NA valde nolēmusi nebalsot par budžetu, kurā nebūs 31 miljona demogrāfijai
PIETIEK01.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības valde pirmdienas vakarā pieņēmusi lēmumu nebalsot par valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā, ja pārējā koalīcija neatbalstīs tās priekšlikumus demogrāfijas problēmu risināšanai, kuru kopējās izmaksas būtu ap 31,6 miljoniem latu, Pietiek uzzināja no avotiem apvienības valdē. Balsošana pret valdības sastādīto budžetu koalīcijas līgumā pēc būtības tiek pielīdzināta aiziešanai no valdības. Nacionālā apvienība gatava balsot par budžeta nodošanu Saeimas komisijām un pieņemšanu pirmajā, bet ne otrajā - galīgajā - lasījumā.
Tas, ka kāds koalīcijas partneris, lai panāktu savu mērķu realizēšanu, pauž publisku gatavību nenobalsot par to vai citu valdības lēmumu, nav neierasta parādība un nereti ir saistīts ar šantāžas taktiku sarunu vešanā. Tomēr nervozu fonu koalīcijā šim Nacionālās apvienības lēmumam, kas pirmdienas vakarā pa neformāliem kanāliem jau bija darīts zināms Vienotībai un Reformu partijai, rada politikas kuluāros jau nedēļām cirkulējošās runas par iespējamām pārmaiņām valdībā.
Nacionālajai apvienībai ar 14 deputātu mandātiem Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai ar nedaudz vairāk - tikai 16 deputātu vietām - ir pieci ministru portfeļi. Tādēļ jau pirms laika izskanēja versijas, ka Nacionālā apvienība izmantos sev ideoloģiski svarīgo demogrāfijas tēmu, lai panāktu pārmaiņas valdībā un neproporcionālā ministru portfeļu sadalījuma pārskatīšanu. Kāds Nacionālās apvienības valdes loceklis Pietiek neoficiāli noraidīja spekulācijas, ka notiktu kādas neformālas sarunas par iespējamo ietekmes pārdali valdībā.
Valdības koalīcijas sadarbības līgums, ko parakstījušas trīs partijas un tā dēvētais neatkarīgo deputātu sešinieks, uzliek par pienākumu rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un premjeru vismaz vienu nedēļu pirms lēmuma galīgās pieņemšanas par nodomu neatbalstīt valdības sastadīto budžetu. Šis nosacījums ietverts pantā par kārtību, kādā koalīcijas partneris paziņo par nodomu izstāties no valdības, un ierasts, ka savas valdības sastādītā budžeta neatbalstīšana tiek pielīdzināta iziešanai no valdības. Nesenākais šāds precedents, kas automātiski noveda pie valdības krišanas, bija 2004. gada vēlā rudenī, kad Tautas partija nobalsoja pret budžetu, kas bija tapis ar tās ministru līdzdalību, un krita Induļa Emša (ZZS) valdība.
Nacionālās apvienības priekšlikumi demogrāfijas problēmu risināšanai, ja tiktu ievēroti, nozīmētu aptuveni 31,6 miljonu latu izdevumus šim mērķim 2013. gadā. Vienotība kā vadošais koalīcijas partneris, kas atbild arī par Finanšu ministriju, ir paudusi skepsi par šiem priekšlikumiem un Nacionālās apvienības redzējumu par finansējuma iespējām dažādām demogrāfijas programmām. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzinis, ka šo priekšlikumu īstenošana būtu iespējama tikai uz jau sadalītā finansējuma pārdales rēķina budžeta projektā, kas iesniegts Saeimā.
Lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu jaunajām ģimenēm, Nacionālā apvienība piedāvā palielināt minimālo vecāku pabalstu jeb māmiņalgu un bērna kopšanas pabalstu, kas 2013. gada budžetā izmaksātu kopumā aptuveni 16,2 miljonus latu. Tāpat piedāvāts jau ar 2013.gada 1. septembri katru bērnu vecumā no pusotra līdz septiņiem gadiem nodrošināt ar valsts garantētu mērķa maksājumu (27-30 latiem mēnesī), kuru noteiktā kārtībā vecāki varēs izmantot pašvaldības, privātas pirmskolas izglītības iestādes vai cita veida bērna pieskatīšanas pakalpojuma apmaksai. Šī pasākuma izdevumi 2013. gada valsts budžetā būtu aptuveni 7,7 miljoni latu.
No 2013. gada 1. jūlija Nacionālā apvienība piedāvā par 20 latiem palielināt neapliekamo minimumu par katru apgādājamo bērnu, kas budžetam izmaksātu aptuveni 5,1 miljonu latu. Vēl ap 2,5 miljoniem latu izmaksātu jauno ģimeņu atbalsta programma mājokļa nodrošināšanai sadarbībā ar komercbankām. Savukārt piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā par īpašumā eosšu vai īrētu platību, iecerēts motivēt ģimenes, kurās jau ir kāds bērns, radīt vēl pēcnācējus. Šī pasākuma izmaksas lēstas ap 100 tūkstošiem latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
