Ņemšanās ap "Sukhoi" - Šķēles un Co. viltus manevrs uzmanības novēršanai apjomīgas mahinācijas ietvaros?
PIETIEK02.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skaļā ņemšanās ap koncerna Sukhoi lidmašīnu iespējamu iegādi Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vajadzībām, ļoti iespējams, ir bijusi tikai viltus manevrs uzmanības novēršanai apjomīgas mahinācijas ietvaros. Saistībā ar šo mahināciju, kuras pamatmērķis - radīt iespēju iepludināt airBaltic jaunus valsts līdzekļus, uz kuriem pēc tam varētu pieteikties līdz šim nezināmi aviokompānijas kreditori, vairāki Pietiek avoti ir minējuši gan Andra Šķēles, gan vairāku Kremlim varai tuvu uzņēmēju vārdus.
Saskaņā ar Pietiek avotu sniegto informāciju patiesībā airBaltic vadība nekad nav nopietni domājusi par Sukhoi lidmašīnu iegādi, savukārt visi publiski parādījušies fakti, kas it kā liecinājuši par tieši šo lidmašīnu plānotu iegādi, ir tikuši speciāli sagatavoti un noplūdināti nekritiski domājošiem un entuziasma pārpilniem "mērķa medijiem", pirmām kārtām sabiedriskajai televīzijai.
Šī noplūdināšana varētu būt notikusi ar vienu mērķi - novērst uzmanību no summām, ko paredzēts atkal ieguldīt airBaltic, un no uzņēmuma Prudentia izraudzītā īpatnā "finanšu investora no Vācijas", lai, kad "sabiedrības spiediena rezultātā" airBaltic nāktos atteikties no saviem "plāniem" uz Sukhoi, tā tiktu uztverta kā "valsts interešu uzvara" un neviens vairs neiebilstu ne pret 80 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic, ne pret "finanšu investora no Vācijas" piesaisti ar joprojām neatklātiem nosacījumiem.
Pietiek rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šis uzmanības novēršanas plāns ir tapis ciešā saistībā ar jau pieminēto Andri Šķēli un/vai viņa kompanjoniem. Pēc Pietiek avotu stāstītā, šā darījuma gatavošanā skaidri saskatāms tieši Šķēles "rokraksts" (kura pamatā ir viens princips - atrast, kur valstī kaut kas "slikti stāv", un to ar puslikumīgām metodēm piesavināties, izmantojot trešās personas, kuras iekrišanas gadījumā atbild likuma priekšā). Kā zināms, šim par oligarhu dēvētajam uzņēmējam jau vairākus gadus ir netiešas finansiālas intereses saistībā ar airBaltic, par kurām atsevišķi fakti ir nākuši arī gaismā.
Vairāki Pietiek avoti tieši Šķēli, kurš slepeni piedalījies arī iepriekšējā airBaltic "glābšanā" pirms četriem gadiem, ir nosaukuši kā visas ieplānotās airBaltic mahinācijas finanšu konsultantu, iespējams, pat tā galveno idejisko autoru. Savukārt iecerētās mahinācijas patiesais mērķis saskaņā ar šo informāciju ir - panākt, lai Sukhoi "dūmu aizsegā" airBaltic patiešām saņemtu 80 miljonu eiro Latvijas valsts finansējumu.
Savukārt šis finansējums saskaņā ar mahinatoru plānu dotu iespēju pieteikties jauniem, pašlaik publiski un arī Latvijas valsts pārstāvjiem, iespējams, nezināmiem airBaltic kreditoriem (aiz kuriem stāvētu gan Šķēle, gan bijušais Latvijas Krājbankas saimnieks, gan Krievijas varai tuvi uzņēmēji), kuri aizvadītos gadus kopš airBaltic iepriekšējās izglābšanas ar valsts līdzekļiem ir nogaidījuši, saprotot, ka aviokompānija reāli ir "tukša" un no tās nav, ko paņemt.
Par to, ka "dūmu aizsega" versijai ir pamats, netieši liecina arī satiksmes ministra pienākumu izpildītāja Riharda Kozlovska otrdien triumfāli paziņotais - līdz ar valdības lēmumu aizliegt airBaltic iegādāties Sukhoi lidmašīnas (lēmums formulēts nedaudz plašāk) esot novērsti visi šķēršļi, lai Saeima varētu piešķirt 80 miljonu eiro aizdevumu airBaltic.
Pēc Pietiek informācijas avotu stāstītā, darījuma un arī "dūmu aizsega" sagatavošanā aktīvi un jau mēnešiem ilgi piedalījies arī airBaltic pašreizējais vadītājs Martins Gauss, kura uzdevumos ietilpusi iespaida radīšana, ka patiešām notiek aktīvi sagatavošanās darbi Sukhoi lidmašīnu iegādei (štata vietu izsludināšana, divdomīgi izteikumi, utt.).
Tāpat tieši Gausam uzticēts gan nodrošināt, lai īstajā brīdī tiktu atgādāta un publikai Rīgā izrādīta jaunā Bombardier (un nevis Sukhoi, kā tam vajadzētu būt, ja Gauss patiešām aizstāvētu Sukhoi iegādes) lidmašīna, gan arī nekavējoties pēc valdības lēmuma bez ierunām un iebildumiem paziņot - labi, Sukhoi mēs noteikti nepirksim.
Shēmas plānošanā un īstenošanā jau pirms vairāk nekā pusgada iesaistīts arī pats "finanšu investors no Vācijas", - par to, ka "ir jāsaprot, lai kas arī nebūtu tas investors, kājas aug no Rīgas, un nekur tālāk par Rīgu nevajag meklēt tās īstās kājas", nesen izteicās arī cits oligarhs - Aivars Lembergs.
Savukārt ar Šķēles uzņēmumu apkalpojošo personu palīdzību visa "dūmu aizsegam" vajadzīgā informācija par "nacionālās aviokompānijas plānu atbalstīt Krievijas militāro kompleksu" vairāku nedēļu garumā pakāpeniski tikusi nogādāta medijiem un pirmām kārtām Latvijas Televīzijai, kura arī iepriekš sevi apliecinājusi kā viegli manipulējamu mediju, ja informācija sakrīt ar tās Ziņu dienesta vadības pārliecību.
Saskaņā ar Pietiek avotu stāstīto "dūmu aizsega" izstrādātāju aprēķins bijis - pašreizējā sakaitētajā ģeopolitiskajā situācijā gan politiķi, gan mediji un sabiedrība būs gatavi noticēt plānotam Sukhoi darījumam un visu enerģiju tērēt tā atmaskošanai un nepieļaušanai, lai pēc tam vairs neko neiebilstu pret shēmas autoru galveno mērķi - jaunas valsts naudas porcijas ieguldīšanu airBaltic.
Pietiek ir nosauktas dažādas summas, kuras pēc valsts ieguldījuma varētu "atklāties" kā līdz šim nezināmi airBaltic kreditoru prasījumi, - to apjomi ir no 30 līdz pat 100 miljoniem eiro.
Ļoti iespējams, ka arī sākotnējās "finanšu investora no Vācijas" prasības, kas bija iekļautas Pietiek nesen publiskotajos jaunā akcionāru līguma darba variantos, ir bijušas vēl viens "papildu dūmu aizsegs", ko "Šķēle ar kompanjoniem" speciāli izstrādājuši valdības noalgoto juristu vajadzībām, - lai, šīs prasības mīkstinot, valdības pārstāvjiem nerastos iebildumi pret citiem, slēptiem mehānismiem investora interešu nodrošināšanai.
Kā zināms, akcionāru līgumu Laimdotas Straujumas valdība plāno saglabāt konfidenciālu, sabiedrība par tā nosacījumiem pilnu informāciju tā arī nesaņems. Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka arī pēc it kā izdarītajiem grozījumiem tajā finanšu investoram joprojām ir saglabātas iespaidīgas garantijas - pat tādā apmērā, ka tas varētu būt pat ieinteresētāks airBaltic krahā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
