Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Zolitūdes traģēdiju ir atbildīga Latvijas tauta, kurai pieder vara. Atbildīga ir tā sociālā kopa, kuras vara ir fiksēta Satversmes 2.pantā: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." 

Satversmē fiksētā „Latvijas tauta” reāli ir LR nācija, un tajā ietilpst ne tikai latvieši, bet arī citu tautību pilsoņi. Taču no nācijā ietilpstošajām tautībām nosacīti vislielākā atbildība gulstas uz latviešu tautu, kura pēcpadomju gados centās ieņemt „virsnācijas”, „titulnācijas”, „valstsnācijas” pozīciju, nereti atklāti nepieļaujot minoritāšu līdzdalību varas realizācijā. Tādējādi līdz šim visas norises LR galvenokārt ir bijušas atkarīgas no latviešu tautas gribas, cilvēciskās kvalitātes un pilsoniskās apziņas.

 

Bet, kā jau minēju, tas ir nosacīti. Formāli kolektīvā atbildība gulstas uz visu tautību pārstāvjiem LR nācijā.

Nelaime cilvēkus saliedē. Traģēdijas dienās latvieši un cittautieši izturas cienīgi. Neesmu sastapies ar citu tautību pārstāvju centieniem visu vainu uzvelt latviešiem, ņemot vērā viņu līdzšinējo politisko izturēšanos un kardinālo lomu valstī pastāvošās politiskās sistēmas izveidošanā.

Diemžēl interneta komentāros nācās sastapties ar viena jaunekļa prieku par „okupantu” nāvi. Par to vairākos komentāros priecājās nelietis ar pseidonīmu „N.Māstrihts”. Savukārt par Zatlera kunga attieksmi pret traģēdiju liecina šāda ziņa: „Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savā plašu rezonansi guvušajā braucienā uz modes šovu Viļņā tieši Zolitūdes traģēdijas upuriem veltītajā sēru dienā kopā ar dzīvesbiedri ir devies par Latvijas nodokļu maksātāju naudu - izmantojot valsts auto un līdzi ņemot valsts nodrošināto apsardzi."

Tas, ka Zolitūdes traģēdija ir vienota ar nācijas kolektīvo atbildību, bija skaidrs tūlīt. Par to nevarēja būt ne mazāko šaubu tiem cilvēkiem, kuru dzīve pēcpadomju laikā  pagāja Latvijā. Nevarēja būt šaubu arī tiem iedzīvotājiem, kuri par traģēdiju un ar to saistītajām norisēm uzzināja no medijiem. Žurnālistu publicētā informācija jau pirmajās dienās uzjundīja tik grandiozu atmaskojošo materiālu kalnu, ka tūlīt bija saskatāma nācijas kolektīvā atbildība, jo mediji atspoguļoja nācijai piederošo valsti kā noteiktu sistēmu un Zolitūdes traģēdiju kā šīs sistēmas darbības rezultātu. Tāpēc traģēdijas sistēmiskais aspekts bija tūlīt konstatējams, un to varēja konstatēt katrs daudzmaz saprātīgi domājošs cilvēks.

Šajā gadījumā mikroskops nevar palīdzēt. Ar mikroskopu neieraudzīsim galveno. Jābūt ir citam skatījumam, jo uz jebkuru faktu varam skatīties divējādi. Varam skatīties tuvplānā, ar mikroskopu, un ieraudzīt vissīkākās detaļas. Taču varam skatīties kopskatā un visplašākajā vēsturiskā laika tvērumā, tādējādi skatot attiecīgo faktu visas sistēmas pastāvēšanas kontekstā.

Zolitūdes traģēdijas visdziļāko cēloņu noskaidrojumā mikroskops nevar palīdzēt, jo uz šo drausmīgo notikumu ir jāskatās daudz plašākā veidā. Skatoties ar mikroskopu, saprotams, ieraudzīsim traģēdijas vissīkākās detaļas un konkrētos cilvēkus, kuri parakstīja attiecīgos dokumentus, vadīja un uzraudzīja celtniecības darbus. To visu ir nepieciešams noskaidrot. Taču tādējādi tomēr netiks atklāta lietas būtība un visdziļākie cēloņi, bet svarīgākais - nevarēsim formulēt visaptverošus secinājumus. Un, lūk, skatoties plašākā veidā, tūlīt ir skaidrs, ka runa ne tik lielā mērā ir par atsevišķu cilvēku bezatbildību, kā par kolektīvo atbildību – LR nācijas kolektīvo atbildību.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu valsts sistēma tā funkcionē, ka vainu varam uzvelt ne visai vainīgiem un pat nevainīgiem cilvēkiem, kuri darīja savu darbu atbilstoši LR valstiskās sistēmas negodīgajiem spēles noteikumiem un nemaz citādāk nevarēja rīkoties, jo pretējā gadījumā jau pašā sākumā būtu nobīdīti malā un paliktu bez darba vispār.

Par LR valstiskās sistēmas negodīgajiem spēles noteikumiem celtniecībā uzskatāmi liecina šāda informācija: „Par būvniecības nozares sistēmu atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces ģimene netieši pārtiek no būvkompāniju, tostarp Zolitūdē sagruvušo lielveikalu būvējušās būvkompānijas Re&Re ziedojumiem, - šāds secinājums izdarāms no Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes datiem. Pūces dzīvesbiedre Zaiga Pūce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrības Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi. Biedrības oficiālie mērķi ir "veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību".

Taču biedrības 2012. gadā saņemto dāvinājumu un ziedojumu saraksts liek domāt, ka ne mazāk svarīgs biedrības mērķis ir saņemt un novirzīt tālāk iespaidīgus ziedojumus no atsevišķu īpaši "kutelīgu" biznesu pārstāvjiem, kuriem ir īpaši nozīmīga valsts pozīcija vienā vai otrā jautājumā. Tā trīs lielākie pērn saņemtie ziedojumi ir 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturēšanās atļauju biznesā īpaši ieinteresētās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredītu uzņēmuma 4finance.

Taču, ja saskaita kopā summas, ko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Pūces dzīvesbiedres vadītajai biedrībai pērn saziedojuši būvniecības nozares uzņēmumi, tieši tie ir summāri otrais lielākais Ascendum ziedotājs. Kā rāda Lursoft dati, ceļu būves firma Binders biedrībai pērn ziedojusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers - 10 000 latu, bet nu jau bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re - 29 500 latu. Vēl 300 latu individuāli ziedojis uzņēmuma līdzīpašnieks, miljonārs Didzis Putniņš."

Labi ir zināms, kādā garā notiks izmeklēšana un kas notiks turpmāk, jo LR nevienu nevar pārsteigt šādas publicētās ziņas:

„Ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera svētību viens no trim "augstas klases prokuroriem", kas uzraudzīs Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, būs Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Ando Skalbe. Kalnmeiera ieskatā uzraudzīšanu neietekmēs ne prokurora milzīgās - vairāk nekā 94 tūkstošu eiro - parādsaistības, ne fakts, ka viņa sieva ir darbiniece vienā no izmeklējamām iestādēm - Rīgas pilsētas būvvaldē."

„Zolitūdes traģēdijas aizsegā sākas mēģinājumi atbrīvoties no esošajai sistēmai nevēlamiem darbiniekiem atsevišķās iestādēs, - ir sākta dienesta pārbaude pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, pateicoties kura apstiprinātajai informācijai, Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja operatīvi saņemt par saviem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tuviniekiem un draugiem, kamēr Valsts policija šo informāciju slēpa." Ticība izmeklēšanai nevar pieaugt arī pēc tam, kad ģenerālprokurors Skalbes kunga vietā izraudzījās citu prokuroru.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis medijos izplatīja paziņojumu, ka „daži vadoši darbinieki Rīgas domē pēdējo pāris diennakšu laikā izņēmuši un pielabojuši dokumentus, kas saistīti ar tirdzniecības centra Maxima būvniecību Zolitūdē”. Viņš ir pārliecināts, ka šo lietu centīsies "norakt". "Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt," paziņojumā medijiem teica A. Mirskis.

Nācijas kolektīvā atbildība ir abstrakts risinājums. Daudziem tas var nepatikt. Tas var nepatikt īpaši tiem, kuri vēlas uzzināt konkrēto vainīgo uzvārdus un izjust gandarījumu par viņu sodīšanu. Turklāt nācijas kolektīvā atbildība gulstas uz katru pilsoni, kas arī var daudziem nepatikt. Īpaši var nepatikt tiem pilsoņiem, kuriem ir pilsoniskās apziņas problēmas un kuri ne visai labi izprot savu līdzdalību kolektīvajā atbildībā.

Nācijas kolektīvā atbildība ir atkarīga no tā, ko Rietumu civilizācijā tradicionāli dēvē par pilsonisko apziņu – katra pilsoņa pienākuma un atbildības sajūtas par savu valsti. Ja par dzīvi uz mūsu planētas atbildīga ir visa cilvēce, tad par dzīvi atsevišķās nacionālajās valstīs atbildīga ir tās nācija. Planētu uz savām rokām tur visa cilvēce (skat. ilustrācijā). Valsti uz savām rokām tur tās visi pilsoņi.

Pilsoniskā apziņa tāpat kā nācijas kolektīvā atbildība arī ir abstrakts risinājums. Taču ikvienā valstī tas ir galvenais un svarīgākais risinājums, jo paceļas pāri atsevišķu indivīdu un grupu interesēm.

Vēsturiski klasiskajā variantā pilsoniskā apziņa paceļas pāri politisko partiju interesēm un valsts institūciju (likumdošanas, izpildvaras, tiesu varas) interesēm, kuras var vienpusīgi ietekmēt gan birokrātijas profesionālās ambīcijas, gan atsevišķu sociālo slāņu vajadzības.

Ļoti būtiski ir tas, ka pilsoniskā apziņa realizējas sistēmiski un katram pilsonim palīdz sistēmiski orientēties valsts dzīvē un sistēmiski lūkoties uz katru notikumu valsts dzīvē. Neviens cits nespēj, bet tikai pilsoniskā apziņa spēj nodrošināt katra cilvēka skatījumu uz Zolitūdes traģēdiju no valstiskās sistēmas viedokļa. Tie cilvēki, kuriem ir augsti attīstīta pilsoniskā apziņa, noteikti jau pašā sākumā lūkojas uz traģēdiju plašā skatījumā. Savukārt tie cilvēki, kuriem pilsoniskā apziņa sāk veidoties, uz visu lūkojas mikroskopiski, pagaidām spējot ieraudzīt un analizēt vienīgi atsevišķas detaļas. Pilsoniskās apziņas ideālais variants ir spēja saskatīt un analizēt detaļas, bet to vērtējumu veikt visas sistēmas kontekstā. Arī Zolitūdes traģēdija ir jāvērtē valstiskās sistēmas kontekstā.

Noteikti ir jāņem vērā, ka pilsoniskā apziņa formējas ilgi – vairākas paaudzes. Pilsoniskai apziņai ir vēsturiski nosacīts raksturs. Ja, piemēram, kāda tauta savas pastāvēšanas gadsimtos nekad nav pazinusi un pa īstam nav piedzīvojusi pilsoniskās apziņas nepieciešamību (tautai nav bijusi īsta sava valsts pietiekami ilgu laiku), tad arī attiecīgs ir kolektīvās atbildības līmenis. Tas nevar lepoties ar savu kvalitāti.

Pilsoniskā apziņa un tātad arī kolektīvās atbildības izpratne ir vēsturiskās attīstības rezultāts, kad cilvēki kļūst izglītotāki, politiski kompetentāki un atbildīgāki, dzīves pieredzes bagātāki, pašpārliecinātāki un paškritiskāki, sasniedz augstu pašcieņas un sociālās atbildības pakāpi.

Vēsturiskās attīstības gaitā nostiprinās cilvēku pilsoniskā pozīcija, tiesiskuma cienīšana un likumības ievērošana, bet pilsoņu pašlepnums kļūst tik liels, ka nepieļauj ņirgāšanos par valsti un tās iedzīvotāju pazemošanu. Pilsoņi paši ir spējīgi sevi aizstāvēt un savās nelaimēs nevaino citus, un nežēlojas par „ārējo” spēku lomu. Pilsoņi saprot, ka visplašākajā vēsturiski sociālajā ziņā nācija pati ir atbildīga par savu deputātu, ministru, prezidentu, tiesnešu, prokuroru darbību.

Pilsoņi saprot arī to, ka nācija pati ir šķērslis savai labākai dzīvei, bet nevis vainīgi ir tikai politiķi, oligarhi, valdošā kliķe. Vienīgi pilsoniskās neaudzinātības dēļ cilvēki balso par jebkuru muļķi un nelieti, bet pēc tam izvairās atbildēt par savu izvēli un sūdzas par slikto valsti. Vienīgi pilsoniskās neaudzinātības dēļ aktuāls kļūst teiciens: „Nācijai ir tāda dzīve, kādu tā pati ir pelnījusi." Nācijas nepilnība ļoti spilgti atspoguļojas tās izvēlētajos deputātos, ierēdņos un viņu veiktajās izdarībās. Tikai garīgi un morāli spēcīgai nācijai var būt gudri un godīgi priekšstāvji valsts pārvaldīšanā.

Organizējot valsti, tauta (parasti kopā ar citu tautu pārstāvjiem) uz saviem pleciem uzveļ milzīgu atbildību. Dažādu tautību cilvēkiem, kuri organizējuši valsti un tāpēc apvienojušies nācijā, nav un nevar būt viegla dzīve.

Nācijas atbildības problēma ir grūta un delikāta, jo vienmēr pastāv noteikts psiholoģiskais zemteksts. Atbildība ir viens no fundamentālākajiem elementiem cilvēka esamībā. Atbildība vienmēr ir saistīta ar psiholoģisko diskomfortu. Cilvēks ļoti jūtīgi izturas pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī līdzdalību kolektīvajā atbildībā.

Uzskata, ka nācijas atbildības tematika ir iespējama tikai tad, ja nācijas atsevišķu pārstāvju kļūdas attiecīgā nācija ir spējīga reducēt uz sevi. Tātad ir spējīga akceptēt tēzi, ka atsevišķiem cilvēkiem var būt tās pašas īpašības, kas visai nācijai. Citiem vārdiem sakot, nācijas atbildības tematika ir atkarīga no nācijas paškritiskuma.

Šajā ziņā valda zināma likumsakarība: jo lielāka nācija, jo lielāks tās paškritiskums. Bieži nākas lasīt un novērot, ka visambiciozākās ir mazās nācijas.

Par valsts likteni un par dzīvi valstī atbild nācija, kura ir vienīgais atbildības subjekts. Taču uz nācijas atbildību neattiecas visi atbildības veidi. Sociumā dominē četri atbildības veidi – kriminālā, morālā, politiskā un metafiziskā atbildība. Taču uz nāciju attiecas tikai viens atbildības veids.

Nācija nevar būt atbildīga par kriminālajiem noziegumiem, kurus izdara atsevišķi cilvēki. Par tiem kriminālajiem noziegumiem, kuri izraisīja Zolitūdes traģēdiju, atbildīgi ir tikai atsevišķi cilvēki, bet nevis LR nācija.

Nācija nevar būt amorāla, jo amorāli var būt vienīgi atsevišķi cilvēki. Zolitūdes traģiskajās dienās interneta komentāros amorāli izteicās viens nelietis, kurš ir atbildīgs par savu zemisko rīcību. Nācijai nav par to morāli jāatbild.

Nācijas metafiziskā atbildība (atbildība Dievam) var izpausties, taču tai vienmēr būs transcendentāls raksturs. Ļoti daudz šajā ziņā izšķir nācijas attieksme pret transcendentālajiem fenomeniem. LR konstitūcijā ir fiksēta nācijas griba šajā ziņā: „Baznīca ir atdalīta no valsts."

Nācijas atbildība izpaužas tikai vienā veidā – politiskajā atbildībā. Nācija vienmēr un jebkurā gadījumā ir politiski atbildīga par to visu, kas notiek tās valstī. No minētajiem četriem atbildības veidiem pilnā mērā uz nāciju attiecas viens veids – politiskā atbildība.

Nācijas politiskā atbildība vienmēr saglabājas, un nācija no politiskās atbildības nekad nevar izvairīties. Nācijas politiskajai atbildībai ir totāla iedaba. Nācijas politiskā atbildība summējas no katra pilsoņa politiskās atbildības. Katrs pilsonis ir tieši saistīts ar savas valsts politisko varu, jo ir izvēlējies šīs varas pārstāvjus un arī pats izjūt varas darbības rezultātus.

Katrs valsts pilsonis ir atbildīgs par savu valsti. Arī katra pilsoņa politiskajai atbildībai ir totāls raksturs. To nosaka cilvēka esamības determinētība; proti, tas, ka cilvēks nevar eksistēt bez citiem cilvēkiem – nācijas un valsts. Cilvēka esamības determinēto kārtību nodrošina sociālās dzīves organizācija (valsts) un tās funkcionēšanas pamatprincipi. Atsevišķs cilvēks bez šīs determinētās kārtības nevar pastāvēt. Var vienīgi demonstratīvi ignorēt un ārēji imitēt savu apolitiskumu un nepiederību nācijai un valstij. Bet arī tādā gadījumā vienotība ar nāciju un valsti saglabājās, jo mūsdienu pasaulē cilvēks nevar eksistēt ārpus nacionālās valsts.

Bet tagad par LR kā sistēmu, par kuras izveidošanos ir atbildīga Latvijas tauta. Tātad par valstisko sistēmu, kuras dēļ notika Zolitūdes traģēdija.

Šo sistēmu drīkstu raksturot konspektīvi. Zolitūdes traģēdija ļoti pamatīgi atklāja, ka sabiedrības lielākā daļa ļoti kritiski apzinās, kādā valstī viņi dzīvo un kāda savā visdziļākajā būtībā ir mūsu valstiskā sistēma. Tautas paruna ne velti māca, ka nelaime atver acis uz pasauli. Tā notiek arī pašlaik, jo nelaime stimulē rūpīgāk saskatīt un drosmīgāk novērtēt mūsu neapskaužamo stāvokli šajā valstī.

Pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Krievijas Federācijas pirmais prezidents B.Jeļcins 1990.gadā pasaules sabiedrībai skaidrā prātā apsolīja kapitālismu uzcelt piecos gados. Viņš savu solījumu izpildīja. 1995.gadā Krievijā bija kapitālisms. Tikai tas nebija vecais un labais kapitālisms, kuru Rietumu zemēs cēla gadsimtiem ilgi, smagi strādājot un krājot sākotnējo kapitālu. Krievijā sākotnējo kapitālu ieguva zagšanas un laupīšanas veidā – kriminālā veidā. Tāpēc Krievijas Federācijas kapitālismu pamatoti uzskata par kriminālo kapitālismu.

Arī LR ir krimināli kapitālistiska valsts, kurā vara pieder valdošajai kliķei, kas noziedzīgā veidā piesavinājās sabiedrības kopīpašumus, izveidoja tādu politisko, ekonomisko, tiesisko sistēmu, kas kalpo tikai krimināla rakstura nelielam sabiedrības slānim, kuram ir pilnīgi vienaldzīgas Latvijas tautas intereses un vajadzības un kas ir spējīgs savā ceļā tikai visu piesavināties un aprīt, bet nav pilnīgi spējīgs neko radīt, saudzēt un lolot nākotnei.

Tas ir garīgi aprobežots un sociāli cinisks slānis, kura esamības centrālā funkcija ir dzīvnieciska un parazītiska veģetēšana uz citu rēķina, padarot par saviem vergiem darba spējīgo sabiedrības daļu. Tas ir slānis, kas ir radījis drausmīgu visaptverošu korupciju, zagšanu un blēdības, un faktiski bez korupcijas, zagšanas un blēdībam nav spējīgs veģetēt. Turklāt ir panākts, ka korupcija, zagšana un blēdības netiek juridiski sodītas un veido valstiskās sistēmas pamatus, jo konsekventi funkcionē visās sfērās un tajā skaitā arī celtniecībā – ar Zolitūdes traģēdiju saistītajā sfērā. Tā rezultātā godīgiem cilvēkiem nav vietas šīs kriminālās kapitālistiskās valsts sistēmā. Katrs cilvēks, kurš saistās ar šo kriminālo kapitālistisko valsti, nonāk tās sistēmas pakļautībā un atkarībā, nespējot godīgi pildīt savus darba pienākumus.

Noziegumu brīvība un nesodāmība ir šīs valstiskās sistēmas pastāvēšanas garants. Šo situāciju Zolitūdes traģēdijas sakarā ļoti precīzi raksturoja vienotās vienotības premjers un debilā „veiksmes stāsta” autors Dombrovska kungs: „Šoreiz nedrīkst būt situācija, kad nav vainīgo." Tas, protams, skan šausmīgi – „šoreiz nedrīkst”. Agrāk tātad drīkstēja būt situācijas, kad nav vainīgo. Tātad arī turpmāk būs noziedzīgas situācijas, kad neviens netiks sodīts.

LR ir valsts, kurā nav neviena godīga un morāli cienīga sociālā grupa, jo visas sociālās grupas ir morāli sakompromitējušās. Tā rezultātā LR sabiedrībā nav neviena sociālā grupa, kam varētu morāli uzticēties un kam būtu nevainojama morālā reputācija un autoritāte. Morāli nav iespējams uzticēties ne politiķiem un biznesmeņiem, ne inteliģencei un garīdzniecībai, ne ierēdniecībai un akadēmiskajām aprindām. Šajā valstī nevienai sociālajai grupai nevar morāli uzticēties, jo krimināli kapitālistiskās valsts noziedzīgajā sistēmā ir iepītas visas grupas. Visās grupās ir alkatība un alkatīgi dalīta sabiedrības manta, visās grupās ir korupcija, zādzības un blēdības.

LR ir valsts, kurā nevar morāli uzticēties nevienai valsts institūcijai – prezidentam, parlamentam, Ministru kabinetam, tiesai, prokuratūrai, policijai, slepenpolicijai, armijai, pašvaldībām, arodbiedrībām, politiskajām organizācijām, sabiedriskajām organizācijām, garīgās kultūras organizācijām un iestādēm.  Aizvadītajos pēcpadomju gados visas valsts institūcijas ir sevi morāli apkaunojušas, kompromitējot sevi ar dažādām blēdībām, zādzībām, kukuļņemšanu un pazemīgu iztapšanu valdošajai kliķei.

LR kriminālā valstiskā sistēma ir ne tikai veicinājusi nabadzības pieaugumu, atstūmusi un pazemojusi godīgos un gudros cilvēkus, veicinājusi apmēram 500 000 cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, bet arī izpostījusi ļoti daudzu cilvēku un ģimeņu dzīvi, taču visbriesmīgākais - ļoti daudzus iedzinusi nāvē. Zolitūdes traģēdijas 54 upuriem noteikti ir jāpieskaita citi upuri kriminālās valstiskās sistēmas pastāvēšanas pēcpadomju gados. Noteikti ir jāpieskaita pašnāvību izdarījušo cilvēku skaits.

Pie mums pašnāvību statistika ir visdrausmīgākā ES. 2007.g. - 454, 2008.g. - 527, 2009.g. - 516, 2010.g. - 436, 2011.g. - 440, 2012.g. - 443. Minētajos sešos gados ekonomiskā „veiksmes stāsta” zemē pašnāvību izdarīja 2816 cilvēki. Saprotams, varam iegūt informāciju par pašnāvību skaitu visā pēcpadomju laikā.

Noteikti šim šaušalīgi grandiozajam skaitam ir jāpieskaita darbavietās bojā gājušo un sakropļoto cilvēku skaits. Šogad no 1.janvāra līdz 19. novembrim bojā gāja 19 cilvēki, bet 167 cilvēki guva smagas traumas. 2012.gadā minētajā laikā bojā gāja 32 cilvēki, bet smagas traumas ieguva 193 cilvēki.

Nācijas kolektīvā atbildība ir goda lieta. Nācijas gods ir atbildēt par savu valsti un tās iedzīvotāju dzīvi. Taču nācijas gods pārvēršas nācijas kaunā, ja tā ir izveidojusi kriminālu valstisko sistēmu, kurā cilvēkiem ir ne tikai kauns atrasties, bet arī bīstami dzīvot.

LR nācija nevar lepoties ar savu valsti, un nācijai pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par kriminālā kapitālisma šausmām Latvijā. Zolitūdes traģēdija ir tikai pēdējā laika atsevišķs ļoti drūms piemērs tam, pie kā var novest noziegumu brīvības sekmētā profesionālā un morālā visatļautība, nesodāmība, bezatbildība, vienaldzība, alkatība. Tas ir pietiekami asiņaini un vēsturiski bezperspektīvi piesātināts notikums, lai nācijai liktu padomāt par tās cilvēcisko kvalitāti un savas kolektīvās atbildības goda izpildi nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

84
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...