sūdzībai pievienotajiem dokumentiem secināms, ka atkārtotā novērtēšanā tika vērtēta 2013.gada 16.maijā apstiprinātās novērtēšanas veidlapas I daļā "Darba uzdevumu izpildes analīze" biroja priekšnieka norādīto (neizpildīto) uzdevumu izpilde, J.Strīķes amata aprakstā noteikto (precizēto) pienākumu izpilde, kas saistīti ar pakļautībā esošo nodaļu darba organizēšanu un vadību, un amata prasmes, kas ir ietvertas novērtēšanas veidlapas IV daļā. 
No lēmuma ir redzams, ka vērtēšanai ir pakļauta J.Strīķes darbība laikposmā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim (atkārtotā vērtēšana noteikta pēc sešiem mēnešiem).
Atkārtotā novērtēšana tika veikta saskaņā ar instrukciju Nr.2, un 2013.gada 20.decembrī J.Strīķes darbībai tika piešķirts novērtējums "D".
Ņemot vērā to, ka rīkojums par atkārtotās vērtēšanas noteikšanu tika parakstīts 2013.gada 24.maijā, instrukcija Nr.2 nebija piemērojama, veicot atkārtotu novērtēšanu par laikposmu no 2013.gada maija līdz 2013.gada novembrim, jo Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 "Notei¬kumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" (turpmāk – noteikumi Nr.494) 58.punkts nosaka, ka nodarbinātajiem, kuri uzsāk pildīt darba vai dienesta tiesiskās attiecības, turpina dienesta tiesiskās attiecības vai atgriežas pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes un kuru darba izpildes novērtēšana jāveic pēc 2013.gada 1.aprīļa, mērķu un uzdevumu definēšana un darba izpildes novērtēšana notiek saskaņā ar šiem noteikumiem sistēmā NEVIS vai aizpildot protokolu.
Ņemot vērā minēto, biroja priekšnieks, veicot atkārtotu J.Strīķes darbības novērtēšanu, ir pārkāpis noteikumu Nr.494 58.punktā minētās prasības attiecībā uz novērtēšanai piemērojamo tiesisko regulējumu.
Līdz ar to ir pamatots J.Strīķes iesniegumā norādītais, ka konkrētajā situācijā bija piemērojami noteikumi Nr.494. 
2.2. Pārvaldes lēmuma tiesiskums privāto tiesību jomā
J.Strīķes sūdzībā ir norādīts, ka biroja priekšnieks ir uzteicis darbu, neievērojot Darba likuma 110.panta pirmo daļu attiecībā uz biroja arodbiedrības piekrišanas saņemšanu, ja darbs tiek uzteikts arodbiedrības biedram.
KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa nosaka, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba biroja darbiniekus.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departa¬ments 2013.gada 5.decembra lēmumā lietā Nr.670018213 (SKA-1105/2013) ir secinājis, ka biroja amatpersonas atrodas darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām.
2013.gada 28.decembrī ir saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības (turpmāk – arodbiedrība) 2013.gada 27.decembrī pieņemtais "Norādījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra rīkojuma Nr.23-2/821 grozīšanu un darbības apturēšanu", kurā norādīts, ka:
1) J.Strīķe kopš 2013.gada 10.aprīļa ir arodbiedrības biedre;
2) Darba likuma 110.panta pirmā daļa aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas;
3) arodbiedrība saskaņā ar likuma "Par arodbiedrībām" 13.panta trešo daļu iesniedz norādījumu biroja priekšniekam par rīkojuma grozīšanu un darbības apturēšanu, jo rīkojums, esot pretrunā likumam "Par arodbiedrībām", ignorē J.Strīķes kā strādājošās darba, citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses, kas noteiktas KNAB likumā un Darba likumā.
Likuma "Par arodbiedrībām" 13.panta trešā daļa nosaka, ka arodbiedrību koleģiālajām institūcijām ir tiesības iesniegt norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju lēmumu grozīšanu, kā arī prasīt šo lēmumu darbības apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", ignorē strādājošo darba, dzīvokļu un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses. Arodbiedrību norādījumi izskatāmi 10 dienu laikā, piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem.
Darba likuma 110.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un 10.punktā.
Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas 1.punktu.
Ņemot vērā minēto, biroja priekšniekam bija jānodrošina Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacījumu izpilde, līdz ar to šajā daļā tas ir prettiesisks.
2.3. Pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude
Ņemot vērā to, ka šā rīkojuma 2.1.punktā ir konstatēta darbinieku (amat¬personu) darbības rezultātu novērtēšanas veikšana, kas neatbilst noteikumiem Nr.494, pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude nav nepieciešama, jo saskaņā ar likuma virsvadības principu, prettiesiska lēmuma pieņemšana nav attaisnojama ar lietderības apsvērumiem.3. Ņemot vērā minēto, secināms, ka lēmums par atbrīvošanu no amata kā pārvaldes lēmums nav tiesisks un ir izvērtējamas tā atcelšanas iespējas:
3.1. KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa nosaka, ka Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
3.2. Satversmes tiesa 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2005-24-01 ir konstatējusi, ka:
1) biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņema¬majam amatam noteiktajiem ierobežojumiem. 
2) atbilstoši KNAB likuma 2.panta pirmajai daļai birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas (pielīdzināmas) valsts dienestam.
3.3. KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba biroja darbiniekus.
3.4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu priekš¬sēdētāju sēdes 2010.gada 12.maija lēmumā lietā Nr.A42678408 ir secināts, ka prasījums par biroja rīkojuma atcelšanu, kas attiecas uz biroja darbinieku, proti, personu, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem nodibinātas darba tiesiskās attiecības, nav pakļauts administratīvajai tiesai. 
 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu depar¬taments 2013.gada 21.marta lēmumā lietā Nr.A420330512 (SKA-424/2013) ir secinājis, ka lēmumi par biroja darbinieku atbrīvošanu no darba ir pieņemti privāto tiesību sfērā un to tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. 
Līdz ar to saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var celt vispā¬rējās jurisdikcijas tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.
Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam lēmumā par atbrīvošanu no amata ir norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.
3.5. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā teikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privāt¬personu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to prettiesiska lēmuma atcelšana ir attaisnojama no labas pārvaldības principa viedokļa.
3.6. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts pārvaldes principus piemēro:
1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;
2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu rīcības tiesiskumu un lietderību;
3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes amatpersonu darba kvalitāti.
Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad šā likuma 10.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.
Ņemot vērā minēto, lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu.
3.7. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" nosaka, ka birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.
Līdz ar to lēmumu par atbrīvošanu no amata ir iespējams atcelt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu.4. Ievērojot šā rīkojuma 1., 2.1., 2.3. un 3.punktā minēto, kā arī pama¬tojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumu Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" 1.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu, atceļu biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata".5. Rīkojums nav pārsūdzams.Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

1. Izskatot Valsts kancelejā 2013.gada 27.decembrī saņemto Jutas Strīķes sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata", konstatēju, ka:

1.1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – birojs) priekšnieks J.Streļčenoks ar 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata" (turpmāk – lēmums par atbrīvošanu no amata) ar 2013.gada 20.decembri ir atbrīvojis no ieņemamā amata biroja priekšnieka vietnieci (apkarošanas jautājumos) J.Strīķi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukcijas Nr.2 "Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība" (turpmāk – instrukcija Nr.2) 14.punktu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk – KNAB likums) 5.panta sestās daļas 12.punktu, Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas 1.punktu par neatbilstību ieņemamajam amatam un pienākumu veikšanu, rīkojoties prettiesiski un tādējādi zaudējot darba devēja (biroja priekšnieka) uzticību. Lēmumā par atbrīvošanu no amata norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams viena mēneša laikā Administratīvajā rajona tiesā. 

1.2. J.Strīķe 2013.gada 27.decembra iesniegumā, pamatojoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem, lūdz izvērtēt biroja priekšnieka darbību, izdodot prettiesisku lēmumu par atbrīvošanu no amata. 

1.3. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" nosaka, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

2. Ņemot vērā šā rīkojuma 1.punktā minēto un to, ka objektīvu apstākļu noskaidrošanu ir iespējams īstenot, veicot pieņemtā pārvaldes lēmuma pēcpār¬baudi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 62.pantu un 67.panta pirmo daļu, pēcpārbaudes ietvaros tika konstatēts:

2.1. Pārvaldes lēmuma tiesiskums publisko tiesību jomā

Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots uz J.Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātiem par 2012.gadu un atkārtotās novērtēšanas rezultātiem, kas tika veikta saskaņā ar biroja priekšnieka 2013.gada 24.maija rīkojumu Nr.20-2/258 "Par J.Strīķes atkārtotas darba izpildes novērtēšanas noteikšanu".

J.Strīķes darbība 2012.gadā tika vērtēta saskaņā ar instrukciju Nr.2, un tai tika piešķirts novērtējums "D". Saskaņā ar instrukciju šādos gadījumos sešu mēnešu laikā veicama atkārtota vērtēšana (iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka atkārtota novērtēšana pēc sešiem mēnešiem tiek veikta, ja kārtējā novērtēšanā novērtējums ir bijis "D" vai "E". Ja atkārtotā novērtēšanā novērtējums ir "E", bet iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka novērtējums ir "D" vai "E", tiek pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Ja iestāde ierēdnim nevar piedāvāt citu amatu, ierēdnis tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam).

No sūdzībai pievienotajiem dokumentiem secināms, ka atkārtotā novērtēšanā tika vērtēta 2013.gada 16.maijā apstiprinātās novērtēšanas veidlapas I daļā "Darba uzdevumu izpildes analīze" biroja priekšnieka norādīto (neizpildīto) uzdevumu izpilde, J.Strīķes amata aprakstā noteikto (precizēto) pienākumu izpilde, kas saistīti ar pakļautībā esošo nodaļu darba organizēšanu un vadību, un amata prasmes, kas ir ietvertas novērtēšanas veidlapas IV daļā. 

No lēmuma ir redzams, ka vērtēšanai ir pakļauta J.Strīķes darbība laikposmā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim (atkārtotā vērtēšana noteikta pēc sešiem mēnešiem).

Atkārtotā novērtēšana tika veikta saskaņā ar instrukciju Nr.2, un 2013.gada 20.decembrī J.Strīķes darbībai tika piešķirts novērtējums "D".

Ņemot vērā to, ka rīkojums par atkārtotās vērtēšanas noteikšanu tika parakstīts 2013.gada 24.maijā, instrukcija Nr.2 nebija piemērojama, veicot atkārtotu novērtēšanu par laikposmu no 2013.gada maija līdz 2013.gada novembrim, jo Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 "Notei¬kumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" (turpmāk – noteikumi Nr.494) 58.punkts nosaka, ka nodarbinātajiem, kuri uzsāk pildīt darba vai dienesta tiesiskās attiecības, turpina dienesta tiesiskās attiecības vai atgriežas pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes un kuru darba izpildes novērtēšana jāveic pēc 2013.gada 1.aprīļa, mērķu un uzdevumu definēšana un darba izpildes novērtēšana notiek saskaņā ar šiem noteikumiem sistēmā NEVIS vai aizpildot protokolu.

Ņemot vērā minēto, biroja priekšnieks, veicot atkārtotu J.Strīķes darbības novērtēšanu, ir pārkāpis noteikumu Nr.494 58.punktā minētās prasības attiecībā uz novērtēšanai piemērojamo tiesisko regulējumu.

Līdz ar to ir pamatots J.Strīķes iesniegumā norādītais, ka konkrētajā situācijā bija piemērojami noteikumi Nr.494. 

2.2. Pārvaldes lēmuma tiesiskums privāto tiesību jomā

J.Strīķes sūdzībā ir norādīts, ka biroja priekšnieks ir uzteicis darbu, neievērojot Darba likuma 110.panta pirmo daļu attiecībā uz biroja arodbiedrības piekrišanas saņemšanu, ja darbs tiek uzteikts arodbiedrības biedram.

KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa nosaka, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba biroja darbiniekus.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departa¬ments 2013.gada 5.decembra lēmumā lietā Nr.670018213 (SKA-1105/2013) ir secinājis, ka biroja amatpersonas atrodas darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām.

2013.gada 28.decembrī ir saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības (turpmāk – arodbiedrība) 2013.gada 27.decembrī pieņemtais "Norādījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra rīkojuma Nr.23-2/821 grozīšanu un darbības apturēšanu", kurā norādīts, ka:

1) J.Strīķe kopš 2013.gada 10.aprīļa ir arodbiedrības biedre;

2) Darba likuma 110.panta pirmā daļa aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas;

3) arodbiedrība saskaņā ar likuma "Par arodbiedrībām" 13.panta trešo daļu iesniedz norādījumu biroja priekšniekam par rīkojuma grozīšanu un darbības apturēšanu, jo rīkojums, esot pretrunā likumam "Par arodbiedrībām", ignorē J.Strīķes kā strādājošās darba, citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses, kas noteiktas KNAB likumā un Darba likumā.

Likuma "Par arodbiedrībām" 13.panta trešā daļa nosaka, ka arodbiedrību koleģiālajām institūcijām ir tiesības iesniegt norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju lēmumu grozīšanu, kā arī prasīt šo lēmumu darbības apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", ignorē strādājošo darba, dzīvokļu un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses. Arodbiedrību norādījumi izskatāmi 10 dienu laikā, piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem.

Darba likuma 110.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un 10.punktā.

Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas 1.punktu.

Ņemot vērā minēto, biroja priekšniekam bija jānodrošina Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacījumu izpilde, līdz ar to šajā daļā tas ir prettiesisks.

2.3. Pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude

Ņemot vērā to, ka šā rīkojuma 2.1.punktā ir konstatēta darbinieku (amatpersonu) darbības rezultātu novērtēšanas veikšana, kas neatbilst noteikumiem Nr.494, pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude nav nepieciešama, jo saskaņā ar likuma virsvadības principu, prettiesiska lēmuma pieņemšana nav attaisnojama ar lietderības apsvērumiem.

3. Ņemot vērā minēto, secināms, ka lēmums par atbrīvošanu no amata kā pārvaldes lēmums nav tiesisks un ir izvērtējamas tā atcelšanas iespējas:

3.1. KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa nosaka, ka Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

3.2. Satversmes tiesa 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2005-24-01 ir konstatējusi, ka:

1) biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņema¬majam amatam noteiktajiem ierobežojumiem. 

2) atbilstoši KNAB likuma 2.panta pirmajai daļai birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas (pielīdzināmas) valsts dienestam.

3.3. KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba biroja darbiniekus.

3.4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu priekš¬sēdētāju sēdes 2010.gada 12.maija lēmumā lietā Nr.A42678408 ir secināts, ka prasījums par biroja rīkojuma atcelšanu, kas attiecas uz biroja darbinieku, proti, personu, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem nodibinātas darba tiesiskās attiecības, nav pakļauts administratīvajai tiesai. 

 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu depar¬taments 2013.gada 21.marta lēmumā lietā Nr.A420330512 (SKA-424/2013) ir secinājis, ka lēmumi par biroja darbinieku atbrīvošanu no darba ir pieņemti privāto tiesību sfērā un to tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. 

Līdz ar to saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var celt vispā¬rējās jurisdikcijas tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam lēmumā par atbrīvošanu no amata ir norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

3.5. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā teikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privāt¬personu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to prettiesiska lēmuma atcelšana ir attaisnojama no labas pārvaldības principa viedokļa.

3.6. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts pārvaldes principus piemēro:

1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;

2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu rīcības tiesiskumu un lietderību;

3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes amatpersonu darba kvalitāti.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad šā likuma 10.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā minēto, lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu.

3.7. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" nosaka, ka birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Līdz ar to lēmumu par atbrīvošanu no amata ir iespējams atcelt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu.

4. Ievērojot šā rīkojuma 1., 2.1., 2.3. un 3.punktā minēto, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumu Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" 1.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu, atceļu biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata".

5. Rīkojums nav pārsūdzams.

Novērtē šo rakstu: