Iesaki rakstu: 
Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Viena no problēmām, kas steidzami jārisina, ir valsts hroniskā mazspēja efektīvi un jēdzīgi pārvaldīt jomas, kur nepieciešama vairāku nozaru sadarbība.
Patlaban tur, kur kādas nozīmīgas jomas pārvaldība ir piekritīga dažādām ministrijām, mēs parasti redzam vienotas politikas trūkumu, fragmentārus un savstarpēji pretrunīgus dažādu ministriju lēmumus, kā arī neprasmi sadarboties un koordinēt jomas pārvaldību.
Latvijas valsts pārvaldība lielā mērā ir organizēta atbilstoši 19. un 20. gadsimta izpratnei. Risināmie jautājumi tiek pārvaldīti vertikāli, paredzot attiecīgās jomas ministriju, kuras vadībā atrodas politiski atbildīgā valsts amatpersona – ministrs. Tai pašā laikā 21. gadsimta Latvijā kā modernā valstī nākuši klāt tādi jautājumi, kas prasa labi koordinētu un virzītu starpnozaru sadarbību, kur ar vertikālās pārvaldības metodēm vairs nepietiek.
Starpnozaru pārvaldības jautājumi skar nevis ekskluzīvi vienas, bet vienlaikus vairāku ministriju atbildības jomas. Tam nepieciešama regulāra dažādu ministriju un iestāžu kopdarbība, kopīgas politikas formulēšana un tās konsekventa īstenošana. Tas prasa uz šiem starpnozaru jautājumiem raudzīties nevis tikai no vienas ministrijas perspektīvas, bet gan daudz plašāk, aptverot visu problēmu spektru, arī tādus jautājumus, kas neietilpst katras atsevišķās ministrijas kompetencē. Tikai tā iespējams veidot jēgpilnu pārnozaru politiku.
Taču tam nepieciešams attiecīgs institucionāls ietvars. Tas mums trūkst. Turklāt šādas politikas noteikšana un īstenošana nav un nevar būt tikai ierēdņu atbildības joma. Politikas veidošana, risināmo jautājumu izcelšana valdības dienaskārtībā un izvēles par iespējamiem risinājumiem ir politisku amatpersonu uzdevums. Taču pašreizējais valsts pārvaldības modelis neparedz iespēju noteikt šādu politiski atbildīgo amatpersonu.
Tādēļ, lai nodrošinātu sabiedrībai nepieciešamus un konkurētspējīgus pakalpojumus pārnozaru jomās, es piedāvāju grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot jaunu politisko amatpersonu – valsts ministru – pārnozaru jomu pārzināšanai.
Es piedāvāju likumā noteikt, ka Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz Ministru kabineta pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus ar konkrētu uzdevumu – nodrošināt efektīvu Ministru kabineta prioritāšu īstenošanu kādā no pārnozaru jomām.
Valsts ministrs savu uzdevumu izpildei varētu dot rīkojumus jau esošo ministriju un pārvaldes iestāžu amatpersonām, kā arī koordinēt savas atbildības jautājumus starp dažādām ministrijām un pārvaldes iestādēm, lai tajā veidotu vienotu pārnozaru politiku un uzraudzītu tās izpildi. Valsts ministram būtu piešķiramas tiesības iesniegt jautājumus par savu atbildības jomu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Valsts ministrs rīkotos saziņā ar Ministru prezidentu, un viņa darbību nodrošinātu Valsts kanceleja. Taču valsts ministrs nebūtu vēl viens Ministru kabineta loceklis, kuram nepieciešams Saeimas uzticības balsojums, un tādēļ valsts ministram arī nebūtu balsstiesību kabineta sēdēs.
Vēlos uzsvērt, ka likuma grozījumi neparedz obligātu pienākumu iecelt valsts ministrus un nenosauc konkrētas jomas, kurās tie varētu tikt iecelti. Likuma grozījumi tikai paredz šāda pārvaldības instrumenta iespējamību. Tā būtu paša Ministru kabineta atbildība – izvērtēt valsts ministra iecelšanas lietderību un detalizētāk noteikt atbildības jomu un pienākumus. Šādā veidā Ministru kabinetam tiek radīta iespēja elastīgāk reaģēt un sabiedrības interesēs prioritizēt noteiktus jautājumus politiskajā dienaskārtībā.
Gribētu uzsvērt, ka vairāki pārnozaru politikas jautājumi ir ļoti svarīgi mūsu sabiedrībai. Kā piemērus varētu minēt demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politikas jautājumus, kas patlaban izkaisīti starp vismaz piecām ministrijām, vai digitālo politiku, kas skar pilnīgi visu ministriju kompetences. Te valdībai būtu jāizvērtē politiski atbildīga valsts ministra nepieciešamība, lai tiktu veidota un īstenota attiecīgās jomas politika un sasniegti noteikti mērķi.
Apzinoties mūsu gadsimta komplicētību un nepieciešamību valstij elastīgi reaģēt, šāda tipa t. s. "2. līmeņa" politisku amatpersonu institūcijas ir iedibinātas un sekmīgi darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.
Esmu piedāvājis Saeimai lemt par valsts ministru posteņa izveidošanu arī mūsu valsts pārvaldībā, paredzot attiecīgā likuma spēkā stāšanos pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.
21. gadsimta Latvijai ir nepieciešana moderna valsts pārvaldība.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
