Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Aukstā kara” laiki atgriežas – tā šodien vaimanā daudzi mūsu politiķi, gluži kā no letarģiskā miega pamodušies, neaptverot, ka šis „aukstais karš”, kas vērsts pret mūsu valsti, nav rimies ne brīdi kopš tā laika, kad atkarojām savu neatkarību.

Notikumi Ukrainā ar savu skarbumu un relatīvo tuvumu Latvijas robežām beidzot atvēruši ne vienas vien acis – šis ideoloģiskais karš nav tikai varenās kaimiņvalsts rotaļas starptautiskās politikas telpā, tas jebkurā brīdi var pāraugt reālā darbībā un novest pie Latvijas valstiskuma likvidācijas.

Tādēļ atliek vien brīnīties par to bezatbildības pakāpi, ar kādu līdz šim valdošie politiskie spēki izturējušies pret valsts informatīvās telpas pārraudzīšanu un attīstību - pie kam nevis ieviešot prastu cenzūru vai voluntāri diktējot kādus ideoloģiskus priekšrakstus, bet gan patiešām ilgtermiņā strādājot kvalitatīvas un vispusīgas informācijas aprites nodrošināšanā, kas aptvertu visus Latvijās mītošos iedzīvotājus.

Noteicošā loma šajā darbā ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kuras tiešajos pienākumos ietilpst raidošo mediju darbības uzraudzība un attīstība. Pēc manas visdziļākās pārliecības, ne iepriekšējās uzraudzības institūcijas, ne NEPLP tās pašreizējā sastāvā ar šiem pienākumiem galā netiek. Vēl vairāk – atsevišķas pazīmes uzrāda tādu neprofesionalitātes un savādas nekompetences līmeni, kas, ņemot vērā atsevišķu padomes locekļu izglītību, liek aizdomāties, vai tikai informatīvas telpas attīstības lēnā gaita nav apzinātu darbību rezultāts? Paanalizēšu vien publiski redzamos faktus.

Tikai pirms trim mēnešiem, kad Krievijas algotņu zābaki jau mīdīja neatkarīgās Ukrainas zemi, mūsu NEPLP pēkšņi pamanīja, ka atsevišķi Krievijas kanāli ir „tenendenciozi, neobjektīvi un nodarbojas ar kara propagandu”. Interesanti, ka mūsu mediju uzraugi to ieraudzīja vien tad, kad tieši no sabiedrības puses arvien noteiktāk sāka izskanēt prasības par pretsparu Krievijas paustajai propagandai. Tad NEPLP, gan pēc ilgas ministināšanās un nespējas paust pat puslīdz kompetentu viedokli par iespējamo ideoloģisko pretdarbību, pēkšņi izšķirās par „varonīgu soli” un ierobežoja viena Krievijas TV kanāla translēšanu Latvijas teritorijā.

No vienas puses, it kā jau varētu atbalstīt šādu rīcību, ja vien to būtu pavadījusi atbilstoša motivācija, skaidrojums un – pats galvenais - ja šāda radikāla rīcība būtu kāda ilgtermiņa plāna sastāvdaļa. Nekā tāda nebija, un NEPLP darbība šodien izskatās vien pēc gaužām formāla soļa, īpaši ņemot vērā, ka reāli naidīgās propagandas straumi šī slēgšana neietekmēja ne par mata tiesu. Turklāt gandrīz vai komisks izskatās kanāla darbības ierobežošanai noteiktais termiņš - uz trim mēnešiem. Vai Ainārs Dimants (attēlā) un Gints Grūbe (tieši par TV jautājumiem atbildīgais) domā, ka 8.jūlijā Krievijas kanāls pēkšņi būs „pāraudzis” vai „labojies”? Domāju, ka diezin vai. Patiesībā šīs darbības kalpoja vien par labu aizbildinājumu nekā nedarīšanai pēc būtības. Jo par būtību nevaru uzskatīt arī minēto NEPLP locekļu vāvuļošanu par sabiedrisko mediju attīstības perspektīvām.

Jau kopš apstiprināšanas pašreizējā sastāvā 2012.gadā viens no NEPLP formulētajiem uzdevumiem ir darbs pie jauna sabiedriska medija veidošanas. Nepārstāstot visa šā procesa vēsturi (īpaši jau arī nav ko pārstāstīt, pieminēšanas vērti ir vien vējā izmestie desmiti tūkstošu latu par jaunā medija koncepcijas izveidi, kuru vēlāk neatbalstīja ne Saeima, ne nozares profesionāļi), gaužām loģisks šķiet jautājums – vai bez nekonkrētu vīziju apceres NEPLP šo nu jau vairāk kā divu gadu laikā nevarēja panākt radikālu jau esošo sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu?

Vai strikti formulēts sabiedriskais pasūtījums vispār pastāv? Vai kvalitatīvu autorraidījumu īpatsvars (kas ir arī viens no pilnvērtīgas informatīvās telpas veidošanas pamatnosacījumiem) ir palielinājies? Vai ziņu dienesta darba iespējas ir paplašinājušās? Vai Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja uzzināt par kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, arī Ukrainā notiekošo, retranslējot šo valstu veidotus ziņu raidījumus? Vai ir realizētas visas iespējas piesaistīt arī cittautiešu auditoriju jau esošajiem TV un radio kanāliem, kuriem uzticēts veikt šo valstisko pasūtījumu (piemēram, kaut vai titrējot būtiskus un kvalitatīvi veidotus TV raidījumus un izvērst kamapaņu nelatviskās auditorijas piesasitīšanai)?

Varbūt kāds šādu NEPLP darbību ir pamanījis, personiski man tas nav izdevies, es saredzu vien tukšu pļāpāšanu un valsts naudas šķērdēšanu pagaidām bez jebkāda taustāma ieguvuma. Ļoti baidos, ka arī ideja par jauna krievu valodā raidoša kanāla veidošanu ietilpst šajā kategorijā – būtībā nav izskanējis neviens puslīdz sakarīgs vārds par šāda jauna medija saturisko piepildījumu, nemaz jau nerunājot par praktiski realizējamu pasākumu plānu, lai ieinteresētu un piesaistītu paredzēto mērķauditoriju.

Tāpēļ man kā cilvēkam un savulaik arī politiķim, kurš bijis tiešā saskarē ar valsts drošības garantēšanas jautājumiem, arvien biežāk nākas aizdomāties – kas īsti ir NEPLP vājās darbības pamatā? Viens iemesls varētu būt vienkārša nekompetence, tomēr šādai versijai it kā par sliktu runā vadošo NEPLP locekļu sagatavotība un pieredze. Bet varbūt īstie cēloņi ir saskatāmi, ja vien uz šo pašu „sagatavotību” paraugās no mazliet cita skatpunkta.

Ainārs Dimants, kurš ieņem NEPLP vadītāja posteni, mediju jautājumos tiek uzskatīts par ļoti zinošu personu, arī viņa CV liecina par plašu izglītību. Vien zināmas bažas raisa fakts, ka „lauvas tiesu” no savām zināšanām A. Dimants savulaik ieguvis, mācoties.... Maskavā. Pie kam laikā, kad Kremļa ideoloģiskā propagandas mašīna sāka strādāt ar īpaši intensīvu vērienu, un maz ticams, Krievijas ideoloģijas veidotāju uzmanībai paslīdēja garām arī kāda jauna censoņa A. Dimanta studijas Maskavā.

Krievija vienmēr ir izmantojusi visus veidus, lai audzinātu un veidotu savas „neredzamās frontes” kareivjus, un piedāvātās izglītības iepējas vienmēr ir bijušas viens no visiecienītākajiem paņēmieniem jaunu personu piesaistē, pie kam, šai personai pašai to varbūt tā īsti nemaz neaptverot un neapzinoties. Vai savulaik sētā sēkla ir uzdīgusi? Ja raugās no Latvijas sabiedrības vēl dziļākas sašķelšanas un informatīvās telpas mazspējas saglabāšanas viedokļa, ko tieši vai netieši raisa NEPLP darbība, šādu iespēju pieļaut nav nemaz tik grūti.

Savukārt Gints Grūbe, par kura zināšanām TV jautājumos arī it kā nerodas ne vismazākās šaubas, tāpat nav izcēlies ar reāliem darbiem NEPLP, jo tukšvārdīgās intervijas un raksti, ar kuriem viņš pēdējā laikā pārpludina rakstošos medijus, laikam jau par tādiem nebūtu uzskatāmi. Bet G. Grūbi „var saprast” – paralēli NEPLP viņš pats aktīvi turpina darboties mediju biznesā, un šī darbība tieši pēdējos gados kļuvusi īpaši intensīva. Tikai atkal kāda maza nianse. Arvien noteiktāk sāk izskanēt informācija, ka savu tagadējo amatpersonas statusu G. Grūbe tā mazlietiņ un nedaudz laikam jau tomēr izmanto personiskā biznesa uzplaukumam un attīstībai. Te daži tūkstoši no paša uzraudzītās LTV, te daži simti tūkstošu no kino attīstībai domātas valsts naudas, pie kuras viņa firma kaut kā neviļus īpaši intensīvi sākusi tikt tieši pēc G. Grūbes kļūšanas par valsts amatpersonu, te vēl daži iekšēji darījumi par labu savai firmai citās stuktūrās, kuru vadībā NEPLP loceklis nonācis, utt.

Būtiskākais šādos gadījumā nav vis nedaudz aizdomīgā veidā saņemtās naudas plūsmas apjoms vai pat juridiski jautājumi – ir vai nav valsts amatpersona tieši pārkāpusi likumu vai tikai atradusi veidu, kā to apiet. Svarīgākais ir kas cits – jebkurš indivīds, kurš ir gatavs ielaisties kompromisos gan ar likumu, gan savu sirdsapziņu, kļūst par vieglu dažādu manipulāciju potenciālu objektu. Kaut kādas pēdas paliek vienmēr, radot iespēju iedarboties kaut vai ar sīku šantāžu palīdzību, turklāt vienreiz sasmērētas rokas ar katru nākamo reizi sasmērēt vēl vairāk kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Šādā sitācijā esoša valsts amatpersona kļūst par visgardāko kumosu tiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst valsts amatpersonu rīcības vēršana noteiktā virzienā. Savukārt, ja šie profesionāļi tieši vai netieši darbojas kādas naidīgas ideoloģijas labā, tad situācija jau kļūst ļoti bīstama un pat dramatiska. Es negribu apgalvot, ka tā vai cita konkrēta amatpersona šo robežu jau ir pārkāpusi, tomēr no Latvijas drošību sargājošo iestāžu puses šādu iespēju ignorēšana būtu ļoti tuvredzīgs solis.

Nobeigumā es vēlos aicināt Saeimas deputātus – varbūt beidzot ir pienācis pēdējais laiks reāli pievērsties valsts ideoloģijas radīšanai, tās iedzīvināšanai un procesa kvalitatīvai vadībai? Varbūt ir laiks ļoti rūpīgi izvētīt visu šajā jomā iesaistīto amatpersonu rīcību, piemērotību un atbildības pakāpi? Ideoloģisko pretinieku propagandas mašīna strādā ar pilnu jaudu, un mūsu inertums un nespēja saredzēt lietu patieso būtību beigu beigās var izrādīties mūsu jaunatkarotajai brīvībai traģiski liktenīgi.

* 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs

Novērtē šo rakstu:

26
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...