Nākamajam pedagogu piketam ir jābūt pilnīgi visu nekrietni izmantoto cilvēku vienprātīgam streikam
Uldis Sēne12.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
http://youtu.be/IYSUpeieSn8 Milzīgs prieks, ka pedagogi sadūšojušies uz kārtējo piketu, lai mūsu valsts lielākajiem dienaszagļiem un tās izūtrupētājiem pieprasītu kādu strēķīti pie algas, jo, izrādās, ar mūsu iztikas minimumu nomaksāt rēķinus diez kas vis tomēr neesot.
Protams, 5 000 pedagogu, kas ar plakātiem rokās pieprasa cienīgākus dzīves apstākļus, ne tuvu nav 50 000, kas, ielenkuši Sūdupūzni, pieprasītu tajā mītošajiem liekēžiem nekavējošu situācijas risinājumu: „Ja nē, tad...” Un tomēr labāk nekā nekas!
Tiktāl viss ir brīnišķīgi – noteikta sabiedrības daļa beidzot uzstājīgāk pieprasa savas tiesības būt morāli un finansiāli novērtētiem un pareizi saprastiem. Taču mani saskumdināja tas, ka uz krāšņajiem plakātiem varēja vērot visu ko, izņemot kādu ļoti svarīgu prasību. Un proti - lai nekavējoties tiktu pārtraukta izglītības sistēmas apzināta un mērķtiecīga profanizēšana un bērnu maitāšana ar visādām absurdām seksualizācijām un genderismiem.
Tā vietā dzirdēju, ka, ja reiz mums vajagot Eiropas izglītības kvalitāti, tad mums vajagot arī tādas pašas algas. Par tām Eiropas pedagogu algām es noteikti piekrītu, taču par to Eiropas izglītības kvalitāti, uz kuru mums būtu jātiecas, gan man ir lērums iebildumu, jo kā nekā man četrus gadus nācās pavadīt Lielbritānijā, kur, vērojot un komunicējot ar britu jauniešiem un mana vecuma cilvēkiem, nācās secināt, ka, visticamākais, viņi skolā ir gājuši tikai uzspēlēt datorspēles un kārtīgi izpļāpāties par iepriekšējā vakarā televizorā vērojamajiem šoviem un seriāliem.
Tāpēc nez vai būtu prātīgi sekot viņu „augstās” kvalitātes izglītības standartiem, jo kam mums vēl vairāk neandertāliešu un bārbiju, nekā to tāpat jau ir!
Kad, mītiņam ejot uz noslēgumu, pie mikrofona tika mūsu pagalam izvarotās un iztirgotās valsts galvenā priekdota, tad stosteklīgās un galīgi ne pa tēmu runas kādā mirklī no viņas izskanēja visai interesants jautājums, ko viņa pati laikam bija domājusi kā humoru: „Kur ir mana vieta?”
Jāatzīst, ka man tā vien niezēja mēle atbildēt: „Kā, kur? Aiz restēm, kur tad citur! Tur, kur jāatrodas valsts suverenitātes nodevējiem, vērtību iztirgotājiem un genocīda uzturētājiem! Starp citu, Latvijai ir nepieciešami arī sētnieki un apkopēji, kam Jūs esat taisni kā radīta!”
Gandrīz vai apraudājos no laimes, uzzinot, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozares speciālistiem beidzot esot aptvēruši, ka esošā sistēma „nauda seko bērnam” tomēr neesot īsti korekta, kādēļ tagad meklējot (es uzsveru – MEKLĒJOT!) ko jēdzīgāku.
Varu derēt, ka viņi to sasodīto risinājumu meklēs vēl vismaz trīs vai četrus gadus, līdz paziņos, ka diemžēl ir svarīgākas prioritātes, vai ko tamlīdzīgu. It kā nevarētu pajautāt, kā poļiem izdevies uztaisīt sistēmu, kurā maksāt adekvātu un pilnīgi vienādu algu saviem visu līmeņu pedagogiem!
Pašās beigās visi klātesošie tika nomierināti ar ziņu, ka tiks panākts visai būtisks kompromiss – pat veseli 10% pie algas! Wow! Gandarījums par panākto bija visai jaušams, jo nekādi protesta kliedzieni nesekoja, un visi, apmierināti murdot, pagriezās mierīgai promiešanai.
Blakus gan dzirdēju, ka vajagot vismaz 100%, un tad vēl tā tik būtu... Bet jāatzīst arī tas, ka mums – letiņiem, tautai, kas apveltīta ar savu īpašo, sarkanajā grāmatā vai kultūras pieminekļu sarakstā ierakstāmo mentalitāti – ir izcila īpašība, ar ko pamatoti varam lepoties un ko varētu raksturot ar tādu kā pateicību par zīli rokā, nevis kaut kādu tur sasodītu medni kokā.
Jebkurā gadījumā mans risinājums situācijai ir šāds: vispārējs streiks kādā konkrētā datumā, kurā piedalās pilnīgi visi tie, kuriem nākas iztikt ar grašiem, pieprasot nekavējošu minimālās algas likmi tādu, lai pēc nodokļu nomaksas uz rokas paliktu vismaz 600 eiro! Pretējā gadījumā – streiks, streiks un vēlreiz streiks, līdz beidzot tie nolāpītie dienaszagļi būs spiesti adekvāti rīkoties!
Neapšaubāmi, ka viņi oponēs, ka tāda minimālās algas likme izraisīs ekonomisko kolapsu un vēl nez ko. Taču, ja godīgi, tā nav mūsu darīšana! Galu galā mēs tiem muļļām maksājam par to, lai viņi risinātu jautājumus, nevis vienā laidā mūs čakarētu, baidot ar valsts ekonomikas sabrukumu.
Skaidri apzinos, ka pastāv lērums lielisku risinājumu, sākot no nodokļu samazināšanas politikas uzņēmējiem un beidzot ar tirgus aizvēršanu ārzemju dempingotājiem, ko viņi, protams, pat dzirdēt nevēlas, jo vienīgais, ko viņi vēlas, - kaut kā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām novilkt savu birokrāta laiku, lai netraucēti varētu saņemt par mūsu nodokļiem maksāto algu, kurai, manuprāt, ir jābūt minimālai tik ilgi, līdz tie šmurguļi beidzot atrisinās sasāpējušos jautājumus, un ne sekundes ātrāk!
Galvenais, nepadosimies! Un būsim vienreiz par visām reizēm pilnīgi visi solidāri, kā saliedētai sabiedrībai patiesībā ir jābūt! Nevis kā Maximas boikota precedentā vai Ilmāra Poikāna (Neo) atbalstīšanas lietā! Ja mēs neiesim viens otram palīgā – pārdevēji, fabriku strādnieki, pensionāri u.c. pedagogiem un otrādi, tad varat man ticēt uz vārda, ka tie dienaszagļi turpinās mūs vazāt aiz deguna gadu no gada, gadu no gada! Vai nav jau apnicis, ko!? Cik tad var!?
Foto no delfi.lv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
