Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.

Nacionālisms bija, ir un būs vienmēr, un tam ir pat tādas formas, par kurām noteikti neesi domājis vai domājusi. Protams, ja ieciklējamies vārdā nacionālisms, šķirstām skaidrojošās vārdnīcas vai uzbāžamies mātei gūglei ar saviem naivajiem jautājumiem, cenšamies to izvērtēt, pielāgot, atpazīt un pat salīdzināt, tad mēs nokļūstam dažādu teoriju mudžeklī, aiz kura pazūd ne tikai nacionālisma, bet arī cilvēka dzīves jēga.

Manuprāt, nacionālisms – tas ir kādas konkrētas cilvēku grupas, dažreiz pat ļoti skaitliski nelielas, ieradumu, pasaules skatījuma un dzīves veida apzīmējums. Minētie cilvēki vēlas dzīvot tā, kā viņi uzskata par pareizu, tā, kā viņi labāk jūtas, tā, kā viņiem ir ērtāk un komfortablāk. Kāpēc tikai par to viņus nosodoši apsaukāt par naciķiem vai pat rasistiem?

Bet ir arī kādi citi, kuri dzīvo citādāk, kuri pasauli redz nedaudz citādākās krāsās vai pat ļoti citās, proti, daltoniķi. Un arī viņi vēlas dzīvot tā, kā viņiem šķiet pareizi un kā viņiem ir ērtāk.

Taču, tā kā mēs ikviens nedzīvojam uz savas planētas, nedzīvojam savā citu neapdzīvotajā mūžamežā, kā tas bija pirms daudziem tūkstošiem gadu, tad mēs esam spiesti un mums nākas citādākajiem paiet garām, gadās, kad satiekamies uz šauras takas vai laipas. Gadās, ka šī taka vai laipa ir tik šaura, ka kādam ir jāpagaida, līdz šķērsli pārvar pretimnākošais.

Gadās ne tikai paiet garām, bet arī kopā strādāt, blakus dzīvot. Nenovēršami, pat neizbēgami, rodas nesaskaņas un konflikti, jo vieniem šķiet pareizi tā, bet citiem šitā, un bieži ir grūti vienoties, kurš tad ies pāri pirmais un kurš pagaidīs. Bieži nagi niez to laipu pašūpot, cerībā, ka varbūt nācējs iekritīs ja ne aizā, tad vismaz upē un būs spiests mācīties peldēt.

Dzimtā valoda

Konflikts ne vienmēr ir asiņains, tas var būt pat tolerants un ilgi gruzdošs, kā arī snaudošs, un tāds, kurš gaida izdevīgu brīdi vai kaujas saucienu – sargāt savus pavardus.

Ko tas nozīmē praksē? Realitātē tas nozīmē, ka kāda no pusēm samierinās un piekāpjas, kā arī pacieš citus, jo to citu ir vairāk, viņi ir agresīvāki un viņiem ir vairāk resursu.

Arī valoda ir tas, kas mūs nodala no citiem un ļauj mūs identificēt. Mūsu dzimtā valoda.

Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tas ir arī mūsu identitātes apliecinājums, bieži – pasaules skatījuma un pat reliģiskās piederības pazīme.

Ir teikts – kas valda valodu, tas valda prātu. Mēs labāk, ērtāk un patīkamāk jūtamies, kad ap mums skan mūsu dzimtā valoda.

Dažādības dēļ, piedzīvojumu kārdinājuma vai adrenalīna trūkuma dēļ mēs mēdzam ar patiesu interesi paklausīties arī citas valodas, kādu brīdi atrasties arī citādākā vidē. Esam pat gatavi paši par to samaksāt. Mēdzam doties turp, kur augstāki kalni, zaļāka zāle, kuplāki meži, bet nepaiet ilgs laiks un mēs ilgojamies savas vides, savas valodas un savas tautas. To sauc par nostalģiju jeb ierastās vides trūkumu organismā.

Tāpēc, lai neizplūstu garos prātojumos un spriedelējumos, mans secinājums ir ļoti īss: gribat to vai ne, bet nacionālisms bija, ir un būs. Jā, tam ir un būs dažādas izpausmes, dažādi pielietojumi, atbilstoši apstākļiem, vajadzībai un iespējām. Tas var būt atkarīgs no laikapstākļiem, no politiskās situācijas pasaulē, no tirgus ekonomikas, no biržu kursiem, bet nacionālisms nav izskaužams.

Tikko divi daudzmaz vienādi domā, kaut tikai divi daudzmaz vienādi dzīvo, kaut tikai diviem ir vienāds pasaules skatījums un izpratne par notiekošo, par vēlamo un iespējamo, tā varam jau runāt par organizētu darbību grupā. Lai būtu grupa no likuma viedokļa, pietiek ar diviem. Tā ir organizēta grupa, organizētas grupas rīcība, pasaules skatījums un tas, manuprāt, ir nacionālisms.

Ja divi par kaut ko ir vienojušies, ja diviem vismaz kādā jautājumā viedokļi sakrīt, tad tā viņiem ir patiesība, kaut citi tam nepiekrīt. Arī tad, minētajiem, tā ir un paliek patiesībā pēdējā instancē.

Dienējot, kad bija nepieciešamība pārvietoties no vienas vietas uz citu, to drīkstēja darīt, brīvā solī ejot, bet tikko gājēju bija divi, tā jau bija prasība pārvietoties ierindas solī, jo bijām divu cilvēku grupa vai vienība. Ja gājēju būs divdesmit, tā arī būs grupa. Skaitam nav nozīmes,- ja bija vairāk par diviem, jāiet ierindas solī.

Naivi ir domāt, ka nacionālisms ir kāda politiska pārliecība vai piederība kādai partijai. Nacionālisms ir centība dzīvot tā, kā uzskatu par pareizu. Dzīvot tā, kā vēlos, un tam nav nekāda sakara ar politisko iekārtu vai valsts pārvaldes formu.

Nacionālisma definīcija ir – ļaujiet man dzīvot un domāt tā, kā es vēlos, nevis tā, kā citiem liekas pareizi un labi. Runā, ka tas, kas labi vācietim, krievam mēdz būt nāvējošs.

Lai notiek Tava griba...

Varētu pēc šī īsā izklāsta detalizētāk parunāt par nacionālsociālismu, par nacismu, bet tas viss ir daiļrunība. Patiesībā pat brīžos, kad veidojam un nodibinām ģimeni, sastopamies ar nacionālismu, kur vienā organizētā grupā saplūst divi līdzīgi vai pat pilnīgi pretēji nacionālismi. Abi vēlas, lai būtu tā, kā viņš vai viņa labāk jūtas un uzskata par pareizu. Bieži mīlestība patiesībā ir pārģērbts egoisms.

Katru dienu, katru mirkli un katru domstarpību izvērtēt, izdiskutēt vai pat par katru nieku izstrīdēties jau var, un tā daudzi dara, bet gudrāk ir apzināties, ka tādi esam un ka kādai no pusēm vienā vai otrā nozarē bez ierunām ir jāpakļaujas otram.

Prātīgi ir šīs nozares sadalīt, ieviešot nosacītās jomas. Lai virtuvē notiek tā, kā tu uzskati par pareizu, kaut es domāju citādi, bet garāžā viss būs pa manam, kaut tu domā citādi. Ja piekāpsies un samierināsies, kā arī spēsi paciest otru, tad, laikam ejot, jums būs tik daudz kopēja, ka atšķirības nespēs traucēt jūsu nacionālās vienības eksistenci.

Kāds mācītājs man teica – ja sieva ar vīru meklēs tikai kopīgo, tad viņiem nekad nebūs bērnu, bet viņu ģimenes karogs būs varavīksnes krāsās.

Fašisms, rasisms, nacionālisms un citi ismi bija, ir un būs.  Pret to nedz pošu, nedz speciālu zāļu nav. Daiļrunātāji ir izdomājuši visādus nacionālismus un to paveidus, proti, nacionālistiskos, pozitīvos nacionālismus, radikālos nacionālistus, kreisos, labējos, kā arī galēji kreisos un galēji labējos nacionālistus.

Zini, nevar būt mazliet stāvoklī – vai nu ir, vai nav, tāpēc tā ir tikai demagoģija. Ja nav stāvoklī, bet tēlo, tad tā ir mānīšanās savtīgos nolūkos. Savukārt, ja ir, tomēr noliedz, tad tas ir aborts, kas patiesībā ir vēl nedzimuša, bet jau dzīva cilvēka slepkavība.

Patiesībā ir tikai manis pieminētais nacionālisms, kurš bija, ir un būs mūžīgi, lai kas un kādos rāmjos to nemēģinātu ierāmēt. Cilvēki ir dažādi, viņiem ir dažādas garšas kārpiņas, un viņi dažādi saož, tāpēc daudzi labāk jutīsies, ja ap viņiem būs tie, kuri ir patīkami, mīļi un kuru dēļ viņi ir gatavi kauties.

Ja tu par savu pārliecību esi gatavs iet nāvē, tad tev ir pārliecība un tu esi nacionālists, taču, ja tu tikai pārstāsti politologu un komentētāju paudumus, tad esi tas, kurus šā raksta ietvaros minu kā spriedelētājus par nacionālsociālismu, nacismu, fašismu un citiem ismiem.

Piedod, ja spēj!

Šeit video:

https://www.youtube.com/watch?v=0DrwF8_1YC4&t=68s

Novērtē šo rakstu:

17
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...