Iesaki rakstu: 
Līdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Kas vainīgs pie tā, ka piedāvājums mūs neapmierina? Mēs paši! 27 gadu laikā mēs neesam kļuvuši par sociāli atbildīgu sabiedrību. Lai par tādu kļūtu, reizi 4 gados piedalīties parlamenta vai vietējo pašvaldību vēlēšanās ir stingri par maz. Pilsonisku sabiedrību veido politiski apzinīgi, patstāvīgi domājoši indivīdi, kuriem ir rīcības un izvēles brīvība ietekmēt sabiedriskos procesus.
Pilsoniskās līdzdalības koeficients Latvijā ir ļoti zems - ES valstu vidū mēs esam ceturtie no beigām. Cik nevalstiskās organizācijās mēs darbojamies (ja vispār darbojamies)? Pēc vēlēšanām partijas dara, ko grib, jo vēlētājs ir atslābis.
Cik lielā mērā un cik aktīvi mēs sekojam Saeimas un valdības darbam? Vai mēs nosodām politiskās laimes meklētājus un staigātājus Saeimā? Vai Valsts prezidents to dara? Vai likumdošana nosaka, ka, ja ievēlēto deputātu neapmierina partijas darbs, viņš noliek mandātu, nevis staigā pa Saeimu, laimi meklēdams? Šī pastaiga nelabi ož un tiek dāsni atalgota.
Pavērojiet vēlēšanu sarakstus, un jūs saskatīsiet līdzību ar kāršu spēli Zolīti! Pēc katras dalīšanas trumpja kalpiņš te vienās rokās (lasi - sarakstā), te otrās. Tiec nu gudrs! Latvijas vēlētāja politiskā kultūra pieļauj un pieņem šos politiskās laimes meklēšanas procesus, līdz ar to degradējot visu pasākumu, ko sauc par “politiku”.
Ko darīt? Vispirms censties izprast tos politiskos un ekonomiskos procesus, kas notiek Eiropā un pasaulē. Šodien dzīvojam politisko juku laikos, kad vecā kārtība brūk un jaunai vēl tikai zīmē projektus. Šādā situācijā ir vajadzīga jauna, drosmīga politiskā domāšana. Situāciju nevar izmainīt tie, kas to ir sakropļojuši. Un nav svarīgi - apzināti vai neapzināti. Viņiem ir jāiet mājās!
Dzird sakām: “Nu ko tad tie jaunie bez pieredzes un zināšanām!” Visos sarakstos ir daudz jaunu cilvēku ar labu, laikmetam atbilstošu izglītību. Pieliekot plus zīmes jaunajiem un svītrojot vecos, jūs palīdzēsiet vecajiem aiziet mājās. Visīstenākais demokrātijas garants ir izglītība. Jā, viņiem nav pieredzes valsts darbā, bet vai Godmaņa pirmajai valdībai bija? Pieredzes nebija, bet bija pašaizliedzīgs darbs valsts labā. Mēs panācām, ka mūsu neatkarība kļuva neatgriezeniska.
Es labprātāk dzīvoju jaunu cilvēku politiskajā laboratorijā, nekā turpinu vērot, kā tālāk politiski un ekonomiski degradējas mana Latvija. Protams, šīs vēlēšanas neizmainīs daudz, bet tās varētu aizsākt atveseļošanās procesu.
Neiet balsot nav protests - tā ir padošanās! Piedalīšanās vēlēšanās ir labs piemērs bērniem, kā kļūt par atbildīgiem pilsoņiem un ka katra mūsu balss skaitās. Demokrātija nav tikai tiesības balsot - tās ir tiesības dzīvot pašcieņā.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
