Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Mūslaiku Latvijas vēsture: ar ko latvietim palepoties?

PIETIEK, S. Metuzāls, K. Jančevska
17.11.2010.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Divas lietas mums būtu jāmācās: saimniecības vēsture un optimisms. Latvijā visi raud, īpaši prese – latviešu tautas nacionālā mācība ir vaimanoloģija,” 1996. gadā presei skarbi atzina metāllūžņu tirgotājs Georgs Lansmanis. Tiesa, tolaik jau sabiedrības apziņā sāka nostiprināties pārliecība, ka reizē ar skumjām par neskaitāmajām Latvijas valsti un sabiedrību piemeklējošajām nelaimēm ir nepieciešams arī kaut kas, ar ko palepoties. Valsts svētku dienā Pietiek publicē apgāda Atēna izdotās trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985-2005 nodaļu, kas veltīta tieši šai tēmai.

Parādes soļa diskrētais šarms

Pēc astoņdesmito gadu beigu emocionālā pacēluma un valsts neatkarības reālās atgūšanas 1991. gadā sekoja reakcija: izrādījās, ka viena lieta ir saukt: „Kaut pastalās, bet brīvi!”, taču pavisam cita – ikdienā saskarties ar milzu inflāciju, strauju cenu celšanos, vēl straujāku grimšanu nabadzībā, neredzētu noziedzības pieaugumu un regulārām mediju ziņām, kas lika domāt, ka Latvija ir ja ne pasaulē, tad vismaz Eiropā nabadzīgākā (ja ticēt Valsts statistikas komitejas ar pāris gadu novēlošanos publiskotajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas deviņdesmito gadu pirmās puses datiem, vēl nabadzīgāka izrādījās tikai Moldova), noziedzīgākā, atpalikušākā un korumpētākā. Acīmredzami bija vajadzīgs kaut jel kāds apliecinājums – lai cik demonstratīvs tas būtu – valsts spējām un pamats priekam.

1990. gadā skaļi un kategoriski atteikusies no tradicionālās padomju armijas vienību parādes 11. Novembra (padomju laikā – Komjaunatnes) krastmalas, divus gadus vēlāk Latvija pie armijas parādēm atkal atgriezās – un faktiski nekavējoties izrādījās, ka sabiedrība par tām ir sajūsmā. Militārās parādes atdzima 1992. gadā, kad ar dienas intervālu notika veselas divas. Pirmā – 22. augustā, kad pie Brīvības pieminekļa pulkvedis Dainis Turlais komandēja skaitā nebūt ne daudzās Latvijas bruņoto spēku vienības, bet jau dienu vēlāk notika parāde Vienoti Baltijas brīvībai!, kurā piedalījās arī Lietuvas un Igaunijas kareivji. Savukārt jau 11. novembrī par godu Lāčplēša dienai pie Brīvības pieminekļa notika nākamā armijas parāde. Turklāt var teikt, ka pirmā neatkarīgās Latvijas armijas parāde notika vēl ātrāk – tā paša 1992. gada 6. martā, kad karaspēka vienības izgāja ielās, pieminot pulkvedi Oskaru Kalpaku, un nosoļoja no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem.

1993. gada 18. novembrī Latvijas Republika svinēja savu 75. dzimšanas dienu, un par godu tai valstiskie pasākumi bija līdz tam neredzēti kupli: svinību organizators bija Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos Raimonds Pauls, pie Brīvības pieminekļa notika jau visnotaļ iespaidīga Nacionālo bruņoto spēku parāde, kam sekoja svinīgais gājiens, un tāpat notika ne tikai šaurākām aprindām paredzēta Valsts prezidenta rīkota pieņemšana Rīgas pilī, bet arī svētku uguņošana – līdz tam Latvijas valsts ko tādu nebija atļāvusies, un etalons bija atsevišķu lielu privātkompāniju rīkotie salūti to korporatīvajos pasākumos.

Tiesa, 1994. gadā budžeta līdzekļu taupīšanas vārdā tika nolemts aprobežoties tikai ar parādi, bet iztikt bez pieņemšanām (tādu diplomātiem sarīkoja tikai ārlietu ministrs Valdis Birkavs) un uguņošanām, - un tikai ap 1997. gadu valsts augstākās amatpersonas tā pa īstam saprata, cik svarīga tomēr plašajām tautas masām ir kārtīga uguņošana. Tiesa, ir gan dzirdēta versija, ka šāda konceptuāla nostādne īsti nostabilizējusies pēc tam, kad 1996. gada 18. novembrī uguņošanu Latvijas tautai bija rīkojusi nevis valsts, bet gan odiozais politiķis Joahims Zīgerists – un nevis Rīgā, bet Jelgavā.

Dažādas virsotnes

Par citu nacionālā lepnuma avotu jau itin drīz pēc neatkarības atjaunošanas kļuva Latvijas kalnu kāpēji. It kā jau pasaules augstākajā virsotnē – Everestā savulaik bija uzkāpis latvietis Andris Lapkašs, taču tas īsti neskaitījās, jo viņš bija startējis Kanādas ekspedīcijas sastāvā, - nu bija iespējams pasaules augstākās virsotnes iekarot zem Latvijas karoga. Pirmie mēģinājumi gan nebija īsti veiksmīgi – 1992. gadā Everestu mēģināja sasniegt Latvijas alpīnists Aivars Balodis, taču viņam tā arī neizdevās uznest Latvijas karogu pasaules augstākajā virsotnē. To gadu vēlāk, 1993. gada 10. maijā izdarīja lietuvietis Vladis Vitkausks – viņš Everestā uznesa gan savas valsts, gan Latvijas karogu.

1993. gadā Balodis gāja bojā Elbrusā, toties uz gana cienījamo Daulagiri startēja pirmā Latvijas alpīnistu Himalaju ekspedīcija Teodora Ķirša vadībā (ekspedīcijas sastāvā bija arī Ilmārs Bernāns, Jānis Busenbergs, Ilgvars Gradovskis, Imants Jāņekalns, Pēteris Kūlis, Jānis Lapselis, Ilgvars Pauls, Zigurds Zariņš un Imants Zauls). 1993. gada 10. oktobrī Zauls, Pauls un Ķirsis arī sasniedza Daulagiri virsotni, turklāt, kas būtiski, uzkāpa tajā bez skābekļa baloniem.

Savukārt 1995. gada martā ceļā devās pirmā Latvijas Everesta ekspedīcija, un 14. maijā Ķirsis un Zauls kā pirmie latvieši – Latvijas ekspedīcijas pārstāvji pasaulē uzkāpa Everestā. Savukārt desmit gadus pēc Baloža neveiksmes Everestā jau bija pabeigta Latvijas Augstkalnu kluba programma 7 virsotnes Latvijai: Latvijas alpīnisti bija sasnieguši augstākās virsotnes visos septiņos pasaules kontinentos – līdz ar Everestu Āzijā arī Elbrusu Eiropā, Kostjuško kalnu Austrālijā, Makinliju Ziemeļamerikā, Akonkagvu Dienvidamerikā, Kilimandžāro Āfrikā un pat Vinsonu Antarktīdā.

Tiesa, neiztika arī bez sāpīgiem zaudējumiem - 1995. gada augustā atceļā no Tjanšana Uzvaras smailes bojā gāja alpīnists Egils Sprūds, savukārt 2004. gadā Kuka kalnā Jaunzēlandē bojā gāja Ķirsis, viņa meita Evija Ķirse, Aivars Prošenkovs un Ilmārs Bernāns, kuri visi, cik varēja noprast notikuma vietā, bija nokrituši no apmēram 300 metru augstuma.

Latvieši sāka pacelties aizvien augstāk arī citos veidos: 1992. gada 4. aprīlī Rīgā no Doma laukuma debesīs pacēlās neatkarīgajā Latvijā pirmais gaisa balons, - lidojumu vadīja viespilots no Latvijas Rimvīds Maculevičs, bet īstais pilots bija gan pilota tiesības vēl nesaņēmušais Gunārs Dukšte. Un... pagāja tikai septiņi gadi, un latvieši gaisa balonā jau lidoja virs Ziemeļpola.

Savukārt vēl citi sāka mest acis vēl augstāk – uz zvaigznēm (līdz tam ievērojamu latviešu vārdā bija nosauktas tikai vairākas tā sauktās mazās planētas - nelieli klinšu gabali, kas riņķo ap Zemi): 1996. gada 7. oktobrī Šveices zvaigžņu reģistrā kāda zvaigznīte tika nosaukta Starptautiskā Praktiskās psiholoģijas institūta rektora Jāņa Mihailova vārdā (tiesa, sertifikātā gan bija ierakstīts – „Ivans Mihailovs”). Tikai gadus vēlāk nāca atziņa, ka šādu godu par lētu naudu iespējams iegūt jebkuram interesentam, - tobrīd tas bija kas nedzirdēts un sabiedrību iejūsminošs.

Un vēl jau bija kultūra. Nekādas globālās virsotnes Latvijai gan neizdevās sasniegt ne tēlotājā mākslā (vienīgais pasaules mākslas tirgū atzītais bija un palika Gustavs Klucis), ne literatūrā (tika runāts, ka uz Nobela prēmiju varētu tikt izvirzīts Imants Ziedonis, un uz to tik tiešām tika izvirzīta Vizma Belševica – pēdējoreiz 2004. gadā, taču nesekmīgi). Labāk veicās kordiriģēšanā, kur pasaules slavu ieguva diriģenti Mariss Jansons (hronoloģiski – Londonas filharmoniskā orķestra viesdiriģents, tad Pitsburgas simfoniskā orķestra virsdiriģents, Bavārijas radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orķestra virsdiriģents) un Gidons Krēmers, kurš 1997. gadā dibināja tāpat pasaulē labi pazīstamo Baltijas valstu jauniešu stīgu orķestri Kremerata Baltica. Pēc Māra Liepas nāves 1989. gadā Latvija vairs nevarēja palepoties ne ar vienu tik izcilu baletdejotāju (kaut viņa darbu turpināja bērni Ilze un Andris Liepas), toties pasaules slavu 2003. gadā Salzburger Festspiele ieguva operdziedātāja Elīna Garanča, un tāpat jau kopš 1996. gada Vīnes Volksoper un Staatsoper tika angažēts bass Egīls Siliņš. Savukārt teātra jomā kādreiz slavenos lietuviešus aizēnoja Alvja Hermaņa vadītais Jaunais Rīgas teātris.

Ginesa rekordi un citi sasniegumi

Protams, vēl bija sports – tieši ar to bija saistīti pirmie nacionālā lepnuma uzplūdi. Taču papildus sportam bija arī citi – varbūt ne tik ievērības cienīgi, bet tomēr pamanīti sasniegumi, turklāt visdažādākajās jomās. Tā, piemēram, 1993. gada jūlijā Latvijā pirmoreiz tika meklēts politiskais patvērums – tā meklētājs, nedaudz dīvainais Eduards Ovsjanko bija ieradies zagtā airu laivā no Gotlandes un sūdzējās par Zviedrijā notiekošu „ķīmisku genocīdu, kuru organizējuši zviedru sociālisti un komunisti”. Tai pašā 1993. gadā starptautiskajā popmūzikas festivālā Jūrmala 93 uzvarēja dziedātājs Arnis Mednis, dažus gadus vēlāk Andrejam Žagaram tika piedāvāts vadīt Londonas Karalisko operu (tiesa, oficiālais piedāvājums tā arī netika uzrādīts, bet ne jau tas būtiskākais).

Latvija „atklāja” arī Ginesa rekordu grāmatu – un papildus tajā ierakstītajam Sabiles vīna kalnam (vistālāk uz ziemeļiem brīvdabā augošu vīnogu dārzs) 1999. gada 30. decembrī Aivara Janovska vadītā uzņēmuma Latvijas keramika vārdā tika izcepts pasaules garākais – 9,999 metri – kliņģeris (gan jāpiebilst, ka īstā kliņģera cepēja bija uzņēmuma Larus-L konditore Valentīna Petkēviča). Turklāt jau 1997. gada beigās izdevniecības nams Petits laida klajā pašiem savu - Latvijas rekordu grāmatu (redaktors sastādītājs – Andrejs Hazovs).

Laikiem un pasaules uzskatiem mainoties, sabiedrība arī atrada aizvien jaunus iemeslos palepoties ar saviem pārstāvjiem, - augsti sasniegumi sportā vai profesionālajā karjerā vairs nebūt nebija vienīgais lepnuma objekts. Tā, piemēram, 1997. gada beigas vai visa Latvijas prese atstāstīja laikraksta The New York Post publikācijas par latviešu modeli Inesi Misāni, kas, demonstrējot īsti latvisku sīkstumu, nevēloties atdot Volstrītas magnātam Džonam Latacio (Latenzio) viņa trīs miljonus dolāru vērtās dāvanas.

Diena pat publicēja aizgrābjošu rakstu ar virsrakstu „Salacgrīvas meitene uz Amerikas viļņa”, kurā bija lasāmas arī šādas rindas: „1. janvārī Inese jau posīsies atceļam uz Ameriku. Uz Maskavu viņai pakaļ tiks atsūtīta lidmašīna, bet vēl pēc pāris dienām viņa lidos uz Āfriku, jo ir saņēmusi interesantu piedāvājumu fotografēties uz eksotiskās Āfrikas dabas fona. Tur Inesi sagaida brauciens laivās pa Kongo upi un citi piedzīvojumi. Viņa cer, ka, atgriežoties Amerikā, citiem viņas stāsts jau būs piemirsies, tomēr Inese atzīst, ka nu daudzi amerikāņi viņu uzskata par ļoti drosmīgu sievieti...”

Kā būt diženiem un raženiem?

Savukārt 2001. gada 29. jūlijā Dziesmu svētku noslēguma koncertā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica savu, iespējams, visu laiku slavenāko runu, iezīmējot, viņasprāt, pareizāko veidu, kā latviešiem raudzīties uz savu tagadni un nākotni: „Mēs esam bagāta tauta, jo daudz esam saņēmuši mantojumā. Mēs esam skaista tauta, jo mantojums ir ticis gadu simtos un tūkstošos sijāts un vētīts. Ir tikai tas, kas par labu ticis atzīts. Arī mums ir savas sprieduma tiesības un spējas, mums ir tā izdevība un pienākums atsijāt no pagātnes to, kas mums derīgs, kas mums lieti noder, kas mūsu sirdīm patīk. Pagātne ir mums, lai mēs izvēlētos, kā viņu pārņemt, kā viņu pieņemt, kā viņu padarīt par savu. (..) Mēs strādāsim pie savas valsts, lai varētu būt par savu valsti tikpat lepni kā par savu tautu. Mēs esam stipra tauta! Sakiet, lūdzu, visi kopā - mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam ! Ko mēs varam, to mēs darām! Mēs iesim un darīsim visi, lai Latvija būtu skaista, lai Latvija būtu dižena, lai Latvija būtu varena, un ne tikai tauta, bet arī valsts! Un ne tikai hokeja spēlēs, bet varbūt arī Dziesmu svētkos mēs varētu teikt: Latvija, Latvija, Latvija!”

Runas teikšanas brīdī, it īpaši ņemot vērā prezidentes vēlmi, lai viņas raženuma un diženuma vārdus atkārtotu arī visi skatītāji un klausītāji, tā gan tikai uztverta neviennozīmīgi, taču turpmākie gadi rādīja, ka vismaz politiķu aprindās tai bijis gana daudz klausītāju. „Mēs būsim pārāki par Īriju!” 2003. gadā jau skaļi deklarēja Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, bet pati prezidente jau teicās esam pārliecināta, ka „nākotnes Latvija būs par paraugu citiem. Tā nebūs valsts, uz kuru ārvalstu žurnālistiem rādīt ar pirkstu, tā nebūs vairs valsts, kuru dažādā veidā nosodīt, kā to darīja bēdīgi slavenais Holanders ar savu filmu. Tieši otrādi – es saredzu Latviju kā valsti, uz kuru brauks skatīties, ņemt piemēru un mācīties, kā lietas darīt. Es saredzu Latviju kā valsti, kas savu gadu simtos krāto pieredzi un kultūru, savus tautas pārdzīvojumus un ciešanas pārkausēs, radīs tādus elementus Eiropas kopējām vērtībām, kādi citur nav atrodami. Es saderu, ka latvieši mācēs tos citiem parādīt, esmu gatava saderēt, ka mēs nāksim ar vērtīgu pienesumu kopējai Eiropas saimei, Eiropas kultūrai”.

Atlika tikai tāds sīkums kā šo vīziju pārvērst par realitāti. Tiesa, daļa nācijas gan laikam nejutās ne dižena, ne varena – kad deviņdesmito gadu beigās vairākās Rīgas skolās tika veikta jauniešu aptauja, tad atklājās, ka 55 procentiem jauniešu Brīvības piemineklis neizraisa nekādas emocijas, bet 40 procenti vispār labprātāk būtu gribējuši labāk piedzimt kaut kur citur, nevis Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

5
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...