Iesaki rakstu: 
Esmu saslimis ar Covid. Ko tas īsti nozīmē, laikam dziļāk sapratīšu tikai tad, ja izveseļošos. Pagaidām skaitos slims un labi nejūtos.
Neesmu no tiem, kas katru vakaru ar nepacietību gaida un skatās Latvijas TV vakara ziņu raidījumus, bet, neskatoties uz to, biju pamanījis, ka pēdējā laikā dažādu TV raidījumu personāži visai bieži bija tādi cilvēki kā Viņķele un Perevoščikovs, kuri katru vakaru pa TV kaut ko runāja un runāja, taču es viņu runām sevišķu vērību nepievērsu.
It sevišķi tas sakāms par Viņķeli, kura manā skatījumā labāk iederētos nevis par ministri, bet par pārdevēju Centrāltirgus gaļas paviljonā. Tāpēc man viņas uzspēlēti aktīvā darbošanās un ilgā runāšana nepārliecināja jau pašā sākumā.
Šo cilvēku nemitīgām runām un ministru prezidenta Kariņa aktīvai darbošanai mērķis, kā es saprotu, bija nevis visu, kas saistīts ar Covid krīzes pārvarēšanu, pēc iespējas labāk sakārtot un noorganizēt, bet gan radīt Latvijas iedzīvotājos pārliecību, ka valdība dara visu iespējamo, lai šajā krīzes situācijā rīkotos pēc iespējas gudri un pareizi.
Varbūt, ka tad, kad es pats saslimu, tāpēc ka nebiju pietiekošo daudz laika veltījis, lai katru vakaru klausītos apnicīgās Viņkeles un Perevoščikova runās, es nezināju, ko man tagad darīt un kā man pareizi šādā situācijā rīkoties?
Sajutos slikti un zvanīju savam ģimenes ārstam, jo biju pa ausu galam dzirdējis, ka tagad, lai nodotu Covid analīzes, ir vajadzīgs ģimenes ārsta norīkojums, jo citādi par analīžu veikšanu noplēsīs gan PVN, gan vēl deviņas ādas. Kad ģimenes ārsts apsolīja ievadīt sistēmā norīkojumu analīžu veikšanai, zvanīju uz internetā atrodamo kontakttelefonu, taču, ak vai, tur man atbildēja, ka ģimenes ārsta norīkojumu viņi sistēmā neatrodot.
Zvanīju atkal ģimenes ārstam, un tur man apsolīja norīkojumu līdz dienas beigām ievadīt. Tāpēc uz kontakttelefonu bija jāzvana nākošajā dienā. Tagad norīkojums jau bija atrodams un man pateica, kur un cikos es varu ierasties analīžu nodošanai.
Analīžu ņemšanas vietā mani sagaidīja divi cilvēki - vīrietis un sieviete attiecīgos tērpos ar maskām uz sejas un cimdiem rokās. Viņu izskats un izturēšanās par koronavīrusa bīstamību dzīvībai un veselībai man nekādas šaubas neradīja. Analīžu noņemšanas procedūra arī nebija no tām patīkamākajām, bet ko nepacietīsi, kad runa ir par savu un apkārtējo cilvēku dzīvībām un veselību.
Atsūtīja man uz mobilo telefonu pieejas kodus analīžu rezultātiem. Vakarā mājās sāku skatīties Centrālās laboratorijas mājas lapā. Rezultāti tiek gaidīti… No rīta, tikko piecēlos, skatos atkal… Rezultāts: IR ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS.
Sēžu kādu laiku un domāju, ko man tagad darīt? Jābrauc uz darbu. Braukšu uz darbu. Pa ceļam uz darbu izdomāju, ka mājās atpakaļ vairs braukt nedrīkstu. Mājās sieva un mazs, 3 mēnešus vecs bērns. Viņi nedrīkst saslimt. Tāpēc man jāpaliek kaut kur ārpus mājas.
Diena paiet darbā. Vakarā sāku domāt, ko darīt? Izdomāju, ka jānoskaidro, vai mani ņems pie dzīvesvietas tuvākajā slimnīcā – Jūrmalas slimnīcā. Zvanu uz turieni. Darba laiks beidzies. Skatos viņu mājas lapā par iespējām pierakstīties uz ārstēšanu. Vairāk par 20 dažādu ārstniecības pakalpojumu veidu, bet Covid nekur minēts nav. Pierakstos pie iekšķīgām slimībām. Uzrakstu, ka man ir Covid. Gribu ārstēties. Uzrakstu arī tāda paša satura epastu uz to pašu slimnīcu.
Ko darīt tālāk? Nolemju, ka uz mājām nebraukšu, lai tuviniekus pasargātu. Gulēšu darbā uz dīvāniņa. No rīta pamostos. Atkal skatos datorā. Zvana no Jūrmalas slimnīcas – diemžēl nevaram Jūs uzņemt, Covid slimnieku ārstēšanu stacionārā mēs neveicam.
Zvanu uz Slimību profilakses un kontroles centru. Ko man darīt? Kur man distancēties? Kādā slimnīcā man iet? Izvairīgas atbildes. Mums vispār nav slimnīcu saraksta, kur ārstē Covid. Kur distancēties, kur likt bērnu un sievu, lai viņi nesaslimtu, tas jautājums mums pašreiz vēl nav atrisināts, Jums par to jāzvana pašvaldībai.
Pa dienu man vēl reizi piezvana no Slimību profilakses un kontroles centra cita darbiniece un sāk mani izprašņāt, kad saņēmu pozitīvo analīzi un t.t, un t.t. Es saku, Jūs mani tā izprašņājat, it kā es būtu pie kaut kā vainīgs, bet vai Jūs varat man pateikt, kur man iet tagad ārstēties? Atkal izvairīgas atbildes. Neko pēc būtības nevaram palīdzēt.
Sēžu visu dienu kabinetā. Nekur cenšos neiet. Uzrakstīju visādam gadījumam testamentu un sarunāju pirmdien iet pie notāra to parakstīt. Gaidīšu tā nedēļu. Tad man jāzvana ģimenes ārstam. Varbūt būšu izveseļojies…
Mani secinājumi- visa Kariņa, Viņķeles, Perevoščikova un Co darbošanās un runāšana bija lumpeņu tautas mānīšana. Viss notiek haotiski, nesistēmiski, neorganizēti. Slimību profilakses un kontroles centrā nav pat aktuāla slimnīcu vai slimnīcu nodaļu saraksta, kur ārstē Covid, bet Latvijas ārstiem nav zināmas Covid ārstēšanas metodes.
Slimajiem ar Covid nav, kur pašizolēties. Slimie staigā apkārt, kamēr vai nu paši izveseļojas, vai tik smagi saslimst, ka viņus aizved uz slimnīcu ar ātro palīdzību. Bet publiskā telpā notiek nemitīga aktīvas darbības imitācija. Kā saka - Muļķu zemē saule nekad nenoriet.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
