Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Aukstā kara” laiki atgriežas – tā šodien vaimanā daudzi mūsu politiķi, gluži kā no letarģiskā miega pamodušies, neaptverot, ka šis „aukstais karš”, kas vērsts pret mūsu valsti, nav rimies ne brīdi kopš tā laika, kad atkarojām savu neatkarību.

Notikumi Ukrainā ar savu skarbumu un relatīvo tuvumu Latvijas robežām beidzot atvēruši ne vienas vien acis – šis ideoloģiskais karš nav tikai varenās kaimiņvalsts rotaļas starptautiskās politikas telpā, tas jebkurā brīdi var pāraugt reālā darbībā un novest pie Latvijas valstiskuma likvidācijas.

Tādēļ atliek vien brīnīties par to bezatbildības pakāpi, ar kādu līdz šim valdošie politiskie spēki izturējušies pret valsts informatīvās telpas pārraudzīšanu un attīstību - pie kam nevis ieviešot prastu cenzūru vai voluntāri diktējot kādus ideoloģiskus priekšrakstus, bet gan patiešām ilgtermiņā strādājot kvalitatīvas un vispusīgas informācijas aprites nodrošināšanā, kas aptvertu visus Latvijās mītošos iedzīvotājus.

Noteicošā loma šajā darbā ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kuras tiešajos pienākumos ietilpst raidošo mediju darbības uzraudzība un attīstība. Pēc manas visdziļākās pārliecības, ne iepriekšējās uzraudzības institūcijas, ne NEPLP tās pašreizējā sastāvā ar šiem pienākumiem galā netiek. Vēl vairāk – atsevišķas pazīmes uzrāda tādu neprofesionalitātes un savādas nekompetences līmeni, kas, ņemot vērā atsevišķu padomes locekļu izglītību, liek aizdomāties, vai tikai informatīvas telpas attīstības lēnā gaita nav apzinātu darbību rezultāts? Paanalizēšu vien publiski redzamos faktus.

Tikai pirms trim mēnešiem, kad Krievijas algotņu zābaki jau mīdīja neatkarīgās Ukrainas zemi, mūsu NEPLP pēkšņi pamanīja, ka atsevišķi Krievijas kanāli ir „tenendenciozi, neobjektīvi un nodarbojas ar kara propagandu”. Interesanti, ka mūsu mediju uzraugi to ieraudzīja vien tad, kad tieši no sabiedrības puses arvien noteiktāk sāka izskanēt prasības par pretsparu Krievijas paustajai propagandai. Tad NEPLP, gan pēc ilgas ministināšanās un nespējas paust pat puslīdz kompetentu viedokli par iespējamo ideoloģisko pretdarbību, pēkšņi izšķirās par „varonīgu soli” un ierobežoja viena Krievijas TV kanāla translēšanu Latvijas teritorijā.

No vienas puses, it kā jau varētu atbalstīt šādu rīcību, ja vien to būtu pavadījusi atbilstoša motivācija, skaidrojums un – pats galvenais - ja šāda radikāla rīcība būtu kāda ilgtermiņa plāna sastāvdaļa. Nekā tāda nebija, un NEPLP darbība šodien izskatās vien pēc gaužām formāla soļa, īpaši ņemot vērā, ka reāli naidīgās propagandas straumi šī slēgšana neietekmēja ne par mata tiesu. Turklāt gandrīz vai komisks izskatās kanāla darbības ierobežošanai noteiktais termiņš - uz trim mēnešiem. Vai Ainārs Dimants (attēlā) un Gints Grūbe (tieši par TV jautājumiem atbildīgais) domā, ka 8.jūlijā Krievijas kanāls pēkšņi būs „pāraudzis” vai „labojies”? Domāju, ka diezin vai. Patiesībā šīs darbības kalpoja vien par labu aizbildinājumu nekā nedarīšanai pēc būtības. Jo par būtību nevaru uzskatīt arī minēto NEPLP locekļu vāvuļošanu par sabiedrisko mediju attīstības perspektīvām.

Jau kopš apstiprināšanas pašreizējā sastāvā 2012.gadā viens no NEPLP formulētajiem uzdevumiem ir darbs pie jauna sabiedriska medija veidošanas. Nepārstāstot visa šā procesa vēsturi (īpaši jau arī nav ko pārstāstīt, pieminēšanas vērti ir vien vējā izmestie desmiti tūkstošu latu par jaunā medija koncepcijas izveidi, kuru vēlāk neatbalstīja ne Saeima, ne nozares profesionāļi), gaužām loģisks šķiet jautājums – vai bez nekonkrētu vīziju apceres NEPLP šo nu jau vairāk kā divu gadu laikā nevarēja panākt radikālu jau esošo sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu?

Vai strikti formulēts sabiedriskais pasūtījums vispār pastāv? Vai kvalitatīvu autorraidījumu īpatsvars (kas ir arī viens no pilnvērtīgas informatīvās telpas veidošanas pamatnosacījumiem) ir palielinājies? Vai ziņu dienesta darba iespējas ir paplašinājušās? Vai Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja uzzināt par kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, arī Ukrainā notiekošo, retranslējot šo valstu veidotus ziņu raidījumus? Vai ir realizētas visas iespējas piesaistīt arī cittautiešu auditoriju jau esošajiem TV un radio kanāliem, kuriem uzticēts veikt šo valstisko pasūtījumu (piemēram, kaut vai titrējot būtiskus un kvalitatīvi veidotus TV raidījumus un izvērst kamapaņu nelatviskās auditorijas piesasitīšanai)?

Varbūt kāds šādu NEPLP darbību ir pamanījis, personiski man tas nav izdevies, es saredzu vien tukšu pļāpāšanu un valsts naudas šķērdēšanu pagaidām bez jebkāda taustāma ieguvuma. Ļoti baidos, ka arī ideja par jauna krievu valodā raidoša kanāla veidošanu ietilpst šajā kategorijā – būtībā nav izskanējis neviens puslīdz sakarīgs vārds par šāda jauna medija saturisko piepildījumu, nemaz jau nerunājot par praktiski realizējamu pasākumu plānu, lai ieinteresētu un piesaistītu paredzēto mērķauditoriju.

Tāpēļ man kā cilvēkam un savulaik arī politiķim, kurš bijis tiešā saskarē ar valsts drošības garantēšanas jautājumiem, arvien biežāk nākas aizdomāties – kas īsti ir NEPLP vājās darbības pamatā? Viens iemesls varētu būt vienkārša nekompetence, tomēr šādai versijai it kā par sliktu runā vadošo NEPLP locekļu sagatavotība un pieredze. Bet varbūt īstie cēloņi ir saskatāmi, ja vien uz šo pašu „sagatavotību” paraugās no mazliet cita skatpunkta.

Ainārs Dimants, kurš ieņem NEPLP vadītāja posteni, mediju jautājumos tiek uzskatīts par ļoti zinošu personu, arī viņa CV liecina par plašu izglītību. Vien zināmas bažas raisa fakts, ka „lauvas tiesu” no savām zināšanām A. Dimants savulaik ieguvis, mācoties.... Maskavā. Pie kam laikā, kad Kremļa ideoloģiskā propagandas mašīna sāka strādāt ar īpaši intensīvu vērienu, un maz ticams, Krievijas ideoloģijas veidotāju uzmanībai paslīdēja garām arī kāda jauna censoņa A. Dimanta studijas Maskavā.

Krievija vienmēr ir izmantojusi visus veidus, lai audzinātu un veidotu savas „neredzamās frontes” kareivjus, un piedāvātās izglītības iepējas vienmēr ir bijušas viens no visiecienītākajiem paņēmieniem jaunu personu piesaistē, pie kam, šai personai pašai to varbūt tā īsti nemaz neaptverot un neapzinoties. Vai savulaik sētā sēkla ir uzdīgusi? Ja raugās no Latvijas sabiedrības vēl dziļākas sašķelšanas un informatīvās telpas mazspējas saglabāšanas viedokļa, ko tieši vai netieši raisa NEPLP darbība, šādu iespēju pieļaut nav nemaz tik grūti.

Savukārt Gints Grūbe, par kura zināšanām TV jautājumos arī it kā nerodas ne vismazākās šaubas, tāpat nav izcēlies ar reāliem darbiem NEPLP, jo tukšvārdīgās intervijas un raksti, ar kuriem viņš pēdējā laikā pārpludina rakstošos medijus, laikam jau par tādiem nebūtu uzskatāmi. Bet G. Grūbi „var saprast” – paralēli NEPLP viņš pats aktīvi turpina darboties mediju biznesā, un šī darbība tieši pēdējos gados kļuvusi īpaši intensīva. Tikai atkal kāda maza nianse. Arvien noteiktāk sāk izskanēt informācija, ka savu tagadējo amatpersonas statusu G. Grūbe tā mazlietiņ un nedaudz laikam jau tomēr izmanto personiskā biznesa uzplaukumam un attīstībai. Te daži tūkstoši no paša uzraudzītās LTV, te daži simti tūkstošu no kino attīstībai domātas valsts naudas, pie kuras viņa firma kaut kā neviļus īpaši intensīvi sākusi tikt tieši pēc G. Grūbes kļūšanas par valsts amatpersonu, te vēl daži iekšēji darījumi par labu savai firmai citās stuktūrās, kuru vadībā NEPLP loceklis nonācis, utt.

Būtiskākais šādos gadījumā nav vis nedaudz aizdomīgā veidā saņemtās naudas plūsmas apjoms vai pat juridiski jautājumi – ir vai nav valsts amatpersona tieši pārkāpusi likumu vai tikai atradusi veidu, kā to apiet. Svarīgākais ir kas cits – jebkurš indivīds, kurš ir gatavs ielaisties kompromisos gan ar likumu, gan savu sirdsapziņu, kļūst par vieglu dažādu manipulāciju potenciālu objektu. Kaut kādas pēdas paliek vienmēr, radot iespēju iedarboties kaut vai ar sīku šantāžu palīdzību, turklāt vienreiz sasmērētas rokas ar katru nākamo reizi sasmērēt vēl vairāk kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Šādā sitācijā esoša valsts amatpersona kļūst par visgardāko kumosu tiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst valsts amatpersonu rīcības vēršana noteiktā virzienā. Savukārt, ja šie profesionāļi tieši vai netieši darbojas kādas naidīgas ideoloģijas labā, tad situācija jau kļūst ļoti bīstama un pat dramatiska. Es negribu apgalvot, ka tā vai cita konkrēta amatpersona šo robežu jau ir pārkāpusi, tomēr no Latvijas drošību sargājošo iestāžu puses šādu iespēju ignorēšana būtu ļoti tuvredzīgs solis.

Nobeigumā es vēlos aicināt Saeimas deputātus – varbūt beidzot ir pienācis pēdējais laiks reāli pievērsties valsts ideoloģijas radīšanai, tās iedzīvināšanai un procesa kvalitatīvai vadībai? Varbūt ir laiks ļoti rūpīgi izvētīt visu šajā jomā iesaistīto amatpersonu rīcību, piemērotību un atbildības pakāpi? Ideoloģisko pretinieku propagandas mašīna strādā ar pilnu jaudu, un mūsu inertums un nespēja saredzēt lietu patieso būtību beigu beigās var izrādīties mūsu jaunatkarotajai brīvībai traģiski liktenīgi.

* 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs

Novērtē šo rakstu:

26
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...