Mūrnieci piemeklējis apjomīgs atmiņas zudums par radaru konkursu

sandrababy20

17.10.2011. 20:34

([email protected])
Sveiki,
Kā jums klājas? ceru, ka labi un labāko veselību. Mans vārds ir Miss Sandra, es gribētu, lai jūs atbildētu man i ir svarīga lieta, lai disku ar jums.. Tiklīdz es dzirdēt no jums, es jums nosūtīsim mana bilde, un arī ļauj jums zināt vairāk par mani. Es ceru dzirdēt no jums drīz.
Aprūpe Miss Sandra.
([email protected])


]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]


( [email protected] )
Hello,
How are you? hope fine and in best of health. My name is Miss Sandra.,i will like you to reply me for i have an important thing to discus with you. As soon as i hear from you, i will send you my picture and also let you know more about me. I look forward to hear from you soon.
Care of Miss Sandra.
( [email protected] )

Atbildēt

Bļāviens, žēl, ka veselai čupiņai valsts augstāko ierēdņu nevar veikt kratīšanu profilakses pēc vien.
Būtu jāceļ jauna tiesas ēka un ieslodzījuma vieta khhh

Atbildēt

Gan jau shita fuurija agri vai velu iesedisies, un cerams ka agri.

Atbildēt

haralds

19.05.2011. 18:09

liels cilvēks, djēlas kā begemota tētiņam - kas var visu atcerēties! nu, ieberzusies mazliet. so what?

Atbildēt

ar šitādiem mēs ātri tikām skaidrībā

Atbildēt

Cienītā kundze jums jāed vairāk biezpiens.

Atbildēt

JA TO VEIC GODĪGI.Vadītājs gadu vāc informāciju, kur kas labāk, atsauksmes...viņam izkristalizējas, kas drīkstētu būt uzvarētājs.
Un tad seko konkurss. Dempingotāji dempingo, ir bīstamāki par dārgajiem, jo uz tiem jau neuzraujas.A ka domajat, bezdvēselisks konkurss un pasūtījums pēc aritmētiska aprēķina????????Tad ir vakars. Tā strāda valsts iestādes. Visu nosaka kukulis. Un tad ir ceļi no dolomīta, jo karjeru īpašnieki nopērk falšos komuņagu zinātniekus.

Atbildēt

Jau virāk kā 20 gadus latvijas Republikā valda politmafijas klanu TB/LNNK, TP, JL, ZZS, PS, SCP, LV/LPP kloaka ( noziedzīgo bandu un grupu apvienašanas nav apzīmejama ar jēdzienu-koalīcija), kura savu savtīgo noziedzīgo interešu aizstavībai izveidoja IeM un tās brunoto atbalsta bandu Valsts policiju. protams, ka arī attiecīgo IeM amatu ieņema kads no klana noziedzniekiem, tā pat ka Valsts policiju vadīja PSRS totalitārā komunistu rezīmam labprātīgi uzticību zvērejusie Aldis Lieljuksis un Valdis Voins. Un, tā jau ir sīs valsts iekartas pornogrāfijas patiesā seja, bet rezultāts-totalitarisms, noziedzība un genocīds, ka arī valsts ekonomiskās suverenitātes pilnīga iznīcinasana.

Atbildēt

JL un vienotības varzas šeftmaņiem visiem ka vienam apjomīgs atmiņas zudums!

Atbildēt

linda murniece ir zagle, vina nem kukulus

Atbildēt

Kurmīt, pietiek, ja?

http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=223810

Atbildēt

.....ak...."Jaunais laiks".....ne ar ko labaaks par " vecajiem laikiem"....

Atbildēt

nu, paga, paga... Šis Jūsu teksts "Tajā pašā laikā šis tā saucamais „konkurss” uz pašu galveno amatu NEKUR un NEKAD nav ticis publicēts" ir atsaucams kā nepatiess!

EM ne tikai publicēja konkursa nolikumu "Latvijas vēstnesī" (05.01.2011.), "Dienā" (05.01.2011.) un savā web lapā, bet arī preses relīzi par to uzrakstīja :)

Kamēr amata konkursu sludinājumi netiek arhivēti, tikmēr ziņas presei gan tiek: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lng=lv&id=31317&cat=621

Gan jau "Vēstneša" un "Dienas" redakcijas vai administrācijas arī varēs apliecināt, ka viss ir noticis kā likums prasa :)

Atbildēt

Bet6, Lapsiņ, kuram ta jāuzvar IeM konkursos, ja pie varas ir JL ?? Pareizi- JL sponsoriem, un Lokenbaham jau nav nekāda sakara ar Dati grupu?

Atbildēt

Paldies, lūk tas bija izglītojoši!

Tiešām inčīgi, domāju, ka tas tikai seriālos, bet nē ;-)

Atbildēt

vajag uzprasīt desantniekam Mirskim :-))

Atbildēt

2. Konkurss ir atklāts, un to organizē Ekonomikas ministrija.

3. Ekonomikas ministrija izsludina konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā, sludinājumā norādot prasības kandidātiem, pieteikumu iesniegšanas vietu un termiņu, kā arī papildu informācijas iegūšanas veidu u.t.t., u.t.jpr. ... seko vesela strīpa konkursu regulējošos nosacījumu ...
.......................


Viens no diviem – vai nu EM amatpersonas nekaunīgi melo, vai arī ir pieļauta klaja pretlikumība! Pareizāk – pretlikumība ire pieļauta jebkurā gadījumā. Jautājums ir tikai par to – vai vispār ir bijis kaut kāds nekāds konkurss –īpaši pietuvināto jaunpupa klases biedru vidū, jeb arī tāda nav bijis principā.

Es pieļauju, ka kokursa nolikums varbūt arī tiešām eksistē kaut kur ministrijas dzīlēs kā kāds "konfidenciāls" papīra gabals, jeb varbūt kampara tualetē uz papīra rullīša kas līdzīgs sludinājumam ir uzskricelēts, taču tas pilnīgi noteikti nav bijis nedz atklāts, nedz godīgs un pieejams (izņemot šīs tualetes apmeklētājus) sabiedrībai, kā to prasa likums.

Līdz ar to viss šis „konkurss” „godīgo un tiesisko” izpildījumā un „konkursa komisija” (ja tāda tiešām eksistēja) ar visiem „pretendentu” sarakstiem ir fikcija, kuras mērķis ir savējo vajadzīgo politisko ielikteņu sasēdināšana politiski un ekonomiski nozīmīgos un valsts labi atalgotos amatos.

Atbildēt

Saistībā ar Lokenbaha personību.
Lūk jums vēl viens temats nelielam mājas darbam: kā Lokenbahs nokļuva savā pašreizējā amatā „Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā”.

Eksistē versija – oficiālā versija, kurā EM informē, ka konkurss uz SPRK priekšsēdētāja un vienu padomes locekļa amatu esot izsludināts 2010.gada nogalē un tajā esot pieteikušies pieci pretendenti, uz padomes locekļu amatiem - 25 pretendenti:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/regulatora-padomes-vaditaja-amatam-virzis-lokenbahu.d?id=36734763

Tajā pašā laikā šis tā saucamais „konkurss” uz pašu galveno amatu NEKUR un NEKAD nav ticis publicēts. Vismaz man neizdevās atrast šo publikāciju nedz Latvijas Vēstnesī, nedz pašas komisijas, nedz ministrijas mājas lapā. Par ko ikviens var viegli pārliecināties. Kamēr citi SPRG amati tiek cītīgi un regulāri un pat pa 3-4 reizēm publicēti gan tur, gan tur (piemēram - http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=227492 ), šis nav tur atrodams.

Situācijas pikantums ir faktā, ka, atšķirībā no daudziem citiem kantoriem, SPRK gadījumā eksistē SPECIĀLS LIKUMS, kurš nosaka kārtību, KĀ ir jāievēl komisijas amatpersonas. Lūk saitīte un izvilkums: http://www.likumi.lv/doc.php?id=3276

Ministru kabineta noteikumi Nr.59, kas saucas „Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu kandidātu konkursa nolikums” skaidri un gaiši pasaka, ka:
.......................
1. Šis nolikums nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu — priekšsēdētāja un četru padomes locekļu — kandidātu konkursa (turpmāk — konkurss) izsludināšanas un norises kārtību.

Atbildēt

Gan jaunups visu nokārtojis...

Atbildēt

Tipiski deklaratīvās atmiņas traucējumi ir amnēzija. Tīra amnēzija attiecas uz relatīvi ierobežotu deklaratīvo atmiņu, ko nevajadzētu attiecināt uz nemnemoniskiem – tādiem kā uzmanības, uztveres, valodas, motivācijas – traucējumiem. Anterogrāda amnēzija ir nespēja uztvert jaunas deklaratīvās atmiņas. Retrogrāda amnēzija ir to atmiņu traucējumi, kas veidojušās pirms amnēzijas sākuma. Tā ir mazāk izteikta attiecībā uz senākiem notikumiem.

Darbības ilgums

Atkarībā no darbības ilguma izšķir īslaicīgo, ilgstošo un darba atmiņu.
• Čslaicīgā atmiņa attiecas uz faktu tūlītēju atsaukšanu atmiņā bez kavēšanās tūlīt pēc informācijas saņemšanas. Čslaicīgā atmiņa raksturojas ar ierobežotu laiku un ietilpību. Piemēram, parasti cilvēki var atcerēties ne vairāk kā septiņus nejauši nosauktus ciparus un ne ilgāk kā kamēr tos atkārto. Čslaicīgai atmiņai ir savas īpatnības – biežāk ir kļūdas, atsaucot atmiņā vārda skaņu, nevis nozīmi.

- Darba atmiņa ir multikomponentu psiholoģiska sistēma, kas nosaka procesa norisi, iekšējo resursu izmantošanu un kontroles mehānismu iekļaušanos tajā. Informācija darba atmiņā tiek turēta tik ilgi, kamēr tā nepieciešama problēmas atrisināšanai. Tāpēc mēs atceramies kādu secinājumu vai teorēmu no skolas laikiem, bet nespējam atcerēties, kā pie šī secinājuma nonācām vai kā uz tāfeles teorēmu pierādījām devītajā klasē!

- Ilglaicīgā atmiņa attiecas uz ilgstošiem posmiem un lielu epizodisko un semantisko atmiņu kopumu. Ilgstošā atmiņa nav pasīvi un lieli pieredzes uzkrājumi, tie visu laiku tiek izmantoti, lai veidotu un interpretētu jaunu pieredzi. Šāda pastāvīga ilgstošās atmiņas lietošana var izmainīt oriģinālās patiesās atmiņas un iesaistīt tajās nepatiesas un izmainītas atmiņas. Ilgstošo atmiņu mēdz veidot patiesi notikušā nozīme (semantika) un secinājumi par to, jeb būtība, nevis reāli uztvertā pieredze. Piemēram, cilvēki daudz labāk atceras kāda lasīta teikuma būtību, nevis precīzu vārdu secību tajā.

Sakarību starp īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu mēdz pārprast droši vien tāpēc, ka ir dažādi priekšstati par terminu – īslaicīga atmiņa. Nereti īslaicīgo atmiņu jauc ar uzmanību. Cilvēks nevar atcerēties lietas, ko nav pamanījis! Mēs labāk atceramies nesen notikušus nekā senus notikumus, bet tas atspoguļo ilglaicīgas atmiņas ceļu caur īslaicīgo, kurā par notikumu ir vairāk faktu. Tomēr nereti pacientiem ar īslaicīgas atmiņas deficītu ir samērā laba ilglaicīgā atmiņa, kas liek domāt, ka abi šie atmiņas veidi darbojas paralēli.

Atbildēt

Vai tik Vinckovičš nav ko ieteicis madāmai...?

Atbildēt

Nu par ko te vēl šaubīties vai šausmināties, viss ir skaidrs ! Te pavisam naivi būtu cerēt, ka kāds KNĀB-is vai sazin vēl kas kaut ko izmeklēs. Patiesībā Latvija kā valsts vairs neeksistē, tās agonējošo līķi pie dzīvības uztur kreditoru nauda un elites marodieriskā alkatība aplaupīt šo topošo mironi līdz galam.

Atbildēt