Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību
Imants Liepiņš04.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad par labuma guvēju pavisam oficiāli izrādījies Rūdolfs Meroni, mums vajadzētu sākt uzdot lielu jautājumu: kāpēc tā? Kāpēc tautai regulāri melots? Un ko vēl mums nestāsta?
Lai nu kā dzīvi dažiem uzņēmējiem (piemēram, tādām slēgtajām akciju sabiedrībām kā Cits Medijs vai Latvijas Naftas Tranzīts) būtu sarežģījušas prasības atklāt patiesos labuma guvējus, nav noliedzams, ka visa valsts kopumā ir kļuvusi par ieguvēju. Beidzot pēc 25 gadu minēšanas ir kļuvusi skaidra atbilde uz jautājumu, kurš krājies vēl kopš pagājušā gadsimta — “Kam pieder Ventspils”?
Ir izrādījies, ka Ventspils tranzītuzņēmumu patiesais “kontrolieris”, labuma guvējs, akcionāru akcionārs un (bieži vien pavisam atklāti) padomes priekšsēdētājs ir Šveices afērists Rūdolfs Meroni. Un nevis Aivars Lembergs, kā mums ticis stāstīts neskaitāmas reizes. Un arī ne viņa bērni vai partijas biedri, vai kas tik vēl ne.
Nevis pilsētas mērs ir tas, kurš pēc pri(h)vatizācijas shēmām tagad kļuvis, piemēram, par A/S Kālija Parks vai A/S Ventspils Tirdzniecības Osta patiesā labuma guvēju, bet tas ir R. Meroni.
Jaunajā ogļu terminālā un Ventbunkerā, un Mineral-Trans-Servisā, un vēl sazin cik uzņēmumos saimnieko R. Meroni, bet tur nesaimnieko neviens no tiem, kas tiek tiesāti Rīgas apgabaltiesā jau pilnus desmit gadus par to, ka viņiem šie uzņēmumi it kā slepeni piederot.
Ir arī specifiskāki piemēri, kā atklājas patiesība par labuma guvējiem. Šveicē reģistrēts holdings Ost Services AG, kas savulaik bija akcionārs Ventspils Apvienotajai Baltijas Bankai, bet tagad ir līdzīpašniekos Latvijas Naftas Tranzītam (caur SIA Ventrans Rīga), pieder Ansim Sormulim. Tā jau aizpagājušogad nosprieda Šveices tiesa. Tur pat labuma guvējs nav jāmeklē — A. Sormulis ir īpašnieks, tieši tā, kā viņš to pats vienmēr teicis. Patiesība noskaidrota, un tā noskaidrota par spīti R. Meroni mēģinājumiem apgalvot, ka Ost Services “labuma guvējs” esot nevis A. Sormulis, bet kāds cits.
A/S Venceb, savulaik lielākā būvfirma Kurzemē, ir tikusi arestēta, nodota “glabāšanā”, nolaista līdz kliņķim, izsaimniekota un likvidēta. Darbavietas zudušas uz neatgriešanos. Nav izslēgts, ka tāds pats liktenis piemeklēs vēl citus arestiem apliktos uzņēmumus. Par Venceb atbildēja “arestētās mantas glabātājs”, kura īstais tituls (kā izrādās) ir — “patiesā labuma guvējs”.
Kas mūs noved pie jautājuma: vai gan šo melu autoriem, vairāk nekā desmit gadu garumā uzturot (un regulāri atkārtojot) melus par Ventspils mēru un viņa sabiedrotajiem kā par “patiesā labuma guvējiem” Ventspils uzņēmumos, beidzot tā kā nebūtu jāsāk atvainoties sabiedrības priekšā?
Daudzi mediji un žurnālisti negribot, netīšām un bez pašu personīgā nodoma savulaik ir pārrakstījuši vai pārkopējuši prokuroru un dažu politiķu izteikumus par “Lembergu kā patiesā labuma guvēju”. Tagad, kad kļuvusi zināma īstenība, beidzot būs iespēja rakstīt patiesību, un vairs nevajadzēs spekulēt ar varbūtībām.
Tikmēr prokurori (pagaidām nesauksim vārdā, jo viņu ir bijuši vismaz pieci gabali, ja ne vairāk), kā izrādās, gadiem ilgi maldinājuši sabiedrību ar nepatiesību. Maldinošās nepatiesības bijušas apzinātas vai neapzinātas — to viņi paši varēs pateikt labāk, tomēr skaidrs, ka viņiem jāsāk gatavot gari, detalizēti un pamatoti paskaidrojumi, kāpēc viņi desmit gadus par “patiesā labuma guvēju” apsūdz vienu personu, kamēr par to pavisam oficiāli, izrādās, ir kļuvusi pilnīgi cita persona.
Attiecībā uz Ventspilī arestētajiem uzņēmumiem un to labuma guvējiem ir skaidrs: no šī brīža jūs vairs nevarat melot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
