Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Lai par ko rakstītu, nepatīk man katru reizi taisnoties, ka neesmu speciālists šai jomā, bet tas man neliedz paust savu viedokli, jo īpaši tāpēc, ka vairumu viedokļu, kurus lasu un dzirdu, arī nepauž kādi speciālisti, drīzāk otrādi.

Tātad kas mūs sagaida nākotnē? Es nelūkojos kafijas biezumos, nesvārstu svārstu, un arī zvaigznes dienā, kad rakstu, nav redzamas. Tā ir tikai mana loģika, tikai mans redzējums, un jums nav obligāti to lasīt, zināt un citādi ielaist savā dzīvē. Ir gana daudz dažādu izklaižu bez satura un secinājumiem, kurām varat pievērsties un šeit rakstīto tālāk nelasīt.

Manuprāt, tie, kuri cer, ka tūlīt kovida viļņi izsīks, vakcinēšanās kampaņa beigsies un viss atgriezīsies ierastajā ritmā un sliedēs, rūgti maldās. Viņi nav lasījuši Heraklīta apgalvojumu, ka «cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē». Iepriekšējās dzīvošanas – tādas, kāda tā bija pirms kovida – arī vairs nebūs.

Vai nākotne stipri atšķirsies no iepriekšējās dzīves, es nezinu, un, kādās niansēs būs šīs atšķirības, es arī nevaru paredzēt, bet esmu pārliecināts, ka būsim spiesti dzīvot citādi. Neatkarīgi no tā, vai mēs tam piekrītam vai ne un vai mēs to gribam vai ne. Tie, kas nepiekritīs, negribēs un mēģinās pa vecam, mirs paši, paraujot uz viņpasauli kādu pulciņu dvēseļu līdz, tām atļauju neprasot un ar viņiem to nesaskaņojot.

Var rasties loģisks jautājums, kam es to rakstu. Es rakstu tiem, kas prot lasīt un prot saprast manis rakstīto. Vai tādi ir visi, kuri šai tekstā ielūkosies? Nē, tādi nav visi, tādu ir tikai niecīgs mazums. Ja sevi pieskaiti pie šīs minoritātes, tad zini – es rakstu Tev, bet pārējiem –zināšanai, laika īsināšanai un negāciju izvirduma rosināšanai. Tas nekas, ka par to uzzina arī «nepiederošas personas» un citi.

Sacensība

Vīruss izplatās, pielāgojas, un arī cilvēce tam pretojas, mācās pretoties, kļūdās. Pie kā minētais novedīs? Kurš kuru pārspēs – mēs vīrusu vai vīruss mūs? Diemžēl cilvēks vīrusam ne tikai pretojas... Daudzi tam pat palīdz, izliekoties, ka tā nav, un izplatot melīgus apgalvojumus, ka tas nav bīstams.

Šo sabotieru nolūks ir vienkāršs, kā jau visos propagandas un hibrīdkaros. Svarīgi ir radīt šaubas, un, ja cilvēks nav pārliecināts, ja ir apmulsis un neziņā, tad viņš ir sagatavots tam, lai saņemtu pēdējo – nāvējošo sitienu. Es to saskatu, un mani neietekmē bļāvieni, ka esmu neizglītots un atpalicis muļķis. Man tie ir vienaldzīgi.

 Es zinu, kas ir jādara, lai suņi sāktu riet, un iespējams, ka, šo rakstot, es to neapzināti daru. Es zinu, ka suņi mani var saplosīt, bet es no suņiem neko citu arī negaidu, jo ne uz ko citu viņi nav spējīgi. Tikai apriet un, paceļot kāju, rakstīt cits citam vēstules.

Vīrusam izplatoties un cilvēkiem izolējoties, šai sacensībā ir ienācis vēl viens «spēlētājs». Tās ir vakcīnas. Kādu ietekmi uz šo radīs vakcinēšana? Vakcīnu ir daudz un būs vēl vairāk. Dažām vakcīnām ir lielāka efektivitāte, bet tās ir dārgākas un grūtāk uzglabājamas, dažas ir mazāk efektīvas, bet ir lētākas, vieglāk pārvietojamas un uzglabājamas. Dažas nedod cerēto efektu tāpēc, ka tas, kādu rezultātu dos potēšana, ir atkarīgs ne tikai no potes, bet arī no konkrēta cilvēka organisma īpatnībām. Vecuma, dzimuma, rases, reģiona, asinsgrupas, slimībām un cita.

Kaut arī pret-kovida vakcīnas ir tikko ienākušas mūsu dzīvē, tās turpinās pilnveidoties, tiks izgudrotas citas, un tas, par ko šobrīd pasaules iedzīvotāji neuztraucas, ir, cik tās maksā. Cik par tām būs jāmaksā tad, kad vairs nepotēs bez maksas, šobrīd ir otršķirīgs. To veicina arī tas, ka vakcīnas šobrīd apmaksā no valsts kases un tiem, kuriem iedur, nekas nav jāmaksā. Tā ilgi nebūs, un, līdzko būs sapotēta kāda noteikta daļa iedzīvotāju, bezmaksas vakcīnu vairs nebūs. Bet, ja nebūs bezmaksas, tad pieļauju, ka arī cilvēki varēs izvēlēties, ar kuru vakcīnu potēties.

Nepotēto nebūs. Iespējams, ka bērnus un kādas speciālas sabiedrības grupas turpinās potēt bez maksas, bet nepotēto nebūs. Var teikt, ka piespiedīs, ka cilvēkiem nebūs izvēles. Jā, iespējams, ka arī tā būs, bet rezultātā nepotēto nebūs.

Īslaicīgs palīglīdzeklis

Ir zināms, ka atkārtoti potēt vektoru vakcīnu ir neefektīvi un tiem, kuriem vektoru vakcīnas neradīs nepieciešamo antivielu daudzumu, nāksies potēties ar kāda cita tipa vakcīnu, tādējādi cenšoties panākt aizsargājošo antivielu daudzumu. Arī tiem, kuriem sākotnēji pēc potēšanas ir pietiekami antivielu, līdz ko to skaits samazināsies, būs jāpotējas atkārtoti, un tas būs jādara ar citu vakcīnu.

Vakcīna nav problēmas atrisinājums, tas ir tikai īslaicīgs palīglīdzeklis. Līdzīgi kā nevar paēst visai atlikušajai dzīvei un nevar padzerties tā, lai vairs nekad neslāptu, arī kovid vakcīna nav risinājums visam mūžam. Vakcīnas būs nepieciešamas tik ilgi, kamēr būs apdraudošais vīruss.

Nekur nav rakstīts un svēti solīts, ka rīt nevar no kādas laboratorijas izbēgt vai kāda lidojošā pele nevar atnest vēl kādu jaunu vīrusu vai kāda jau esoša vīrusa paveidu. Un riņķa dancis atkārtosies. Tas liek domāt, ka Heraklītam būs izrādījusies taisnība un otro reizi tai pašā ūdenī neiebridīsim. Visticamāk, pirms vairāk nekā gada sākusies sacensība starp vīrusa uzbrukumiem un mēģinājumiem no tā izsargāties un paglābties ieies jaunā spirāles aplī.

Zinātne un vakcīnu ražotāji spēj vismaz divas reizes gadā pielāgot vakcīnu jaunam vīrusa paveidam, tikpat ātri, cik spēj uz vīrusa izmaiņām reaģēt mūsu imūnsistēma, bet nav zināms, ar kādu ātrumu vīruss spēj mainīties. Ja izrādīsies, ka vīrusa jaunās, lipīgākās un nāvējošākās versijas radīsies ātrāk, nekā zinātne spēs radīt to neitralizējošu vakcīnu, tad mēs šai sacensībā būsim zaudētāji. Un ne tikai tāpēc, ka vīruss būs izrādījies veiklāks, bet galvenokārt tāpēc, ka tik dziļi uti ielaidām kažokā un šai procesā vīrusam ļoti palīdzēja un palīdz muļķi, arī izglītoti muļķi.

Trešais spēks

Zinātne pagaidām spēj gana ātri radīt jaunas vakcīnas, ražošana spēj tās saražot, bet šai sacensībā ir vēl kāds negaidīts faktors, kas nebija iepriekšējos aprēķinos iekļauts. Runa ir par lielo muļķu daudzumu, kuri ir ne tikai muļķi, bet šai ziņā tādi kā nepieskaitāmie, kuriem ir ļauts stūrēt auto, vadīt valstis, pat veselības nozares. Un to ir tik daudz, ka tas kļūst par labu sabiedroto un izpalīgu vīrusam un būtisku neparedzētu šķērsli saslimstības mazināšanai. Šis ir trešais spēks, ar kuru nevar nerēķināties. Šie nepieskaitāmie ir spējīgi paralizēt un diskreditēt jebko un, protams, arī valstu pretdarbību vīrusam.

Reiz kādam ietekmīgam politiķim jautāja, kuru likt par galveno pašvaldībā. Atbilde bija: to, kurš lielāks kretīns. Nu šie kretīni būtiski iejaucas vīrusa ierobežošanas procesā. Aizbāzt viņiem muti nevar, jo tie tūlīt kliedz par vārda brīvības un cilvēktiesību pārkāpumiem, kaut paši pie jebkuras izdevības liedz tādas pašas tiesības citiem. Ja tikai būtu iespējams, tie izdzēstu ne tikai šo ierakstu, bet arī mani. Par ierakstu man būtu žēl, bet par sevi ne tik. Man diemžēl nav tablešu, ar kuru šos izārstēt, tāpēc uzskatu, ka mest katram, kas rej, ar akmeni nozīmē izniekot jau tā īso dzīvi.

Pateicoties šiem, kuri ir izkropļojuši brīvības jēdzienu un pamatbūtību, nav iespējams rīkoties racionāli, – dzīve kļūs iracionāla.

Domāju, ka kaut nedaudz tajā, kā būs, varam ielūkoties šodienas Izraēlā. Tas, par ko mēs sapņojam vismaz oficiāli, tas ir, par procentuāli lielu skaitu potēto pret kovidu, tur jau ir sasniegts. Tur arī būs redzams, kā jaunajai situācijai pielāgosies vīruss, kādas jaunas versijas radīsies un vai zinātne spēs šo procesu kontrolēt un ierobežot vīrusa vēlmes.

https://www.youtube.com/watch?v=ZVkRI-oGn98

Novērtē šo rakstu: