Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā gadā atzīmējām simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta vēsturei un tās pasniegšanas metodēm. Reizēm mīts ir daudz saistošāks par sausu faktu uzskaitījumu, taču tas nav precīzs no zinātnes viedokļa. Nenoliedzama mīta priekšrocība ir intereses izraisīšana klausītājā vai lasītājā, ko grūti panākt oficiālās vēstures mācīšanā. Bieži vien cilvēks vēsturi saista ar varu un pēdējā uzvarētāja taisnību.

Pēc dažiem gadiem simto dzimšanas dienu atzīmēs arī Latvijas valsts. Lai sabiedrības uzmanība tiktu pievērsta ne tikai matemātiski apaļajam skaitlim, bet arī vēsturiskiem notikumiem, liela nozīme ir mītam. Tas var pildīt savdabīgas reklāmas funkciju, kuras mērķis nav parādīt notikumu lineāro attīstību un loģisko beigu noslēgumu. Dziļāka notikumu izpratne var vairot patriotisko jūtu izpausmi.

Kā piemēru var minēt vienu no slavenākajiem Pirmā pasaules kara mītiem, kura mērķis ir stiprināt attiecīgu rakstura īpašību piedēvēšanu vācu tautai. Īsumā to atgādināšu.

Pēc asiņainā notikuma Sarajevā ievērojami aktivizējās diplomātiskās aktivitātes. Piedošanas un atvainošanās vietā sāka valdīt apsūdzības un draudi. Reaģējot uz vāciešu prasību pēc atvainošanās, 29. jūlijā Krievija pasludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija to uztvēra kā tiešu pret sevi vērstu draudu un Krievijas valdībai deva diplomātijā pieņemto trīs dienu laiku mobilizācijas atcelšanai. Prasības neizpildes gadījumā starp abām valstīm tiktu pasludināts karš.

1. augusts bija brīvdiena, kad atbildīgie ierēdņi Krievijā atpūtās. Tikmēr vācieši, nevarēdami sazināties ar krievu diplomātiem, turēja doto solījumu un pieteica karu Krievijai.

Vācijai bija precīzs mobilizācijas plāns, - katrs vācietis zināja, kurā vietā viņam divu stundu laikā jāierodas. Mobilizācija bija paredzēta karam ar Franciju, taču nevis tiešam uzbrukumam labi nocietinātiem aizsardzības bastioniem, bet gan tās ieņemšanu caur Beļģiju, savukārt Beļģijas aizsardzību garantēja Lielbritānija. 4. augustā Vācija iebruka Beļģijā, līdz ar to piesakot karu arī Lielbritānijai un Francijai.

Pirmā pasaules kara pieredze mainīja mobilizācijas plānu sastādīšanas veidu. Viena plāna vietā tika sastādīti vairāki atšķirīgi plāni, kuri dažādu krāsu aploksnēs glabājās kara apgabalu štābos. Mobilizācijas gadījumā paziņoja, kuras krāsas aploksne ir jāatver, bet pārējās jāiznīcina. Vēstuļu glabāšanas noteikumu pārkāpumu gadījumā atbildīgajai personai draudēja augstākais soda mērs.

Pirms gadsimta lielāko valstu mobilizācijas plāni paredzēja ātru mobilizāciju un ienaidnieka sakaušanu, lai pēc tam armiju varētu izmantot citā frontes vietā. Militārie teorētiķi bija pārāk paļāvušies uz mobilizācijas efektu, kas vēlāk izrādījās kļūdains, - armijas iestiga ilgstošās kaujās. Aizsardzības arsenālā bija parādījušies ložmetēji un dzeloņdrātis, bet militārie stratēģi nebija mainījuši uzbrukuma taktiku, bezjēdzīgā nāvē sūtot uzbrukumā skrienošos karavīrus. Kara māksla prasīja jaunu uzbrukuma koncepciju.

Liela ietekme uzbrukuma plānu veiksmīgā sastādīšanā bija latviešu strēlniekiem. Kara sākumā tā drīzāk bija zemnieciska viltība, kas palīdzēja risināt vietēja mēroga problēmas. Kara beigās starp latviešu strēlniekiem un triecienbrigādēm jau varēja likt vienlīdzības zīmi. No strēlnieku komandieriem vislielāko ieguldījumu jaunās stratēģijas izstrādāšanā deva Voldemārs Ozols.

V. Ozols bija dienējis piecās vai sešās dažādās armijās un piedalījies piecos karos. Četrreiz viņam ticis piespriests nāvessods, no kura divreiz viņš izbēga pats, bet divreiz ticis apmainīts pret citu personu. Plašākai sabiedrībai viņa vārds nav zināms, jo arī Latvija piesprieda V. Ozolam nāvessodu. Ne mazāk saistošas par viņa dzīvesstāstu ir militārās idejas, kuru īstenošanai V. Ozols bija veltījis visu savu dzīvi.

1936. gadā Padomju Savienībā izskatīja jauno uzbrukuma koncepciju. Tās pamatā bija militāro spēku koncentrācija šaurā frontes sektorā ar mērķi ātri pārvarēt pretinieka aizsardzību. Ar toreizējo tehnikas līmeni šī plāna īstenošana izrādījās neiespējama, jo atbalsta militārā tehnika, sarindota kolonnā uz viena ceļa, pārsniegtu 200 kilometru lielu attālumu. Plāns tika noraidīts, bet tā idejiskie atbalstītāji represēti.

1941. gadā ar citu militārās tehnikas līmeni triecienuzbrukuma idejas jau kļuva par realitāti. Uzbrukums sākās nevis plašā frontes līnijā, bet gan šauros frontes sektoros. Kamēr vieni cīnījās ar ļoti lieliem ienaidnieka spēkiem, tikmēr citi bija neizpratnē, vai karš tiešām ir sācies. Pārraujot aizsardzības līniju, uzbrucēji apgriezās un no aizmugures deva triecienu atlikušajai frontes daļai. Plāns bija tik veiksmīgs, ka dažu nedēļu laikā visa padomju rietumu daļa palika bez regulārās armijas.

Triecienuzbrukuma panākumā lielākie nopelni bija vācu militārajiem stratēģiem kā šīs operācijas plānotājiem un īstenotājiem. Taču no idejas attīstības viedokļa to var uzskatīt par starptautisku, kurā lielu ieguldījumu deva arī latvieši. Sevišķi tajā laika posmā, kad par galveno uzbrukuma ieroci vēl nebija kļuvis tanks.

Interesanti, ka paši vācieši īpašu uzmanību pievērš zārku pievienošanas faktam kolonnas arjergardā. Zārku skaits norādīja uz pieļaujamo upuru skaitu, ar kuru bija jārēķinās militārās operācijas plānotājiem. Nav noliedzams, ka tas bija vāciešu izgudrojums, kas netieši norāda uz citu ideju starptautisko raksturu.

Mīta vārda lietošana vairāk norāda uz stāstu, nevis īstenību, tomēr veiksmīgas valsts funkcionēšanai ir nepieciešami arī mīti. Iespējams, ka Latvijas Banka uztur mītu par divu miljonu lielu cilvēku skaitu Latvijā, - šis skaitlis ļoti būtisks ir ārzemju investoriem. Iespējams, ka līdzīgus mītus uztur arī citas valsts iestādes, rūpējoties par  veiksmīgāku valsts attīstību.

1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš. Antantes valstis bija uzvarējušas, taču miera līgums tika parakstīts bez tās sastāvā esošā starptautiski atzītā pārstāvja no Krievijas, kuru plosīja pilsoņu karš. Šādos apstākļos gan uzvarētāji, gan zaudētāji bija noskaņoti vienprātīgi , - starp Krieviju un Eiropu jāizveido buferzona jaunu nacionālu valstu izskatā. Tika likvidēta vāciešu dibinātā Baltijas valsts, un tās teritorijā tika nodibinātas citas valstis.

Divdesmito gadu sākumā jaunajai Latvijas valstij bija jārisina varas leģitimitātes problēma iedzīvotāju attieksmē pret valsti. Latvija tika starptautiski atzīta nedēļu pirms dibināšanas, turklāt par tās ārlietu ministru kļuva īpašais Lielbritānijas sūtnis. Varas un sabiedrības saliedēšanai vajadzēja parādīt, ka valstiskums nav dāvināts, bet ir pašu izcīnīts.

Jaunā valsts atteicās no tekstiem, kāpēc būtu nepieciešams izveidot Latvijas valsti. Tika izveidots mīts, kurš vēstīja par to, ka sveša vara sākumā par Latviju gribēja nosaukt Vidzemi. Brīvības cīņās pret krieviem un vāciešiem tās teritorija tika paplašināta. Latgale simbolizēja cīņu pret krieviem, bet Kurzeme – Zemgale simbolizēja cīņu pret vāciešiem. Mīts kļuva iespējams, pateicoties unikālai kultūrvēsturiskai bagātībai – latviešu strēlniekiem. Mēs kļuvām īpaši, nevis tādi paši kā citi.

Mūsdienās sabiedrības un varas saliedēšanai izmanto mītu par labklājību un ekonomisko izaugsmi. Abi mīti nav pretrunīgi, taču ir tik atšķirīgi, it kā būtu rakstīti dažādās valodās. Daudziem valsts iedzīvotājiem joprojām ir dārgs mīts par Latvijas izveidošanu. Cik lielā mērā šie cilvēki Latviju uzskatīs par savu, nevis svešu valsti, tas ir atkarīgs arī no simtgades svinību  organizētājiem.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...