Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvainojiet, bet man tomēr ir jāizdara daži secinājumi KM (K.Misānes) lietas sakarā. Patīkami tas nebūs, bet tas ir jādara, lai nekad šādas lietas neatkārtotos.

1. Par koalīcijas kolēģiem.

Lai cik skaista diena mums visiem nebūtu, 13.Saeima ir šausmīga. Brīdī, kad visiem jārīkojas kopā, augstprātība laikam tomēr jānoliek malā.

Tu opozīcijā vari ņemties, gatavot dokumentus – lēmumus, vēstules, idejas, bet labākajā gadījumā tavi kolēģi koalīcijā to izgrozīs un izmantos kā savu bez saskaņojuma, sliktākajā gadījumā - uztvers kā apnicīgu spamu.

Un tad tu skrien pakaļ un lūdzies, lai izlasa un atbild, bet no tevis atgaiņājas kā no apnicīgas mušas. Es ceru, ka tie kolēģi, kas mani lasa, sapratīs, jo ir tikai daži, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi deputāti koalīcijā, kuri ir gatavi sadarboties šādos jautājumos. Tikai daži. Un paldies viņiem par to.

Pēdējais piemērs: bija vēlams sagatavot steidzamu vēstuli no Saeimas ar lūgumu ņemt vērā jaunus apstākļus KM sakarā. Vēstule par laimi vairs nav aktuāla, bet es jau otro dienu neesmu saņēmusi atbildi no dažiem koalīcijas kolēģiem. Vienkārši “ignore”. 

Ja šāda smaga situācija atkārtosies tādā vai citādā dimensijā, attiecības Saeimā nemainīsies. Man nav ideju, kā to izlabot. 12.Saeima bija citādāka. Tāpēc te to rakstu. Varbūt šis ieraksts to var izmainīt? Parunājiet ar saviem ievēlētajiem deputātiem. Tā nedrīkst.

2. Par atbildību.

Ir milzīgs prieks, ka tā notika ar KM, bet tas bija tik tiešām, kā saka, “caur adatas aci”. Varēja izdoties, bet varēja arī neizdoties, jo bija zaudēts daudz laika.

Prezidenta apņemšanās svētdienas vakarā un amatpersonu izlēmīga rīcība tiešām palīdzēja sasniegt rezultātu. Bet tas viss varēja notikt jau ātrāk, jau janvāra beigās. Problēma bija tieši tajā, ka cilvēki savā starpā nesarunājās, jo viņus neviens nebija savācis kopā vienā telpā ar noteiktu uzdevumu: tagad mēs meklēsim risinājumu, un par to ES uzņemos atbildību. Nē, bija dažādas darba grupas, sanāksmes un apspriedes, bija pat komisiju kopsēde pēc mūsu ierosinājuma. Bet diemžēl tas viss - bez līdera un bez atbildīgā politiķa, kas uzņemtos to visu vadīt un atbildēt par krīzes risinājumu.

Jau Saeimas komisiju kopsēdē bijušais premjers Māris Kučinskis teica: ja es būtu tagad premjers, es sasauktu visus un katram iedotu uzdevumu, Saeimas komisija tagad, šodien var šādu uzdevumu iedot valdības vadītājam. Tas bija 22. janvārī, un kolēģi koalīcijā todien mums atbildēja aptuveni tā: nu bet tad mums tagad jāraksta attiecīgs papīrs, mēs taču neprotam. Un jautājums palika bez virzības. Mēs jautājām: varbūt ir nepieciešams īpašs likums, lai atrastu risinājumu? Kolēģi no koalīcijas (Judins) atbildēja: nu un kur tāds likums ir? Esat uzrakstījuši? Neesat!

Visu šo laiku, kopš pieslēdzāmies KM stāstam, apspriedām to ar Baibu Rudevsku un viņa vienas nakts laikā uzrakstīja likumprojektu, kas, iespējams, palīdzētu KM gadījumā vismaz iedot vajadzīgos impulsus iestādēm, ja ne pat izveidot jaunu regulējumu, kas palīdzētu arī uz priekšdienām.

Likumprojektu no rīta nākamajā dienā nodevām Juridiskajai un Ārlietu komisijai kā līdzatbildīgajai. Ko jūs kā komisijas vadītājs darītu šādā situācijā? Ja viss ir skaidrs, tu tuvākā laikā sasauc sēdi un uzaicini atbildīgās iestādes. Ja kaut kas nav skaidrs, tu operatīvi uzdod jautājumus atbildīgām iestādēm, lai sniedz savu vērtējumu.

Ko dara Juta Strīķe kā komisijas vadītāja? Nodod Andrejam Judinam kā apakškomisijas vadītājam. Ko dara Andrejs Judins? Andrejs Judins nekur nesteidzas. Viņš gaida 12 dienas un tikai tad uzraksta jautājumus atbildīgām iestādēm: ko jūs domājat par šo likumprojektu? Viņam gandrīz momentāli atbild Ģenerālprokuratūra, Zvērinātu advokātu padome (dažās dienās izstrādāja grozījumus pie likumprojekta) un pēc tam Iekšlietu ministrija. Atbildes nāk tagad. Pēdējās dienas. Tad, kad jau viss ir bezjēdzīgi.

Ja Strīķe sasauktu sēdi, ja Judins būtu rīkojies ātrāk, iestādes uz šī likumprojekta pamata, iespējams, vienotos par rīcību. Jau janvāra beigās. Bet atbildīgajiem bija vienalga.

Mēs paši ar dažiem kolēģiem sarīkojām šādu sēdi, kad sapratām, ka neviens negrasās neko steidzami darīt. Mēs bijām ļoti priecīgi par to, ka piekrita piedalīties visas iestādes, kuras aicinājām: gan Prezidenta kanceleja, gan Tieslietu ministrija, gan Juridiskais birojs un Prokuratūra.

Baiba Rudevska, kas tajās dienās bija Rīgā, laipni piedāvāja savu palīdzību. Mēs divas stundas apspriedām dažādus variantus, dažādus risinājumus. Atnāca vien daži deputāti, lai gan aicinājām daudzus. Vai tas interesēja komisiju vadītājus? Strīķi? Judinu? Nē, viņiem bija citas lietas.

Likumprojekts palika guļam atvilktnē, bet Judins nepakautrējās izteikt par to publiski savu viedokli un pat ieņirgt, ka, lūk, likums neder galīgi nekam un šausmas, šausmas. Ko Judins pats bija izdarījis šajā sakarā? Neko. Parakstīja manis piedāvāto koalīcijas Saeimas lēmumu par KM un uzskatīja, ka ar to tēma ir slēgta.

Ko darīja Strīķe? Atgaiņājās no manis katru reizi, kad lūdzu viņai rīkoties: izlasīt lēmuma projektu, sasaukt sēdi (labi, vismaz to viņa izdarīja), izlasīt vēstuli, uzklausīt Baibu Rudevsku. Nedod Dievs, jūsu kāda liktenis būs jelkad atkarīgs no šādiem cilvēkiem. Nedod Dievs. Un, nedod Dievs, KM lieta nebūtu ieguvusi plašu rezonansi - nebūtu tad nekā. Ne sēdes, ne lēmuma, nekā.

3.Par cilvēkiem.

Pēdējās dienās sanāca lasīt daudzus dažādu “baltā mēteļa valkātāju” ierakstus, kas tēloja, ka, lūk, gudri stāv malā un smīkņā, vērojot histēriju ap KM:

 - Fuui, stulbie mediji, tik provinciāli! Fuui, KM nav jāpalīdz, redz, ko viņas bijušais stāsta! Fuuui, te iepīti kaut kādi aizdomīgi ļaudis, laikam PR!  Fuuui, tagad arī Goobzems pieslēdzies, ak nē, utt.

Bet tādu cilvēku bija maz. Saujiņa pret tiem, kas nerakņājās netīrā veļā, nemeklēja utis, nepētīja domubiedrus (ak, kā es tagad tā nostāšos vienā rindā ar fuipolitiķi), bet no sirds rukāja. Un tad vēl bija vesela virkne cilvēku, kas (ar lielajiem burtiem) RUKĀJA - ministriju darbinieki, amatpersonas, advokāti u.c., kas gatavoja simtiem papīru un kas nekad nevarēs iznākt un pateikt, cik lielu darbu personīgi katrs no viņiem paveica, jo tāds bija viņu darbs. 

Un tad bija vesela virkne politiķu, sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas visos veidos centās pievērst uzmanību KM lietai un radīja “sniega bumbas” efektu. Stāvēja ar plakātiem pie vēstniecības, gāja pie Brīvības pieminekļa, rakstīja petīcijas, katru dienu bija domās ar KM.

Mēs augam kā sabiedrība un ar katru jaunu gadījumu pierādām, ka esam ļoti saliedēti un spēcīgi. Jo tā bija tautas kustība, tie bija mediji, kas pamodināja mūs, snaudošos politiķus.

No sava mazā burbulīša, no savas nelielās pieredzes, politiski iesaistoties KM lietā, es redzu tos lieliskos cilvēkus, uz kuriem var paļauties, bet es zinu, ka to ir krietni vairāk. Paldies visai mūsu saliedētai Saeimas opozīcijai, kas darbojās un līdzpārdzīvoja, paldies vienīgajam koalīcijas kolēģim Jānim Iesalniekam, kurš nepalika vienaldzīgs un krietni rīkojās, sadarbojoties KM lietā.

Elita Veidemane, Baiba Rudevska, Irēna Kucina, Inese Kahanoviča, Edgars Tavars, Rūdolfs Brēmanis, kolēģi no mūsu “neatkarīgo frakcijas” - Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Karina Sprūde, paldies Saulvedim Vārpiņam par operatīvu iesaisti, paldies Zvērinātu advokātu padomei, Ģenerālprokuratūrai, Baibai Juganei-Linterei, Saeimas Juridiskajam birojam, Juridiskās komisijas konsultantiem, visiem citiem krietnajiem cilvēkiem, kas atgrieza Latvijai cerību.

Novērtē šo rakstu:

95
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...