Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Triumfs var būt ne tikai spīdoši pozitīvi panākumi. Triumfs var būt arī spīdoši negatīvi panākumi. Latviešu inteliģence to ir vairākkārt krekstoši pierādījusi, spīdoši triumfējot tādā spīdoši negatīvā jomā kā nacionālā nodevība. Vispirms triumfs tika sasniegts, ar eksaltētu dvašu atsakoties no valsts suverenitātes un iestājoties eiropeiskajā „padomju savienībā”. Triumfs tika sasniegts, latus nomainot ar eiro. Triumfs tika sasniegts Latvijas zemes iztirgošanā ārzemniekiem. Tagad ir pienākusi kārta nacionālās nodevības spīdošam triumfam attieksmē pret latviešu valodu.

Tātad pret to, ko latvieši un tās inteliģence visu laiku ir sludinājusi kā tautas vislielāko dārgumu, kuru neviens nevar atņemt tautai. Tagad izrādās, ka tautas vislielāko dārgumu atņemt nemaz nav vajadzīgs. Tautas inteliģence pati atdos citiem tautas vislielāko dārgumu, nacionāli nodevīgi izturoties pret latviešu valodu, kas pašlaik notiek „diskusijā” par valsts valodas prasmi augstskolu rektoriem.

Nacionāli visnodevīgāk kā parasti rīkojas valdošā kliķe ar vienoto vienotību priekšgalā. Nacionālajiem nodevējiem šadurskiem un citiem neko neizsaka tas, ka latviešu valoda ir latviešu nacionālās identitātes pamats. Tā ir svēta atziņa latviešu tautā. Šī svētā atziņa ir bijusi tautas spēka neizsīkstošs avots visgrūtākajos laikos, piedzīvojot kolonizāciju, dzimtbūšanu, inkorporāciju, okupāciju, ģeopolitisko okupāciju. Taču šadurski un citi latviešu pelēkie un superpelēkie „intelbeņķi” ir spējīgi uzspļaut šai latviešu tautas svētajai atziņai.

Latviešu tauta no savas kultūras vērtībām latviešu valodu visvairāk sargā, cenšoties nepieļaut tās neatzīšanu, necienīšanu, apsmiešanu, nicināšanu, nezināšanu, dzīvojot un strādājot Latvijā. Jau no „perestroikas” gadiem latviešu valodas jautājums ir bijis valsts politikas dienaskārtības pirmajās pozīcijās. Tika pieņemts Valodu likums, Valsts valodas likums, MK noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, sāka darboties Valsts valodas centrs. Savukārt zinātnieki par latviešu valodu kā nacionālās identitātes pamatu ir sarakstījuši daudzus rakstus, kas apkopoti vairākās grāmatās. Latviešu valodas prasme ir galvenais kritērijs cittautiešu integrācijā LR nācijā.

Droši var teikt, ka pēcpadomju gados ap latviešu valodu ir izveidojusies savdabīga subkultūra. Tajā ietilpst ne vien tik tikko minētie valstiskie un zinātniskie pasākumi. Dažādu pasākumu uzskaitījumu varētu turpināt. Bet tas nav vajadzīgs. Šiem pasākumiem vairs nav nekādas vērtības. Tos varam norakstīt, iemest krāsnī, iesviest atkritumu tvertnē. Latviešu valoda pašlaik piedzīvo nacionālo nodevību. „Vienotības” rūdītie nacionālie nodevēji ir nobrieduši nodot latviešu tautas vislielāko dārgumu – latviešu valodu, LR valsts valodu.

Visriebīgākais ir tas, ka latviešu valodas nodevība izvēršas izglītības sfērā. Tātad izvēršas tajā sfērā, kurā ir jābūt viskonsekventākajiem savās lingvistiskajās prasībās. Izglītības iestāžu loma valodas attīstībā nevienam nav īpaši jāpaskaidro. To katrs saprot.

Katrā ziņā jāsaprot ir vēl viens moments. „Liberāli” izturoties pret rektoru valsts valodas prasmi, tiek neglābjami grauta latviešu valodas reputācija. Pat vēl sliktāk. Faktiski tiek neglābjami grauta ne tikai latviešu valodas reputācija, bet latviešu tautas un latviešu valsts reputācija. Ārzemnieki nav muļķi. Viņi lieliski redz, kāda vērtība patiesībā ir tautas valodai latviešu aprindās. Atļauja rektoriem Latvijā strādāt bez valsts valodas zināšanām visdziļākajā būtībā liecina par latviešu morālo nestabilitāti un nacionālo vērtību nestabilitāti. Izrādās, latvieši tikai tēlo savas valodas milzīgo mīlestību. Izrādās, latviešiem viņu valoda nemaz nav tik dārga manta. Latviešiem viņu valoda nav nacionālā patriotisma elements.

Noteikti kaut kas nav kārtībā ar ārzemniekiem, kuri bez latviešu valodas zināšanām Latvijā uzdrošinās sēsties rektora krēslā. Esmu stingri pārliecināts par viņu teicamo informētību. Viņi teicami zina, ka nevienā citā valstī tas nav iespējams. Rektoram ir jāzina valsts valoda. Par to nevar būt ne mazāko šaubu. Latvijā rektoram ir jāprot valsts valoda augstākā līmeņa zemākajā pakāpē (C1): „persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādām tēmām”.

Vienotās vienotības nacionālajiem nodevējiem uzstājīgi un kategoriski pievienojās viens „akadēmiskais intelbeņķis”. Portāls „Delfi” vēstīja: „ Augstās latviešu valodas zināšanu prasības Latvijas augstskolu akadēmiskajam personālam ir jāatceļ nekavējoties, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.”

Kā redzam, sākusies ir vētraina sacensība nacionālajā nodevībā. Kungs prasa atcelt prasības latviešu valodā ne tikai rektoriem, bet visam akadēmiskajam personālam. Vienotās vienotības ministrs Šadurskis cīnās tikai par rektoru tiesībām nezināt latviešu valodu: „Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) nolēmis tomēr virzīt Andersu Pālzovu atkārotai apstiprināšanai Rīgas ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") rektora amatā, pirmdien vēstī LNT ziņu raidījums.

Šāds lēmums pieņemts, nesagaidot no Pālzova apliecinājumu, ka viņa latviešu valodas prasmes atbilst augstajam standartam, ko paredz valdības noteikumi.”

No nacionālo nodevēju goda, protams, negrib atpalikt LR parlaments: „Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija plāno varētu rosināt grozījumus Augstskolu likumā, lai risinātu situāciju saistībā ar ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, sacīja komisijas vadītāja  Ilze Viņķele (V). Politiķe sacīja, ka Latvijā patlaban ir ļoti strikts (!?), sens (!?) un konservatīvs (!?) regulējums attiecībā uz ārzemju akadēmiskā personāla piesaisti, uz ko esot vērsusi uzmanību arī Augstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas Rektoru padome. Tas ierobežo Latvijas augstskolu iespēju paaugstināt kvalitāti (!?), lai nopietni cīnītos par pakalpojumu eksportu (!?), kas ir nepieciešams, strauji samazinoties vietējo studentu skaitam.”

Viņķeles kundze, saprotams, bez šausmīgām dumjībām neko nespēj pateikt. Nacionālā nodevība iet roku rokā ar prāta impotenci.

Vēsture atkārtojas, - latviešiem nekad nav bijis nacionālo nodevēju deficīta. Lūk, vēl viens piemērs: „Partija "Latvijas attīstībai” vērsusies pie premjera Māra Kučinska (ZZS) un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V), aicinot veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, portālu "Delfi" informēja partija.[..] „Konkrētā norma rada nopietnus riskus Latvijas augstākās izglītības kvalitātei un konkurētspējai starptautiskā mērogā," skaidro partijas "Latvijas attīstībai" vadītājs Juris Pūce. "Mēs aicinām premjeru un izglītības ministru nekavējoties veikt atbilstošos grozījumus MK noteikumos, lai Latvijas augstskolas varētu piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, tādējādi ceļot gan iestāžu izglītības kvalitāti, gan to starptautisko konkurētspēju.""

No vienas puses nacionālo nodevēju aktivizēšanās ir apsveicama. Tuvojās vēlēšanas. „Diskusija” par rektoru latviešu valodas zināšanām elektorātam skaļi atgādina, par kuriem tautas kalpiem atkal nāksies patriotiski balsot. „Diskusija” latviešiem palīdz orientēties savas inteliģences vērtīgākajā slānī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...