Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)
Egils Levits30.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Krievijas ievainotais, bet ne sakautais imperiālisms joprojām apdraudēs Latviju un Eiropu. Turpināsies Krievijas energošantāža, cenas kāps, cietīs dzīves līmenis. Mēs visi to skaudri izjutīsim. Covid-19 globālā pandēmija ir pieklususi, bet ne beigusies.
Šīs krīzes nevarēja paredzēt, pirms četriem gadiem balsojot par 13. Saeimu. Šodien mēs nevaram paredzēt, kad šīs krīzes beigsies un kādi pārbaudījumi mūs gaida nākotnē. Tie būs jārisina jaunajai – 14. Saeimai.
Tādēļ Latvijai ir nepieciešama tāda nākamā Saeima un valdība, kurai ir pieredze un tālredzība, jauda un pragmatisms.
Pirmkārt, mums ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kuras prioritāte ir Latvijas drošība, tātad mūsu bruņoto spēku attīstība, valsts aizsardzības dienesta izveide un cieša sadarbība NATO ietvaros.
Tāpēc es neticu, ka partijas vai to pārstāvji, kuri pašā Krievijas kara sākumā pret Ukrainu vēl nespēja pateikt, kurš ir agresors un kurš ir upuris, spēs garantēt Latvijas drošību.
Otrkārt, Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj jaudīgi attīstīt ekonomiku. Saeima un valdība, kas spēj nostiprināt Latvijas energodrošību un mērķēti palīdzēt mūsu cilvēkiem pārdzīvot grūto krīzes laiku. Saeima un valdība, kurai patiesa prioritāte ir izglītība un zinātne. Šiem uzdevumiem ir jābūt ietvertiem skaidrā, soli pa solim īstenojamā programmā. Ir nepieciešami politiķi, kuri spēs to īstenot.
Tāpēc es neticu partijām un politiķiem, kuri sola tūlīt un tagad aizburt sarežģīto realitāti. Neticu tiem, kuri sarežģītām problēmām piedāvā vienkāršotus un līdz ar to nederīgus risinājumus, kuri sola tūlīt un tagad samazināt visus izdevumus un palielināt visus ienākumus. Grūtos laikos vismazāk palīdz tukši solījumi.
Treškārt, Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kurai dārga ir mūsu valsts nacionālā, latviskā identitāte. Saeima un valdība, kas neatgriezeniski nostiprina valsts valodu publiskajā vidē un skolā, kas izmēž no publiskās vides vēl palikušos okupācijas nospiedumus.
Tāpēc es neticu partijām un politiķiem, kuri gadu desmitiem nespēja atzīt un nosodīt Latvijas okupāciju, kuriem bija vai joprojām ir grūtības pieņemt to, ka latviešu valoda ir mūsu vienīgā valsts valoda. Partijām un politiķiem, kuri joprojām Krieviju saredz kā tirdzniecības partneri vai sapņo par uzturēšanās atļaujām Krievijas pilsoņiem.
Godātie Latvijas pilsoņi!
Neticiet tiem, kuri saka, ka jūsu balsij nav nozīmes. Reizēm pārdesmit balsis izšķir, kuras partijas veidos valdības koalīciju un kuras paliks opozīcijā. Reizēm pārdesmit balsis izšķir, kuras partijas pārstāvis kļūs par Ministru prezidentu.
Negaidiet, lai citi pieņem lēmumu jūsu vietā! Neļaujiet citiem lemt par jums!
Jūsu balss var izrādīties izšķiroša.
Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem. 1. oktobrī mums tas jāapliecina balsojot!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
