Ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūru neinteresē prokurores Zaļūksnes deklarāciju dīvainības
PIETIEK27.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), ne LR Ģenerālprokuratūru neinteresē dīvainības pazīstamās prokurores Veltas Zaļūksnes amatpersonas deklarācijās, "no zila gaisa" parādoties parādsaistībām, kā arī dubultojoties hipotekārā kredīta lielumam bez kāda darījuma uzrādīšanas.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamās ziņas par prokurores Zaļūksnes iesniegtām amatpersonas deklarācijām rāda, ka par 2004. gadu viņa norādījusi iepriekšējā gadā neuzrādītas parādsaistības AS Aizkraukles banka, taču nav minējusi darījumu - aizņēmuma ņemšanu, kā arī īpašumu, kas būtu iegādāts,
Savukārt par 2007. gadu Zaļūksne norādījusi vairāk nekā divreiz pieaugušas parādsaistības - hipotekāro kredītu AS Aizkraukles banka, taču nav uzrādījusi ne īpašumu, kas būtu iegādāts par saņemto kredītu, ne arī kādu iegādes darījumu vai finanšu līdzekļus, kas atbilstu kredīta palielinājuma apmēram.
"Šie dati, iespējams, liecina par nedeklarētiem darījumiem un finanšu līdzekļiem, tāpēc aicinu Jūsu vadīto iestādi veikt nepieciešamos pasākumus, kas ietilpst tās pienākumos," - ar šādu iesniegumu, norādot uz aprakstītajiem faktiem, Pietiek vērsās KNAB.
Savukārt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram oficiālā iesniegumā tika jautāts, vai prokuratūras vadība ir lietas kursā par šiem faktiem, vai šie fakti nav radījuši vai nerada prokuratūras vadībai aizdomas par nedeklarētiem darījumiem un finanšu līdzekļiem un, ja nerada, tad kādu apsvērumu dēļ, bet, ja rada, vai šai sakarā ir veiktas vai tiek veiktas kādas darbības.
Taču nu izrādījies, ka abām šīm iestādēm šāda informācija par "savējo" nešķiet vērā ņemama. "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārsūtīja Jūsu iesniegumu par V.Zaļūksnes iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu Valsts ieņēmumu dienestam pēc piekritības," - šādu skaidrojumu Pietiek sniedza KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. KNAB šo informāciju negatavojoties izvērtēt.
Savukārt Kalnmeiera vietā no atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem izvairījās Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko, kura atbildes pamatā bija apgalvojums - ja reiz šie fakti ir tikuši minēti amatpersonas deklarācijā, jautājumiem nav pamata, jo šī informācija "jau atrodas to iestāžu un amatpersonu rīcībā, kurām deklarācijas iesniegšanas, aizpildīšanas un tajā norādīto faktu atbilstības pārbaudes pienākums noteikts spēkā esošajos normatīvajos aktos".
No virsprokurora atbildes arī skaidri izrietēja - ja nu kādam ļoti griboties iesniegt valsts iestādēm informāciju par kāda prokurora aizdomīgiem darījumiem, tad interesentam pašam vien arī vajadzēšot noskaidrot, kur tieši vērsties - katrā gadījumā prokuratūra tā neesot.
"Ja Jūsu rīcībā ir konkrēta informācija, kas dod pamatu apšaubīt valsts amatpersonas deklarācijās norādīto faktu atbilstību normatīvajiem aktiem, Jums ir tiesības vērsties iestādēs vai pie amatpersonām, kurām valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes pienākums noteikts likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vai citos normatīvajos aktos," oficiālajā Ģenerālprokuratūras atbildē Kalnmeiera vietā skaidro Ostapko.
Foto no apollo.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
