Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014. gada 1. janvāris kā kārtējā naudas reforma Latvijā. Naudas reforma ir noteiktā proporcijā un stingri noteiktos termiņos veikta apgrozībā esošo naudaszīmju pilnīga vai daļēja apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm. Parasti vienlaicīgi ar naudas reformu notiek kopējā apgrozībā esošā naudas daudzuma samazināšana.

Lai ko mums nestāstītu Latvijas Bankas prezidents, pilsonis Ilmārs Rimšēvičs, latu nomaiņa pret eiro ir naudas reforma ar nolūku samazināt apgrozībā esošās naudas daudzumu un samazināt skaidras naudas uzkrājumus.

Visu decembri Latvijā ļaudis kā urdziņas plūda uz Swedbanku vai SEB banku ar sasietām paciņām, sasistām cūciņām un kurpju kastēm, kur nu katrs bija glabājis naudiņu. Politiķis klusi uz kartes nolika savus simttūkstošus, tante – savu zārka naudu. Rezultātā veiksmīgi pabeigta skaidras naudas pārvēršana bezskaidras norēķinu sistēmā. Vislielākie ieguvēji – abas zviedru bankas.

Un tomēr – latvieši nebūt neaiznesa visus savus latus uz banku. Daļa aizmirsa starp grāmatu lapām, citi nopirka pilnu komplektu latu – krupīti, stārķīti, beciņu. Tad vēl divi divlatnieki – vecais un jaunais, nu kādu papīra naudiņu jau arī saglabā. Domāju, ka neviens piemiņai neatstāj piecsimtlatnieku, bet piecīti un desmitnieku – gandrīz katra ģimene.

Patīk vai ne – mīļai piemiņai vidēji tiek saglabāti divdesmit lati. Rēķināsim tikai pastāvīgo ļaužu daļu – pusotru miljonu latviešu. Tikai kolekcijās šobrīd nogulst un no apgrozījuma tiek izņemti 30 miljoni latu. Vismaz tikpat daudz šobrīd aizplūst pasaules kolekcionāriem.

Patiesībā jau es ticu Ilmāra Rimšēviča stāstam, ka latus varēs mainīt uz eiro mūžīgi, nu vismaz dažus gadus (līdz 2018. gadam) mūžīgi, kamēr darbosies Latvijas banka, kur varēs mainīt latus pret eiro pēc 2004. gada 30. decembra kursa.

Lai cik tas dīvaini neliktos, skaidras naudas izņemšanai ir dažas konsekvences – deflācija, valsts parādu summas samazināšanās un iedzīvotāju reālās pirktspējas kritums. Tas liek domāt, ka īstais pasūtītājs mūsu eiro naudas reformai ir mūsu aizdevējs 2009. gadā – Eiropas Savienība, jo Starptautiskajam Valūtas fondam savu kredītu esam atdevuši. Un lielais kreditors, protams, interesējas nevis par vidējā latvieša jāņa bērziņa pirktspēju, bet gan savu kredītu godprātīgu atgūšanu.

Un tomēr 2013. gada 31. decembrī, dienu pirms lielās naudas reformas, man gribētos atgādināt dažas citas naudas reformas (nerunāšu par 1914. gada 1. Pasaules kara radītajām naudu reformām – kas pie varas, tam sava nauda).

Pēc Otrā pasaules kara latvieši pārdzīvoja 1947. un 1961. gada naudas reformas (vēl jau padomju naudas reformu 1991. gadā un pāreju uz latiem 1993. gadā). 1947. gadā naudas reforma tika veikta negaidīti, mainot attiecībā 10:1. Tomēr iedzīvotāju noguldījumi tika pārvērtēti diferencēti. Līdz 3000 rubļu (jādomā, ka 3000 rubļu 1947. gadā atbilst 120 latiem mūsdienu izpratnē) tika pārvērtēti 1:1; 3000 – 10 000 rubļu tika pārvērtēti attiecībā 3:2, bet naudas summas virs 10 000 rubļiem – pārvērtētas izteiksmē 2:1. Latvijas iedzīvotāji kopumā zaudēja 15,9 miljonus rubļu, kas bija 18% no Latvijas iedzīvotāju noguldījumiem.

1961. gadā naudas reformā nomainīja vecos rubļus pret jaunajiem attiecībā 10:1. Patiesībā šajā reformā notika rubļa devalvācija.

Latviešu sabiedrības mīti par naudu veidojušies gadsimtiem. Mainīgās valsts formācijas periodiski ar kājām gaisā apgrieza vecos mītus par kapitālu un veidoja jaunus, savējos. Kam tikai latvieši nav bijuši pakļauti – vāciešiem, poļiem, zviedriem, krieviem, nemaz nerunājot par pašreizējo vadošo ideoloģiju, kas nāk no Amerikas. Laikam ritot, senie mīti savijās ar jaunajiem, savādos uzskatu hibrīdos. Raksturīgi latviešu nacionālajai mentalitātei, kuras īpaša pazīme ir slieksme uz galējībām, nauda Latvijā (gluži tāpat kā darbs, īpašums, lojalitāte varai) bijusi gan dievināta gan nīsta. Mīti par naudu tika nodoti no paaudzes paaudzē kā tautasdziesmas, teikas, pasakas, ticējumi, sadzīves gudrības, šausmu stāstiņi, sakāmvārdi, anekdotes.

Kāpēc mums ir jāizzina pašiem savi stereotipi un apzināti jācīnās pret tiem? Tāpēc, ka šie stereotipi traucē mums dzīvot un kļūt bagātiem. Stereotipi un pakalpiņu pieliektās muguriņas bloķē latvieša veiksmi, neļauj latvieša dzīvē ienākt naudai. Šie stereotipi neļauj mums iesist ar dūri pa seju mūsu partiju sponsoriem. Mūsu stereotipu ietekme ir patiesi postoša. Latvieša būtiskie stereotipi 2013. gada 31. decembrī, dienu pirms kārtējās naudas reformas, ir „par naudu var nopirkt visu”, „taupīgums – bagātības ķīla”, „ne jau naudā ir laime”, „nabadzība nav netikums” utt.

Tā nu uz eiro mēs aizejam ar arhaisko atziņu, ka „ne jau naudā ir laime”. Tiesa, laime ar naudas daudzumu tieši nekorelē. Problēma ir tajā apstāklī, ka šis stereotipiskais uzstādījums patiesībā ir neveiksminieku, sliņķu, vai vienkārši vāju cilvēku psiholoģija. Šis stereotips saistās ar latviešu tautas parunām „darbs nav zaķis, nekur neaizbēgs” vai „nedari to šodien, ko padarīt var rīt”.

Dzīvē nereti, īpaši savu kolēģu – profesionālu mediķu vidū man ir nācies sastapt cilvēkus, kuri gatavi strādāt par niecīgu atalgojumu, bet tie patiesi ir sava darba mīļotāji. Viņiem laime patiesi nav naudā, bet darbā. Taču tā ir pilnībā apzināta izvēle, šie cilvēki parasti nežēlojas par trūkumu, taču tai pat laikā arī neizrāda naidu vai nepatiku pret bagātību. Stingra un cienījama pozīcija.

Un tomēr – pozīcija „ne jau naudā ir laime” liek pieņemt, ka viedoklis ir pretējs - „naudā ir nelaime” vai „laime ir nabadzībā”. Vai nav absurdi?

Ja mēs kārtējo reizi ļaujam svešām varām veikt mūsu naudas reformu, mēģināsim šodien paši sev pateikt – latvietim nauda nav šķērslis ceļā uz laimi! Gluži otrādi, tās trūkums mums neļauj pilnā mērā izbaudīt dzīvi. Katram ir iespēja būt turīgam un laimīgam. Nabadzība vienmēr ir ierobežojumi, liegumi, un lielākā vai mazākā mērā – beztiesīgums. Turklāt nabadzība visbiežāk ir pazemojošs stāvoklis cilvēkam, kurš ir gudrs, izglītots, savas jomas speciālists, apveltīts ar gribasspēku un čaklumu.

Noliedzot latviešu stereotipu, ka laime nav naudā, tomēr vēlos piebilst, ka nauda nudien nav laimes ekvivalents un nevar tieši to garantēt. Taču nauda var pavērt lielākas iespējas padarīt dzīvi krāsaināku, pilnvērtīgāku, iespaidiem un iespējām bagātāku. Mainīsim šo stereotipu un papildināsim to - „ne jau naudā ir laime, bet arī bez naudas laime nebūs pilnīga”.

Ļoti līdzīgs stereotips saka, ka „nabadzība nav netikums”. Patiesībā tā ir iepriekšējā stereotipa variācija. Šis lozungs parasti pielīp pieticīgiem ļaudīm, kam bail no apkārtējiem, kam bail savu varēšanu un prasmes pārdot. Tiem apkārtējo iespējami negatīvais viedoklis izraisa paniku. Šie ļaudis neķer zvaigznes no debesīm. Viņi iztiek ar mazumiņu, neprot un baidās rīkoties aktīvi, dzīvo pēc principa – ka tik kaut kas nenotiek.

Cilvēki ir jutīgi un saasinātāk uztver zaudējumus, nevis ieguvumus. Piemēram, 20 latu zaudējums tiek pārdzīvots vairāk nekā prieks par 20 latu ieguvumu. Pat, ja tiek rakstīti un analizēti plusi un mīnusi, pieņemot lēmumu, mīnusu iespējamība mūs ietekmē vairāk. Tas parāda, ka cilvēkiem alternatīvu formulējumi ir svarīgāki par objektīvu informāciju. Līdz ar to mainīt šo stereotipu ir ļoti grūti, jo katra aktivitāte šiem cilvēkiem saistās ar iespējamu bīstamību vai zaudējumiem.

Nabadzība no nabadzības atšķiras. Latvijā par nabadzību nevar runāt viennozīmīgi. Es nerunāju par invalīdiem un pensionāriem, kuri atdevuši savus spēkus valsts (kādreizējās PSRS) labā un nonākuši vēstures novārtē, par skolotājiem, ārstiem un medicīnas māsām, kas par sīknaudu dara savu atbildīgo darbu. Ir saprotama un izraisa līdzjūtību arī darbaspējīgu cilvēku piespiedu bezdarbība, īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Viņi visiem iespējamiem līdzekļiem meklē cienīgu darbu, taču pagalam nevar atrast savu vietu. Es runāju par citiem – par veseliem, darba spējīgiem, jauniem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai vēl tālu, kuriem šis stereotips ir vairogs, lai attaisnotu viņu pasivitāti un bezdarbību. Man ir draugs – mežkungs Latgalē, kurš savas sistēmas ietvaros allaž sameklē naudu meža stādīšanai. Labi strādājot, mežniecībā var nopelnīt itin labu mēneša samaksu. Tomēr, kaut šajā Latgales novadā ir augsts bezdarbs, strādātgribētāju gandrīz vai nav, bet atrunas ir visdažādākās.

Tomēr visbiežāk aiz stereotipa „nabadzība nav netikums” slēpjas kancelejiskie funkcionāri, kas padomju gados vai pat Latvijas republikas „treknajos” gados bija pamanījušies veiksmīgi pārvietot papīrus no vienas kaudzītes otrā vai zīmēt tabulas kaut kādā nodaļā. Viņi tagad neprot vai nevēlas iekļauties jaunajā realitātē, nežēlīgajā šodienā, kas prasa no cilvēka aktivitāti, izdomu, drosmi un čaklumu.

Šā stereotipa piekritēji vienkārši nevēlas uzņemties atbildību par savu labklājību. Viņi ir negatīvu, ierobežojošu nostādņu pilni. Vissliktākais viņos ir bailes, kas noārda gribasspēku un mērķtiecību. Tāpēc viņi gatavi labāk samierināties ar nabadzību, nekā mēģināt kaut ko mainīt savā dzīvē. Viņi padevīgi apzinās sevi par niecīgu valsts kalpotāju, funkciju vai skrūvīti lielajā mašīnā. Viņi dzīvē ienāk pa sētas durvīm tāpēc, ka ir pārliecināti, ka parādes durvis nav paredzētas viņiem. Liegumi un ierobežojumi neļauj viņiem pat pasapņot par to, ka viņi nemaz nav sliktāki par citiem un arī ir radīti laimei, brīvībai, bagātībai.

Mūsdienu interneta pasaulē šo cilvēku ir ļoti viegli atrast – viņš ar entuziasmu raksta naidīgus komentārus interneta portālos, īpaši, ja raksta autors ir veiksmīgāks, populārāks vai bagātāks par viņiem. Tikai interneta nosacītā anonimitāte ļauj šim cilvēkam skaļi paust savu negatīvo viedokli.

Jūs izlasījāt trīs secinājumus?

(i) eiro būs, naudas reforma notiek. Deflācija, mazāka pirktspēja, valsts ekonomiska stabilitāte;

(ii) ne jau naudā ir laime, bet arī bez naudas laime nebūs pilnīga. Latvietim 2014. gadā jākļūst bagātam;

(iii) katrs sevi apzinošs neveiksminieks ierakstīs pulgojošu komentāru par šā raksta autoru.

Novērtē šo rakstu:

51
60

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...