Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķīrējtiesas ir nevalstiski veidojumi, kas izšķir civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām (ar zināmiem ierobežojumiem). Ja tās darbojas godprātīgi, tad ir patiess atbalsts tiesu sistēmai, jo valsts tiesu darbs tiek atslogots. Diemžēl ne viss notiek, kā gribētos, un ir arī trūkumi un neskaidrības. Tāpēc jau daudzus gadus tiek runāts un apspriests jautājums par šķīrējtiesu institūta sakārtošanu.

Patiesi, situācija nav normāla, jo pašlaik Latvijā ir reģistrētas 214 šķīrējtiesas (te gan jāatzīmē, ka nav vērojama tendence to skaitam pieaugt). Protams, tas ir daudz, turklāt lielākā daļa no tām nedarbojas vai uzskatāmas par „kabatas” šķīrējtiesām. Attiecīgi ir bijuši vairākkārtīgi mēģinājumi sakārtot šo sistēmu un arī samazināt skaitu.

Nedaudz vēstures. Pirms sešiem gadiem, 2007.gadā bija pirmie nopietnie mēģinājumi sakārtot šķīrējtiesu darbību, kas iezīmējās ar 2 likumprojektiem - jaunais Šķīrējtiesu likuma likumprojekts un attiecīgi arī Civilprocesa likuma grozījumu likumprojekts. Atklātībā šie abi likumprojekti nāca 2007.gada 18.oktobrī, kad tie tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Pēc tam, 2007.gada 18.decembrī Jurista vārdā tika publicēti vairāku Latvijas speciālistu viedokļi par šiem likumprojektiem. Pēc tam iestājās zināms klusums, bet gandrīz tieši pēc gada, t.i., 2008.gada 16.decembrī Jurista vārdā tika norādīts, ka 2008.gada 5.augustā klajā nāca Šķīrējtiesu likuma likumprojekta 2.versija. Šajā pašā Jurista vārda numurā ieskatu topošajā likumprojektā sniedza ārvalstu šķīrējtiesu speciālisti.

Diemžēl jaunais Šķīrējtiesu likuma likumprojekts tika pamatoti kritizēts no speciālistu puses. Sekojoši likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” un likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” tika atsaukti no izskatīšanas Ministru kabineta sēdē. Vienlaikus tika norādīts, ka attiecībā uz jautājumiem, par kuriem ekspertu vidū nav konceptuāli atšķirīgu redzējumu vai ir panākti kompromisa risinājumi, tiks turpināts darbs pie spēkā esošā šķīrējtiesas procesa regulējuma pilnveidošanas, izstrādājot attiecīga satura grozījumus Civilprocesa likumā.

Tad iestājās klusums, un tikai 2010.gada 30.jūnijā notika diskusiju par šķīrējtiesu jautājumiem un nepieciešamajiem Civilprocesa grozījumiem. Atkārtota diskusija notika 2010.gada 24.augustā, kad tika apkopoti visi priekšlikumi. Savukārt 2011.gada oktobrī Tieslietu ministrija atkal uzsāka darbu pie diskusijā apspriesto jautājumu ieviešanas. Līdztekus bija izveidota darba grupa pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas arī uzsāka darbu pie jaunu atbilstošu likumprojektu izstrādes, lai varētu sakārtot šķīrējtiesu sistēmu.

Tomēr Tieslietu ministrija neņēma vērā priekšlikumus, kas tika apkopoti 2010.gadā, tāpat arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iesniedza savus priekšlikumus voluntāri, nesagaidot pašas izveidotās darba grupas kopīgus secinājumus un lēmumus, un lielā slepenībā Tieslietu ministrija 2013.gada 31.janvārī virzīja likumprojektus izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, kur tie tika izsludināti un nodoti izskatīšanā ministrijām un citām institūcijām.

Atkal klusums, bet pagājušas nedēļas beigās uzzinām, ka uz 5.novembri abi likumprojekti ir nodoti izskatīšanai Ministru kabinetam. Pateicoties kopīgiem kolēģu pūliņiem 4. novembrī tapa vēstule, ko parakstīja un iesniedza atbildīgajām amatpersonām Latvijas Juristu Biedrības prezidents Aivars Borovkovs, pārstāvji no dažādām šķīrējtiesām – Sandra Neilande (Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa), Jānis Tiesnieks (Baltijas Starptautiskā šķīrējtiesa), Jānis Lapsa (Rīgas šķīrējtiesa).

Īsumā pamatproblēma ir šāda – šķīrējtiesu dibināšanai ir izvirzīti nesamērīgi kritēriji (pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu), no kā izriet, ka nepārprotami tiek lobētas divu šķīrējtiesu - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas komercbanku asociācijas šķīrējtiesas intereses.

Tāpat nesaprotama un nekur pasaulē neeksistējoša ideja par šķīrējtiesnešu sertifikāciju (te gan mazliet maldinu, viena valsts ir – Uzbekistāna). Un, visbeidzot, piedāvātie likumprojekti neatrisina tās problēmas, kas eksistē ikdienā, šķīrējtiesām pieņemot nolēmumus, un nesatur tos priekšlikumus, kurus izvirzījuši šķīrējtiesu speciālisti iepriekš.

5.novembrī Ministru kabinets nolēma atlikt šī jautājuma izskatīšanu uz vienu nedēļu, tomēr nav skaidrības, kas notiks tālāk. Šķīrējtiesu speciālisti, kurus pārstāvu arī es un vēstuli parakstījušās personas, uzskata, ka šādi likumprojekti nav apstiprināmi un jāveido darba grupa, kurā jāpiedalās darbojošos šķīrējtiesu pārstāvjiem.

Šķīrējtiesu sistēma ir jāsakārto un mūsu domubiedru pulkā ir daudzi godprātīgi šķīrējtiesneši, kas ir gatavi cīņai ar „kabatas” šķīrējtiesām un kas var sniegt priekšlikumus šķīrējtiesu institūta pilnveidošanai. Tomēr nav pieļaujama situācija, ka tagad 213 šķīrējtiesu vietā būs tikai 2. No tā labāk nebūs – tur lietas netiks skatītas, valsts tiesas būs pārslogotas.

Lai kāda būtu turpmākā virzība normatīvajos aktos, svarīgi būtu ne tikai analizēt nepieciešamību veikt grozījumus likumos, bet atjaunot reputāciju šķīrējtiesas institūtam, pirmkārt, pievēršot vērību šķīrējtiesnešu un šķīrējtiesas tehniskā personāla kvalifikācijas un ētikas jautājumiem, otrkārt, padarot vienveidīgu šķīrējtiesas nolēmumu praksi un kvalitāti.

* zvērināts advokāts, vairāku darbojošos šķīrējtiesu šķīrējtiesnesis, vairāk nekā 12 gadu izskatījis vairāk nekā 3000 strīdu, Augstākās tiesas 2008.gada tiesu prakses apkopojuma par šķīrējtiesām un publikāciju par šķīrējtiesām autors

Novērtē šo rakstu:

51
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...