Iesaki rakstu: 
Medijos nopludinātā informācija par iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) it kā jau doto piekrišanu nepretendēt uz šo portfeli jaunajā valdībā, šoreiz attiecas uz tiem gadījumiem, kad ziņas saturs ir mazāk svarīgs par to, kādu iemeslu dēļ tā tikusi palaista publikā. „Lindas savaldīšana,” - tā kāds avots Vienotībā ironiski nodēvēja svētdienas vakara LTV raidījumā De Facto izskanējušo ziņu. Proti, pēc publiskotās informācijas sabiedrībā radīts iespaids, ka Mūrnieces valdībā nebūs un iekšlietu ministrei būs grūti pamatot, kādēļ viņa nesamierinās ar darbu ārpus valdības.
Izskan ticamas spekulācijas, ka premjera partijai vismaz divu iemeslu dēļ būtu ērtāk, ja Mūrniece pieņemtu tā dēvēto „mīksto mandātu”, kas tiek Saeimā neievēlētam deputāta kandidātam uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda lielāku vēlētāju skaitu ieguvušie. Pirmkārt, tas atrisinātu Vienotības problēmas ar ministru portfeļu pārdali. Iekšlietu ministra amats ir viens no tiem, kas atrodas Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska interešu lokā, un viņam tuvu stāvoši cilvēki Pilsoniskajā savienībā uzskata, ka šis amats būtu viņam cienījama izvēle. Vienotībai būtu grūti Kristovskim nodrošināt ārlietu ministra amatu, kurā viņu saredz politiskie līdzgaitnieki un kas varētu būt paša Kristovska šābrīža prioritāte.
Izskatās, ka vēlēšanās uzvarējušais politiskais spēks nevarēs apiet Vienotības mazākā partnera – Sabiedrības citai politikai pārstāvja Arta Pabrika ambīcijas ieņemt ārlietu ministra amatu. Vēlēšanas parādīja, ka Pabriks ir ārkārtīgi populārs. Viņš startēja kā 2. numurs Vidzemes sarakstā, un iepretim viņa vārdam 30 182 vēlētāji pievilkuši plusiņus, kas ir otrais augstākais rādītājs aiz premjera Valda Dombrovska. Līdz ar to rokāde starp Mūrnieci, Kristovski un Pabriku Vienotībai atrisinātu iekšējās problēmas.
Otrkārt, Mūrnieces piekrišana strādāt Saeimā aiztaupītu premjeram nepieciešamību atbildēt uz kritiskiem jautājumiem, kādēļ viņš amatam valdībā virza Saeimā neievēlētu kandidāti. Līdz šim viņš nav centies aizstāvēt publiskai kritikai pakļauto Mūrnieci, kura bija premjeram noderīga gan kā reformas īstenojoša iekšlietu ministre, gan uz laiku arī kā veselības ministra pienākumu pildītāja laikā, kad bija grūtības atrast aizstājēju demisionējušajai Baibai Rozentālei (TP).
Iespējams, atklāti acīs iekšlietu ministrei partijas biedri to nav saņēmušies pateikt. Vismaz Pietiek Mūrniece noliedza, ka viņu kāds būtu mēģinājis pierunāt izvēlēties darbu Saeimā. Tas, ka kolēģi Jaunajā laikā uzskata – Mūrniecei būt cienījama vieta arī Saeimā, kur viņa varētu vadīt Nacionālās drošības komisiju, kuluāros runāja jau visu aizvadīto nedēļu, un vēsts nāca tieši no premjera partijas.
Tomēr Mūrniece ir ļoti tālu no tā. Aizvadītajā trešdienā JL Saeimas frakcijas sēdē jautājums par viņas izredzēm palikt Iekšlietu ministrijas vadībā izskanējis skaļi, un premjers Valdis Dombrovskis pateicis, ka redz viņu šajā amatā arī jaunajā valdībā.
Jāatgādina, ka Mūrnieces kvalificēšanās darbam valdībā publiski apšaubīta pēc tam, kad viņas vārdu vēlēšanās izsvītrojuši 12 817 vēlētāji, no otrās vietas Vienotības sarakstā Rīgā atmetot uz 11. vietu. Ir uzskats, ka „neievēlētiem ministriem” nav vietas jaunajā valdībā. Vienlaikus vēl vairāk – 14 245 vēlētāji iepretim Mūrnieces vārdam ievilkuši plusiņu.
No Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēti 9 Vienotības deputāti, bet, tā kā viens vai divi no viņiem varētu nolikt mandātu, lai strādātu valdībā, turklāt pirms Mūrnieces esošā Vaira Paegle nolēmusi politiku pamest un pārcelties pie ģimenes uz ASV, Mūrniece 10. Saeimā iekļūtu ar tā dēvēto „mīksto mandātu”.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
