Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!
Toms Augustāns*15.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt, ka bijušais Ikšķiles domes deputāts un sevi par sabiedrisko attiecību speciālistu dēvējošais Kaspars Upacieris, Latvijas mediju telpā ir izplatījis melīgu un nepatiesu informāciju par SIA "Granāti Pluss". Apsverot vēršanos tiesā par uzņēmuma nomelnošanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu, vēlos Kaspara Upaciera izplatīto dezinformāciju aizstāt ar skaidrojošu informāciju.
Veikts apjomīgs ietekmes uz vidi novērtējums
Lai Latvijā uzsāktu dolomīta un smilts ieguvi un produkcijas ražošanu, ir jāveic nopietni un ilgi priekšdarbi – atbilstoši normatīvo aktu un Vides pārraudzības valsts biroja prasībām tiek veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums.
Ietekmes uz vidi novērtējumā piedalās sertificēti eksperti un vairāku jomu speciālisti. Ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus vērtē valsts institūcijas atbilstoši to kompetencei, Vides pārraudzības valsts biroja pieaicināts neatkarīgs eksperts, pašvaldība, kā arī sabiedrība.
Pēc atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem saņemšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums kopā ar atzinumu un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem tiek iesniegti pašvaldībā, kuras teritorijā plānots veikt paredzēto darbību uz paredzētās darbības akceptēšanu.
SIA "Granāti Pluss", lai uzsāktu dolomīta un smilts ieguves un produkcijas ražošanu Ogres novada Tīnūžu pagasta nekustamajā īpašumā "Granāti", atbilstoši Latvijas Republikas normatīviem aktiem un Vides pārraudzības biroja izsniegtai programmai vairāk nekā 3 gadu garumā ar sadarbības partneriem ir veicis apjomīgu ietekmes uz vidi izvērtējumu, kura rezultāti apkopoti ziņojumā "Dolomīta un smilts ieguve un produkcijas (smilts, dolomīta šķembu un to maisījumu) ražošana dolomīta un smilts atradnē "Granāti" Tīnūžu pagasta, Ogres novada nekustamajā īpašumā "Granāti"" (https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-aktuala-ivn-zinojuma-iesniegsanu-vides-parraudzibas-valsts-biroja-dolomita-un-smilts-atradne-granati.html ), par ko šogad martā ir saņemts kompetentās iestādes atzinums, kas publiski pieejams interneta vietnē - https://www.vpvb.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/derigo-izraktenu-dolomits-un-smilts-ieguve-206-ha-platiba-atradne-granati-ikskiles-novada-sia-granati-pluss .
SIA "Granāti Pluss" ietekmes uz vidi novērtējumu ir izvērtējuši eksperti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Ikšķiles novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldības, Dabas aizsardzības pārvaldes, AS "GASO" un AS "Conexus Baltic Grid". Arī daļa nekustamā īpašuma "Granāti" apkārtnes kaimiņu savu atbalstu projekta īstenošanai ir pauduši un rakstiski to iesnieguši Ogres novada pašvaldībā.
Jauna ražojoša uzņēmuma pienesums pašvaldībai
Pēdējo mēnešu laikā pret SIA "Granāti Pluss" tiek īstenota mērķtiecīga nomelnojošā kampaņa, neskatoties uz to, ka dolomīta un smilts atradne "Granāti" ir viena no retajām, kurai Ogres novadā ir veikts lielais ietekmes uz vidi novērtējums un izvirzīti nosacījumi, ar kādiem īstenojama derīgo izrakteņu ieguve.
SIA "Granāti Pluss" vadības komanda dolomīta un smilts ieguvē un produkcijas ražošanā veiksmīgi strādā jau vairākus gadus, izstrādājot karjerus dažādos Latvijas reģionos un sadarbojoties ar visiem lielākajiem Latvijas būvniecības un ceļu būves uzņēmumiem.
SIA "Granāti Pluss" nav nodokļu parādu vai darbiniekiem nemaksātu darba algu parādi.
SIA "Granāti Pluss" atradne "Granāti" izstrāde Ogres novadam piesaistīs vairāk nekā 5 miljonus eiro lielas investīcijas. Tāpat arī, uzsākot derīgo izrakteņu ieguvi atradnes "Granāti" teritorijā, Ogres novadā tiks nodrošinātas vismaz 15 jaunas darbavietas, iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājot 39 tūkstošus eiro gadā vai 1,2 miljonus eiro 30 gadu ciklā. 80% no iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksātā tiks ieskaitīti pašvaldības budžetā, kas 30 gadu ciklā ir gandrīz 1 miljons eiro.
Kopējās investīcijas un karjera darbība palielinās ekonomisko aktivitāti Ogres novadā, tiks nodrošināts darbs vairākiem novada uzņēmumiem. Tajā skaitā transporta, metālapstrādes uzņēmumiem, remonta pakalpojumu sniedzējiem, vietējām kafejnīcām un citiem dažādu nozaru uzņēmumiem. Papildu pašvaldības ieguvums būs arī 40% no dabas resursu nodokļa maksājuma par derīgo izrakteņu ieguvi atradnē "Granāti", kas tiks ieskaitīts Ogres novada pašvaldības vides aizsardzības fondā.
* SIA "Granāti Pluss" valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
