Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Zolitūdes traģēdiju ir atbildīga Latvijas tauta, kurai pieder vara. Atbildīga ir tā sociālā kopa, kuras vara ir fiksēta Satversmes 2.pantā: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." 

Satversmē fiksētā „Latvijas tauta” reāli ir LR nācija, un tajā ietilpst ne tikai latvieši, bet arī citu tautību pilsoņi. Taču no nācijā ietilpstošajām tautībām nosacīti vislielākā atbildība gulstas uz latviešu tautu, kura pēcpadomju gados centās ieņemt „virsnācijas”, „titulnācijas”, „valstsnācijas” pozīciju, nereti atklāti nepieļaujot minoritāšu līdzdalību varas realizācijā. Tādējādi līdz šim visas norises LR galvenokārt ir bijušas atkarīgas no latviešu tautas gribas, cilvēciskās kvalitātes un pilsoniskās apziņas.

 

Bet, kā jau minēju, tas ir nosacīti. Formāli kolektīvā atbildība gulstas uz visu tautību pārstāvjiem LR nācijā.

Nelaime cilvēkus saliedē. Traģēdijas dienās latvieši un cittautieši izturas cienīgi. Neesmu sastapies ar citu tautību pārstāvju centieniem visu vainu uzvelt latviešiem, ņemot vērā viņu līdzšinējo politisko izturēšanos un kardinālo lomu valstī pastāvošās politiskās sistēmas izveidošanā.

Diemžēl interneta komentāros nācās sastapties ar viena jaunekļa prieku par „okupantu” nāvi. Par to vairākos komentāros priecājās nelietis ar pseidonīmu „N.Māstrihts”. Savukārt par Zatlera kunga attieksmi pret traģēdiju liecina šāda ziņa: „Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savā plašu rezonansi guvušajā braucienā uz modes šovu Viļņā tieši Zolitūdes traģēdijas upuriem veltītajā sēru dienā kopā ar dzīvesbiedri ir devies par Latvijas nodokļu maksātāju naudu - izmantojot valsts auto un līdzi ņemot valsts nodrošināto apsardzi."

Tas, ka Zolitūdes traģēdija ir vienota ar nācijas kolektīvo atbildību, bija skaidrs tūlīt. Par to nevarēja būt ne mazāko šaubu tiem cilvēkiem, kuru dzīve pēcpadomju laikā  pagāja Latvijā. Nevarēja būt šaubu arī tiem iedzīvotājiem, kuri par traģēdiju un ar to saistītajām norisēm uzzināja no medijiem. Žurnālistu publicētā informācija jau pirmajās dienās uzjundīja tik grandiozu atmaskojošo materiālu kalnu, ka tūlīt bija saskatāma nācijas kolektīvā atbildība, jo mediji atspoguļoja nācijai piederošo valsti kā noteiktu sistēmu un Zolitūdes traģēdiju kā šīs sistēmas darbības rezultātu. Tāpēc traģēdijas sistēmiskais aspekts bija tūlīt konstatējams, un to varēja konstatēt katrs daudzmaz saprātīgi domājošs cilvēks.

Šajā gadījumā mikroskops nevar palīdzēt. Ar mikroskopu neieraudzīsim galveno. Jābūt ir citam skatījumam, jo uz jebkuru faktu varam skatīties divējādi. Varam skatīties tuvplānā, ar mikroskopu, un ieraudzīt vissīkākās detaļas. Taču varam skatīties kopskatā un visplašākajā vēsturiskā laika tvērumā, tādējādi skatot attiecīgo faktu visas sistēmas pastāvēšanas kontekstā.

Zolitūdes traģēdijas visdziļāko cēloņu noskaidrojumā mikroskops nevar palīdzēt, jo uz šo drausmīgo notikumu ir jāskatās daudz plašākā veidā. Skatoties ar mikroskopu, saprotams, ieraudzīsim traģēdijas vissīkākās detaļas un konkrētos cilvēkus, kuri parakstīja attiecīgos dokumentus, vadīja un uzraudzīja celtniecības darbus. To visu ir nepieciešams noskaidrot. Taču tādējādi tomēr netiks atklāta lietas būtība un visdziļākie cēloņi, bet svarīgākais - nevarēsim formulēt visaptverošus secinājumus. Un, lūk, skatoties plašākā veidā, tūlīt ir skaidrs, ka runa ne tik lielā mērā ir par atsevišķu cilvēku bezatbildību, kā par kolektīvo atbildību – LR nācijas kolektīvo atbildību.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu valsts sistēma tā funkcionē, ka vainu varam uzvelt ne visai vainīgiem un pat nevainīgiem cilvēkiem, kuri darīja savu darbu atbilstoši LR valstiskās sistēmas negodīgajiem spēles noteikumiem un nemaz citādāk nevarēja rīkoties, jo pretējā gadījumā jau pašā sākumā būtu nobīdīti malā un paliktu bez darba vispār.

Par LR valstiskās sistēmas negodīgajiem spēles noteikumiem celtniecībā uzskatāmi liecina šāda informācija: „Par būvniecības nozares sistēmu atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces ģimene netieši pārtiek no būvkompāniju, tostarp Zolitūdē sagruvušo lielveikalu būvējušās būvkompānijas Re&Re ziedojumiem, - šāds secinājums izdarāms no Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes datiem. Pūces dzīvesbiedre Zaiga Pūce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrības Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi. Biedrības oficiālie mērķi ir "veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību".

Taču biedrības 2012. gadā saņemto dāvinājumu un ziedojumu saraksts liek domāt, ka ne mazāk svarīgs biedrības mērķis ir saņemt un novirzīt tālāk iespaidīgus ziedojumus no atsevišķu īpaši "kutelīgu" biznesu pārstāvjiem, kuriem ir īpaši nozīmīga valsts pozīcija vienā vai otrā jautājumā. Tā trīs lielākie pērn saņemtie ziedojumi ir 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturēšanās atļauju biznesā īpaši ieinteresētās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredītu uzņēmuma 4finance.

Taču, ja saskaita kopā summas, ko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Pūces dzīvesbiedres vadītajai biedrībai pērn saziedojuši būvniecības nozares uzņēmumi, tieši tie ir summāri otrais lielākais Ascendum ziedotājs. Kā rāda Lursoft dati, ceļu būves firma Binders biedrībai pērn ziedojusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers - 10 000 latu, bet nu jau bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re - 29 500 latu. Vēl 300 latu individuāli ziedojis uzņēmuma līdzīpašnieks, miljonārs Didzis Putniņš."

Labi ir zināms, kādā garā notiks izmeklēšana un kas notiks turpmāk, jo LR nevienu nevar pārsteigt šādas publicētās ziņas:

„Ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera svētību viens no trim "augstas klases prokuroriem", kas uzraudzīs Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, būs Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Ando Skalbe. Kalnmeiera ieskatā uzraudzīšanu neietekmēs ne prokurora milzīgās - vairāk nekā 94 tūkstošu eiro - parādsaistības, ne fakts, ka viņa sieva ir darbiniece vienā no izmeklējamām iestādēm - Rīgas pilsētas būvvaldē."

„Zolitūdes traģēdijas aizsegā sākas mēģinājumi atbrīvoties no esošajai sistēmai nevēlamiem darbiniekiem atsevišķās iestādēs, - ir sākta dienesta pārbaude pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, pateicoties kura apstiprinātajai informācijai, Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja operatīvi saņemt par saviem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tuviniekiem un draugiem, kamēr Valsts policija šo informāciju slēpa." Ticība izmeklēšanai nevar pieaugt arī pēc tam, kad ģenerālprokurors Skalbes kunga vietā izraudzījās citu prokuroru.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis medijos izplatīja paziņojumu, ka „daži vadoši darbinieki Rīgas domē pēdējo pāris diennakšu laikā izņēmuši un pielabojuši dokumentus, kas saistīti ar tirdzniecības centra Maxima būvniecību Zolitūdē”. Viņš ir pārliecināts, ka šo lietu centīsies "norakt". "Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt," paziņojumā medijiem teica A. Mirskis.

Nācijas kolektīvā atbildība ir abstrakts risinājums. Daudziem tas var nepatikt. Tas var nepatikt īpaši tiem, kuri vēlas uzzināt konkrēto vainīgo uzvārdus un izjust gandarījumu par viņu sodīšanu. Turklāt nācijas kolektīvā atbildība gulstas uz katru pilsoni, kas arī var daudziem nepatikt. Īpaši var nepatikt tiem pilsoņiem, kuriem ir pilsoniskās apziņas problēmas un kuri ne visai labi izprot savu līdzdalību kolektīvajā atbildībā.

Nācijas kolektīvā atbildība ir atkarīga no tā, ko Rietumu civilizācijā tradicionāli dēvē par pilsonisko apziņu – katra pilsoņa pienākuma un atbildības sajūtas par savu valsti. Ja par dzīvi uz mūsu planētas atbildīga ir visa cilvēce, tad par dzīvi atsevišķās nacionālajās valstīs atbildīga ir tās nācija. Planētu uz savām rokām tur visa cilvēce (skat. ilustrācijā). Valsti uz savām rokām tur tās visi pilsoņi.

Pilsoniskā apziņa tāpat kā nācijas kolektīvā atbildība arī ir abstrakts risinājums. Taču ikvienā valstī tas ir galvenais un svarīgākais risinājums, jo paceļas pāri atsevišķu indivīdu un grupu interesēm.

Vēsturiski klasiskajā variantā pilsoniskā apziņa paceļas pāri politisko partiju interesēm un valsts institūciju (likumdošanas, izpildvaras, tiesu varas) interesēm, kuras var vienpusīgi ietekmēt gan birokrātijas profesionālās ambīcijas, gan atsevišķu sociālo slāņu vajadzības.

Ļoti būtiski ir tas, ka pilsoniskā apziņa realizējas sistēmiski un katram pilsonim palīdz sistēmiski orientēties valsts dzīvē un sistēmiski lūkoties uz katru notikumu valsts dzīvē. Neviens cits nespēj, bet tikai pilsoniskā apziņa spēj nodrošināt katra cilvēka skatījumu uz Zolitūdes traģēdiju no valstiskās sistēmas viedokļa. Tie cilvēki, kuriem ir augsti attīstīta pilsoniskā apziņa, noteikti jau pašā sākumā lūkojas uz traģēdiju plašā skatījumā. Savukārt tie cilvēki, kuriem pilsoniskā apziņa sāk veidoties, uz visu lūkojas mikroskopiski, pagaidām spējot ieraudzīt un analizēt vienīgi atsevišķas detaļas. Pilsoniskās apziņas ideālais variants ir spēja saskatīt un analizēt detaļas, bet to vērtējumu veikt visas sistēmas kontekstā. Arī Zolitūdes traģēdija ir jāvērtē valstiskās sistēmas kontekstā.

Noteikti ir jāņem vērā, ka pilsoniskā apziņa formējas ilgi – vairākas paaudzes. Pilsoniskai apziņai ir vēsturiski nosacīts raksturs. Ja, piemēram, kāda tauta savas pastāvēšanas gadsimtos nekad nav pazinusi un pa īstam nav piedzīvojusi pilsoniskās apziņas nepieciešamību (tautai nav bijusi īsta sava valsts pietiekami ilgu laiku), tad arī attiecīgs ir kolektīvās atbildības līmenis. Tas nevar lepoties ar savu kvalitāti.

Pilsoniskā apziņa un tātad arī kolektīvās atbildības izpratne ir vēsturiskās attīstības rezultāts, kad cilvēki kļūst izglītotāki, politiski kompetentāki un atbildīgāki, dzīves pieredzes bagātāki, pašpārliecinātāki un paškritiskāki, sasniedz augstu pašcieņas un sociālās atbildības pakāpi.

Vēsturiskās attīstības gaitā nostiprinās cilvēku pilsoniskā pozīcija, tiesiskuma cienīšana un likumības ievērošana, bet pilsoņu pašlepnums kļūst tik liels, ka nepieļauj ņirgāšanos par valsti un tās iedzīvotāju pazemošanu. Pilsoņi paši ir spējīgi sevi aizstāvēt un savās nelaimēs nevaino citus, un nežēlojas par „ārējo” spēku lomu. Pilsoņi saprot, ka visplašākajā vēsturiski sociālajā ziņā nācija pati ir atbildīga par savu deputātu, ministru, prezidentu, tiesnešu, prokuroru darbību.

Pilsoņi saprot arī to, ka nācija pati ir šķērslis savai labākai dzīvei, bet nevis vainīgi ir tikai politiķi, oligarhi, valdošā kliķe. Vienīgi pilsoniskās neaudzinātības dēļ cilvēki balso par jebkuru muļķi un nelieti, bet pēc tam izvairās atbildēt par savu izvēli un sūdzas par slikto valsti. Vienīgi pilsoniskās neaudzinātības dēļ aktuāls kļūst teiciens: „Nācijai ir tāda dzīve, kādu tā pati ir pelnījusi." Nācijas nepilnība ļoti spilgti atspoguļojas tās izvēlētajos deputātos, ierēdņos un viņu veiktajās izdarībās. Tikai garīgi un morāli spēcīgai nācijai var būt gudri un godīgi priekšstāvji valsts pārvaldīšanā.

Organizējot valsti, tauta (parasti kopā ar citu tautu pārstāvjiem) uz saviem pleciem uzveļ milzīgu atbildību. Dažādu tautību cilvēkiem, kuri organizējuši valsti un tāpēc apvienojušies nācijā, nav un nevar būt viegla dzīve.

Nācijas atbildības problēma ir grūta un delikāta, jo vienmēr pastāv noteikts psiholoģiskais zemteksts. Atbildība ir viens no fundamentālākajiem elementiem cilvēka esamībā. Atbildība vienmēr ir saistīta ar psiholoģisko diskomfortu. Cilvēks ļoti jūtīgi izturas pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī līdzdalību kolektīvajā atbildībā.

Uzskata, ka nācijas atbildības tematika ir iespējama tikai tad, ja nācijas atsevišķu pārstāvju kļūdas attiecīgā nācija ir spējīga reducēt uz sevi. Tātad ir spējīga akceptēt tēzi, ka atsevišķiem cilvēkiem var būt tās pašas īpašības, kas visai nācijai. Citiem vārdiem sakot, nācijas atbildības tematika ir atkarīga no nācijas paškritiskuma.

Šajā ziņā valda zināma likumsakarība: jo lielāka nācija, jo lielāks tās paškritiskums. Bieži nākas lasīt un novērot, ka visambiciozākās ir mazās nācijas.

Par valsts likteni un par dzīvi valstī atbild nācija, kura ir vienīgais atbildības subjekts. Taču uz nācijas atbildību neattiecas visi atbildības veidi. Sociumā dominē četri atbildības veidi – kriminālā, morālā, politiskā un metafiziskā atbildība. Taču uz nāciju attiecas tikai viens atbildības veids.

Nācija nevar būt atbildīga par kriminālajiem noziegumiem, kurus izdara atsevišķi cilvēki. Par tiem kriminālajiem noziegumiem, kuri izraisīja Zolitūdes traģēdiju, atbildīgi ir tikai atsevišķi cilvēki, bet nevis LR nācija.

Nācija nevar būt amorāla, jo amorāli var būt vienīgi atsevišķi cilvēki. Zolitūdes traģiskajās dienās interneta komentāros amorāli izteicās viens nelietis, kurš ir atbildīgs par savu zemisko rīcību. Nācijai nav par to morāli jāatbild.

Nācijas metafiziskā atbildība (atbildība Dievam) var izpausties, taču tai vienmēr būs transcendentāls raksturs. Ļoti daudz šajā ziņā izšķir nācijas attieksme pret transcendentālajiem fenomeniem. LR konstitūcijā ir fiksēta nācijas griba šajā ziņā: „Baznīca ir atdalīta no valsts."

Nācijas atbildība izpaužas tikai vienā veidā – politiskajā atbildībā. Nācija vienmēr un jebkurā gadījumā ir politiski atbildīga par to visu, kas notiek tās valstī. No minētajiem četriem atbildības veidiem pilnā mērā uz nāciju attiecas viens veids – politiskā atbildība.

Nācijas politiskā atbildība vienmēr saglabājas, un nācija no politiskās atbildības nekad nevar izvairīties. Nācijas politiskajai atbildībai ir totāla iedaba. Nācijas politiskā atbildība summējas no katra pilsoņa politiskās atbildības. Katrs pilsonis ir tieši saistīts ar savas valsts politisko varu, jo ir izvēlējies šīs varas pārstāvjus un arī pats izjūt varas darbības rezultātus.

Katrs valsts pilsonis ir atbildīgs par savu valsti. Arī katra pilsoņa politiskajai atbildībai ir totāls raksturs. To nosaka cilvēka esamības determinētība; proti, tas, ka cilvēks nevar eksistēt bez citiem cilvēkiem – nācijas un valsts. Cilvēka esamības determinēto kārtību nodrošina sociālās dzīves organizācija (valsts) un tās funkcionēšanas pamatprincipi. Atsevišķs cilvēks bez šīs determinētās kārtības nevar pastāvēt. Var vienīgi demonstratīvi ignorēt un ārēji imitēt savu apolitiskumu un nepiederību nācijai un valstij. Bet arī tādā gadījumā vienotība ar nāciju un valsti saglabājās, jo mūsdienu pasaulē cilvēks nevar eksistēt ārpus nacionālās valsts.

Bet tagad par LR kā sistēmu, par kuras izveidošanos ir atbildīga Latvijas tauta. Tātad par valstisko sistēmu, kuras dēļ notika Zolitūdes traģēdija.

Šo sistēmu drīkstu raksturot konspektīvi. Zolitūdes traģēdija ļoti pamatīgi atklāja, ka sabiedrības lielākā daļa ļoti kritiski apzinās, kādā valstī viņi dzīvo un kāda savā visdziļākajā būtībā ir mūsu valstiskā sistēma. Tautas paruna ne velti māca, ka nelaime atver acis uz pasauli. Tā notiek arī pašlaik, jo nelaime stimulē rūpīgāk saskatīt un drosmīgāk novērtēt mūsu neapskaužamo stāvokli šajā valstī.

Pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Krievijas Federācijas pirmais prezidents B.Jeļcins 1990.gadā pasaules sabiedrībai skaidrā prātā apsolīja kapitālismu uzcelt piecos gados. Viņš savu solījumu izpildīja. 1995.gadā Krievijā bija kapitālisms. Tikai tas nebija vecais un labais kapitālisms, kuru Rietumu zemēs cēla gadsimtiem ilgi, smagi strādājot un krājot sākotnējo kapitālu. Krievijā sākotnējo kapitālu ieguva zagšanas un laupīšanas veidā – kriminālā veidā. Tāpēc Krievijas Federācijas kapitālismu pamatoti uzskata par kriminālo kapitālismu.

Arī LR ir krimināli kapitālistiska valsts, kurā vara pieder valdošajai kliķei, kas noziedzīgā veidā piesavinājās sabiedrības kopīpašumus, izveidoja tādu politisko, ekonomisko, tiesisko sistēmu, kas kalpo tikai krimināla rakstura nelielam sabiedrības slānim, kuram ir pilnīgi vienaldzīgas Latvijas tautas intereses un vajadzības un kas ir spējīgs savā ceļā tikai visu piesavināties un aprīt, bet nav pilnīgi spējīgs neko radīt, saudzēt un lolot nākotnei.

Tas ir garīgi aprobežots un sociāli cinisks slānis, kura esamības centrālā funkcija ir dzīvnieciska un parazītiska veģetēšana uz citu rēķina, padarot par saviem vergiem darba spējīgo sabiedrības daļu. Tas ir slānis, kas ir radījis drausmīgu visaptverošu korupciju, zagšanu un blēdības, un faktiski bez korupcijas, zagšanas un blēdībam nav spējīgs veģetēt. Turklāt ir panākts, ka korupcija, zagšana un blēdības netiek juridiski sodītas un veido valstiskās sistēmas pamatus, jo konsekventi funkcionē visās sfērās un tajā skaitā arī celtniecībā – ar Zolitūdes traģēdiju saistītajā sfērā. Tā rezultātā godīgiem cilvēkiem nav vietas šīs kriminālās kapitālistiskās valsts sistēmā. Katrs cilvēks, kurš saistās ar šo kriminālo kapitālistisko valsti, nonāk tās sistēmas pakļautībā un atkarībā, nespējot godīgi pildīt savus darba pienākumus.

Noziegumu brīvība un nesodāmība ir šīs valstiskās sistēmas pastāvēšanas garants. Šo situāciju Zolitūdes traģēdijas sakarā ļoti precīzi raksturoja vienotās vienotības premjers un debilā „veiksmes stāsta” autors Dombrovska kungs: „Šoreiz nedrīkst būt situācija, kad nav vainīgo." Tas, protams, skan šausmīgi – „šoreiz nedrīkst”. Agrāk tātad drīkstēja būt situācijas, kad nav vainīgo. Tātad arī turpmāk būs noziedzīgas situācijas, kad neviens netiks sodīts.

LR ir valsts, kurā nav neviena godīga un morāli cienīga sociālā grupa, jo visas sociālās grupas ir morāli sakompromitējušās. Tā rezultātā LR sabiedrībā nav neviena sociālā grupa, kam varētu morāli uzticēties un kam būtu nevainojama morālā reputācija un autoritāte. Morāli nav iespējams uzticēties ne politiķiem un biznesmeņiem, ne inteliģencei un garīdzniecībai, ne ierēdniecībai un akadēmiskajām aprindām. Šajā valstī nevienai sociālajai grupai nevar morāli uzticēties, jo krimināli kapitālistiskās valsts noziedzīgajā sistēmā ir iepītas visas grupas. Visās grupās ir alkatība un alkatīgi dalīta sabiedrības manta, visās grupās ir korupcija, zādzības un blēdības.

LR ir valsts, kurā nevar morāli uzticēties nevienai valsts institūcijai – prezidentam, parlamentam, Ministru kabinetam, tiesai, prokuratūrai, policijai, slepenpolicijai, armijai, pašvaldībām, arodbiedrībām, politiskajām organizācijām, sabiedriskajām organizācijām, garīgās kultūras organizācijām un iestādēm.  Aizvadītajos pēcpadomju gados visas valsts institūcijas ir sevi morāli apkaunojušas, kompromitējot sevi ar dažādām blēdībām, zādzībām, kukuļņemšanu un pazemīgu iztapšanu valdošajai kliķei.

LR kriminālā valstiskā sistēma ir ne tikai veicinājusi nabadzības pieaugumu, atstūmusi un pazemojusi godīgos un gudros cilvēkus, veicinājusi apmēram 500 000 cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, bet arī izpostījusi ļoti daudzu cilvēku un ģimeņu dzīvi, taču visbriesmīgākais - ļoti daudzus iedzinusi nāvē. Zolitūdes traģēdijas 54 upuriem noteikti ir jāpieskaita citi upuri kriminālās valstiskās sistēmas pastāvēšanas pēcpadomju gados. Noteikti ir jāpieskaita pašnāvību izdarījušo cilvēku skaits.

Pie mums pašnāvību statistika ir visdrausmīgākā ES. 2007.g. - 454, 2008.g. - 527, 2009.g. - 516, 2010.g. - 436, 2011.g. - 440, 2012.g. - 443. Minētajos sešos gados ekonomiskā „veiksmes stāsta” zemē pašnāvību izdarīja 2816 cilvēki. Saprotams, varam iegūt informāciju par pašnāvību skaitu visā pēcpadomju laikā.

Noteikti šim šaušalīgi grandiozajam skaitam ir jāpieskaita darbavietās bojā gājušo un sakropļoto cilvēku skaits. Šogad no 1.janvāra līdz 19. novembrim bojā gāja 19 cilvēki, bet 167 cilvēki guva smagas traumas. 2012.gadā minētajā laikā bojā gāja 32 cilvēki, bet smagas traumas ieguva 193 cilvēki.

Nācijas kolektīvā atbildība ir goda lieta. Nācijas gods ir atbildēt par savu valsti un tās iedzīvotāju dzīvi. Taču nācijas gods pārvēršas nācijas kaunā, ja tā ir izveidojusi kriminālu valstisko sistēmu, kurā cilvēkiem ir ne tikai kauns atrasties, bet arī bīstami dzīvot.

LR nācija nevar lepoties ar savu valsti, un nācijai pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par kriminālā kapitālisma šausmām Latvijā. Zolitūdes traģēdija ir tikai pēdējā laika atsevišķs ļoti drūms piemērs tam, pie kā var novest noziegumu brīvības sekmētā profesionālā un morālā visatļautība, nesodāmība, bezatbildība, vienaldzība, alkatība. Tas ir pietiekami asiņaini un vēsturiski bezperspektīvi piesātināts notikums, lai nācijai liktu padomāt par tās cilvēcisko kvalitāti un savas kolektīvās atbildības goda izpildi nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

84
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...