Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!
Foto

Nelietība

Jānis Miezītis
03.02.2016.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku psihes patoloģijas, jo tā ir psihiatrijas kompetence.

Nelietība kā lieta par sevi dabā nepastāv. Nelietība ir morāles normām neatbilstoša cilvēka vai cilvēku grupas rīcība jeb darbība. Savukārt morāles normas sakņojas cilvēka pasaules uzskatā. Tāpēc, runājot par nelietību, nevar nerunāt par cilvēka pasaules uzskatu.

Atkarībā no pasaules uzskata cilvēkus var iedalīt divās grupās – ideālistos un materiālistos. Ideālisti ir cilvēki, kuri tic Augstākajam saprātam, cilvēka dvēselei un pēcnāves eksistencei. Šī ticība dod jēgu viņu dzīvei un rada veselu virkni no tās atvasinātu ideālu, saskaņā ar kuriem tad šie cilvēki dzīvo, kam kalpo un kam ir gatavi ziedot pat savu dzīvību. Būtībā visa morāle un morāles normas izriet tieši no šī, ideālistiskā pasaules uzskata.

Materiālismam kā pasaules uzskatam nav savu ideālu. Jo, ja atmetam visu to daiļrunību, ar ko materiālisms maskējas, tad pāri paliek tikai drūmā atziņa par nāvi kā nenovēršamu, pilnīgu iznīcību un dzīvi kā kaut kādu nejaušības vai dabas untumu dotu iespēju īslaicīgi baudīt savu eksistenci. Dabīgi, ka no šāda pasaules uzskata nevar atvasināt nekādus ideālus vai izveidot morāles normas. Ja cilvēks ir tikai matērijas pikucis, kurš spēj sevi un apkārtējo pasauli apzināties ar savās iznīcībai nolemtajās smadzenēs notiekošo bioķīmisko reakciju palīdzību, tad viņam nav saistoši nekādi ideāli, ne morāles normas. Viņa apziņā tukša skaņa ir tādiem jēdzieniem kā tauta, Tēvzeme, patriotisms, draudzība, pienākums, gods, uzticība, līdzcietība, mīlestība.... Šie jēdzieni un ideāli viņam liekas kā tādi nereāli pasaku tēli, kuriem daudzi līdzcilvēki nez kādēļ tic. Saprotama lieta, ka šādu ticību katrs īsts materiālists uzskata par lielu muļķību, bet cilvēkus ar ideālistisku pasaules uzskatu - par muļķiem.

Visos laikmetos un gadsimtos cilvēces attīstību ir virzījis ideālisms, kuru cilvēkos uzturējušas dažādas reliģijas un ideālistiskas mācības kopā ar katrā cilvēkā no Dieva (vai dabas) ielikto (jeb iedzimto) morālo vērtību apjausmu, ko mēdz saukt par sirdsapziņu. Savukārt materiālisti visos laikos ir dzīvojuši kā parazīti, savā labā izmantojot ideālisma radītos cilvēces progresa augļus un vairāk vai mazāk ar materiālistiskajiem apsvērumiem nomācot savu sirdsapziņu.

 Jebkuriem parazītiem, lai tie varētu sekmīgi eksistēt, ir jāpiemērojas apkārtējai videi. Arī cilvēkveidīgie parazīti nevar atklāti deklarēt savus ciniskos, savtīgos, antihumānos mērķus un uzskatus. Tādēļ viņi savā lietošanā kā aizsegu un instrumentu savtīgo mērķu sasniegšanai pārņem gan savai materiālistiskajai būtībai svešos ideālus, gan reliģiskas mācības un morāli. Tā rodas viltus patrioti, viltus priesteri un mācītāji, viltus draugi un viltus mīlētāji. Tikko rodas izdevība un piemēroti apstākļi, viņi atmet šo aizsegu un savu materiālistisko mērķu un interešu vārdā nodod jebkurus pašu sludinātos ideālus, pārkāpj jebkurus pašu dotos zvērestus, solījumus un slaidi uzšpļauj visiem saviem pienākumiem pret līdzcilvēkiem, savu tautu un visu pasauli. Tā dzimst nelietība.

Panākt, lai materiālisti pakļaujas morāles normām un likumiem, var tikai piespiedu kārtā. Šim nolūkam katrā valstī ir izveidots represīvais aparāts, kurš rūpējas par likumu un kārtības ievērošanu. Tur, kur kaut kādu dabas katastrofu vai citu iemeslu dēļ šis represīvais aparāts pārstāj darboties, nelietības sit augstu vilni. Visos tādu kataklizmu skartajos rajonos sākas laupīšanas, grautiņi, dedzināšanas, slepkavības, izvarošanas. Un kas to visu dara? Ne jau no kaut kādas tālas planētas atlidojuši briesmoņi, bet tie paši vietējie iedzīvotāji.

Īstenībā jebkuru materiālistu var uzskatīt par potenciālu nelieti, jo viņa apziņā nav tādu ideālu un morāles normu, kuru dēļ viņš būtu gatavs ziedot savas egoistiskās tieksmes, iegribas, baudkāri, varas kāri, labklājību vai dzīvību. Te gan jāpaskaidro, ka ne katrs, kurš sevi uzskata par materiālistu, tāds arī ir. Tāpat kā ne katrs, kurš vārdos apliecina ticību Dievam, ir ideālists. Tikai pēc darbiem, pēc reālas rīcības mēs varam iepazīt sevi un novērtēt citus. Daudzi, kuri vārdos sevi dēvē par tādiem, kas netic ne Dievam, ne velnam, savā rīcībā tomēr ir ideālisti, jo zemapziņā mītošā Dieva dotās sirdsapziņas balss viņos ir spēcīgāka par apziņā iepotēto materiālismu. Un otrādi.

Jau minēju, ka cilvēces progresu un tehnoloģisko attīstību visos laikos ar savu pašaizliedzību ir virzījuši cilvēki – ideālisti, bet materiālisti kā parazīti, bieži vien ar visai nelietīgām metodēm šīs ideālistu radītās vērtības pievākuši sev un izmantojuši savā labā. Jo vairāk kādā valstī un valsts pārvaldē ir ideālistu, jo labāki apstākļi šīs valsts izaugsmei un attīstībai. Jo vairāk varu un ietekmi savās rokās pārņem materiālisti, jo bēdīgākā situācijā nonāk valsts. Domāju, ka zinātnieki pat varētu izskaitļot to procentuālo ideālistu un materiālistu attiecību valstī, ar kuru valsts izaugsme un attīstība apstājas un sākas stagnācija un regress.

Kāpēc sabruka PSRS? Tāpēc, ka šī impērija par savu bija pasludinājusi komunisma ideoloģiju, kas bija izveidota, materiālistisko un ateistisko pasaules uzskatu mākslīgi savienojot ar no ideālisma patapinātiem ideāliem par cilvēku brālību, vienlīdzību, tautu draudzību, gaišo nākotni.... Šāda nedabīga savienība bija nepieciešama valstiskuma un patriotisma uzturēšanai tautā, jo kails materiālisms un ateisms neko vairāk par anarhiju nespētu izveidot. Taču šiem materiālismam mākslīgi pievienotajiem ideāliem materiālismā nav loģiska pamatojuma. (Kāpēc gan man jābūt labam, godīgam, taisnīgam, ja būt sliktam, negodīgam, savtīgam ir izdevīgāk un patīkamāk?) Un arvien vairāk cilvēku, studējot komunisma sludināto mācību, savā apziņā pieņēma materiālismu un ateismu, bet atmeta tam mākslīgi pievienotos tautu draudzības un gaišā nākotnes ideālus. Rezultātā materiālistu procentuālā attiecība pret ideālistiem padomju impērijā sāka iegūt arvien lielāku pārsvaru. Iestājās stagnācija. Parazītu kļuva vairāk par auglīgā darba darītājiem. Bija jāmeklē risinājums.

Un risinājums tika atrasts. PSRS impērija atmeta komunisma idejas un to vietā ieviesa kapitālistiskajai saimniekošanas sistēmai piemērotu, no reliģijas un naudas kulta maisījuma izveidotu ideoloģiju. Taču materiālisms cilvēku apziņā nekur nav pazudis. Tas tikai ir noslēpies zem jaunas maskas. Arī kapitālismā arvien plašāku izplatību visos sabiedrības slāņos ieņem parazītiskais materiālisms un tam atbilstošais patērēšanas kults, bet reliģijai arvien vairāk tiek atvēlēta tikai dekoratīva loma. Valstu iekšpolitikā un ārpolitikā kristīgās vērtības gan tiek pieminētas, bet reāli tās ne tuvu netiek ievērotas. Nelietība uzplaukst visdažādākajos veidos. Meli, divkosība, liekulība, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, reiderisms, negodīga konkurence, savas tautas un Tēvzemes interešu nodevība, dabas resursu vieglprātīga izšķērdēšana un iztirgošana – visas šīs nelietības organiski izriet no materiālistiskā pasaules uzskata un materiālistiskās domāšanas.

Parazītiskajam materiālismam pārņemot valsts struktūras, veidojas situācija, kad valstī nelietība kļūst par neafišētu dzīves normu. Nelietīgi valstsvīri izveido valsts aparātu, kurš atbalsta un slēpj viņu nelietības. Tiek pieņemti nelietīgi likumi, slēgti nelietīgi līgumi, uzstādītas nelietīgas prasības un izvirzīti nelietīgi noteikumi tautai. Ar godīgu darbu vairs nav iespējams tikt pie turības. Izpildot pilnīgi visas valsts birokrātijas izvirzītās nelietīgās prasības un noteikumus, nevar ne normāli saimniekot, ne attīstīt uzņēmējdarbību. Arī bankas tā vietā, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu ražotājiem, piekopj nelietīgu kredītpolitiku un cenšas maksimāli iedzīvoties uz kredītņēmēju rēķina. Uzņēmējiem nākas pielietot dažādas viltības, lai izvairītos no pārmērīgās nodokļu nastas un apietu birokrātiskā aparāta izstrādātos nelietīgos noteikumus un prasības. Plaši izplatās kukuļdošana, koruptīvu saišu veidošanās, shēmošana, dažādas falsifikācijas, blēdības, mahinācijas. Nelietīga sistēma agri vai vēlu, piespiež visus lielākā, vai mazākā mērā sasmērēties un kļūt par neliešiem. Izvirzās un kļūst bagāti nevis čaklākie, godīgākie, gudrākie, bet gan viltīgākie, bezkaunīgākie, nelietīgākie. Nelietība veicina nelietību un rada nepieciešamos apstākļus nelietībai.

Padomājiet un gandrīz katras nelietības pamatā jūs atradīsiet divas lietas – netaisnību un muļķību. Parasti ar nelietīgas rīcības palīdzību kāds grib netaisnīgi iegūt to, kas viņam nemaz nepienākas. Un iegūt viņš to grib, atņemot kādam citam. Cik šāda rīcība ir muļķīga, mēs varam saprast, ja palūkojamies it kā no malas uz sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Tā vietā, lai, savstarpēji draudzējoties un sadarbojoties viens ar otru, mēs baudītu dzīvi uz šīs brīnišķīgās zilās planētas, mēs pieļaujam, ka mūsu nelietība ar bezjēdzīgiem kariem, savstarpējām cīņām, tuvredzīgiem lēmumiem, egoistisku rīcību ne tikai rada mums nevajadzīgas traģēdijas un ciešanas, bet arī grauj un posta to brīnišķīgo pasauli, kurā dzīvojam. Un kādēļ tas viss? Tikai tādēļ, ka katram materiālistam savā „vienreizējā un neatkārtojamā” dzīvē gribas sagrābt pēc iespējas vairāk un dzīvot pēc iespējas lepnāk. Un viņiem nepietiek ar vienkāršu pārticību. Viņiem vajag vairāk un lepnāk par citiem tādiem pašiem grābējiem. Un šajās muļķīgajās sacensībās visi, pat paši nelietīgākie paņēmieni viņiem liekas labi.

Jebkādiem fiziskiem konfliktiem, agresijai un kariem ir materiālistiski mērķi un daba. Ideālisms pēc savas būtības nekad nav agresīvs. Tam vienkārši nav iemesla tādam būt. „Bet kā tad ar tiem ideju un reliģiju izraisītajiem kariem?” jūs jautāsiet. Nosauciet kaut vienu iemeslu, kādēļ, piemēram, kristiešiem būtu jākaro ar musulmaņiem vai otrādi! Tāda iemesla no ideālisma viedokļa nav. Pastāv uzskats, ka reliģija sanaido tautas. Tie ir meli! Īstenībā reliģiskās atšķirības vienkārši tiek izmantotas, lai sanaidotu tautas dažādu materiālistisku mērķu sasniegšanai. Kāds gan naids var būt vienam dievticīgajam pret otru, kurš Dievu pielūdz citādāk? Jebkuram reliģiskam naidam vai fanātismam ir materiālistiska daba. Cīņa starp reliģiskajiem fanātiķiem nav nekas cits, kā tā pati cīņa par materiālistiskajām vērtībām – varu, slavu, ietekmi.

Lai cik pārliecināts savā materiālismā nebūtu cilvēks, tomēr pastrādātās nelietības nonāk konfliktā ar viņa zemapziņā esošo morālo vērtību apjausmu, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Lielākā vai mazākā mērā katrs no viņiem tomēr izjūt šos sirdsapziņas pārmetumus. Zemapziņā viņi saprot, ka nelietība viņus pašus pazemo, padara mazvērtīgākus un nicināmākus par tiem, kas savā rīcībā ir godīgi, taisnīgi un patiesi. Šo savu mazvērtības sajūtu viņi cenšas dažādos veidos kompensēt. Viens no kompensācijas veidiem ir piemeklēt savai nelietībai attaisnojumu. Cits kompensācijas veids ir lepošanās ar nelietīgi panākto vai iegūto pēc principa „mērķis attaisno līdzekļus”. Vēl kā kompensācijas mehānisms var kalpot godīgo cilvēku pazemošana vai arī novilkšana līdz savam līmenim, kaut kādā veidā piespiežot vai pavedinot arī viņus izdarīt kādu nelietību. Apziņa, ka „arī citi ir nelieši, bet es esmu veiklāks un gudrāks nelietis”, ļauj izjust pārākumu un šādi slāpēt savas sirdsapziņas pārmetumus. Visbiežāk gan kārtīgs materiālists izmanto visus šo kompensācijas veidus un paliek pilnībā kurls pret savas sirdsapziņas balsi.

Novērtē šo rakstu:

68
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...