NEPLP: Latvijas sabiedriskie mediji vērienīgi izmanto Krievijas propagandas aģentūras “Sputnik” saturu
NEPLP04.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2013.gada 9.decembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu Nr.894 tika izveidota ziņu aģentūra “Россия Сегодня”, kuras sastāvā ir informācijas aģentūra “Sputnik”. Kopš 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā LSM.LV 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas “Sputnik” fotogrāfijas. Tāpat “Sputnik” fotogrāfijas regulāri izmantotas VSIA “Latvijas Televīzija”, kā arī VSIA “Latvijas Radio” sociālajos kontos.
Līdz ar to Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir konstatējusi, ka Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos “Sputnik” materiālus. “Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana “Sputnik” stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs,” teic padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Padome uzskata, ka turpmāka “Sputnik” satura izmantošana sabiedriskajos medijos nav pieļaujama. Respektējot redakcionālās neatkarības principu, NEPLP uzskata, ka jāizvērtē uzticamu informācijas avotu izmantošanu satura veidošanā atbilstoši sabiedrisko mediju mērķiem, kvalitatīvas žurnālistikas standartiem, iestājoties par sabiedriskā medija kā neatkarīga un uzticama satura veidotāja vērtībām.
Savukārt šāds ir Latvijas Televīzijas oficiālais viedoklis:
"Latvijas Televīzija (LTV) nepiekrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) oficiālajā vēstulē paustajam viedoklim, ka LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.LV žurnālistu darbs, publicējot ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas, neatbilstu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.
Latvijas Televīzija (LTV) nepiekrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) oficiālajā vēstulē paustajam viedoklim, ka LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.LV žurnālistu darbs, publicējot ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas, neatbilstu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.
14. martā NEPLP Latvijas Televīzijai nosūtīja lūgumu veikt monitoringu par LTV sociālo tīklu kontos un LSM.LV publicēto fotogrāfiju avotiem laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 14. martam. Tika secināts, ka nepilnu 15 mēnešu laikā portālā LSM.LV publicēti kopumā 53 792 raksti. Ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas sastāda 0,7 % no kopējā ilustrēto rakstu skaita. LTV Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos šajā pašā laika posmā konstatētas 17 reizes, kad pie ieraksta izmantots attēls no minētās ziņu aģentūras. Tas veido 0,2 % no visu izmantoto fotogrāfiju skaita. Šīs fotogrāfijas ilustrē notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas katastrofas un skandālus sportā. Runāt par regulāru fotogrāfiju izmantojumu, kā norāda NEPLP savā vēstulē, nevar.
Latvijas Televīzijas valde 2018. gada 4. aprīlī saņēmusi oficiālu vēstuli no NEPLP, kurā pausta neapmierinātība ar LTV un LSM.LV darbu, publicējot ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas. Vēstulē norādīts, ka šāda sabiedrisko mediju rīcība neatbilst EPL likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu. Latvijas Televīzija nepiekrīt Padomes bažām par to, ka LTV darbība traucētu NEPLP realizēt EPL likuma 60. panta 1. daļas 13. punktā noteiktās kompetences. LTV žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju. LTV žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju.
"Tas, kādu iemeslu dēļ un kādā apjomā LTV ir izmantojusi "Sputnik" foto materiālus nekādā veidā nav pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un patriotiskumu, kā to vēstulē mēģina pierādīt NEPLP," norāda LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte. Latvijas Televīzija nepiekrīt NEPLP pozīcijai un šobrīd nemainīs savu redakcionālo politiku. LTV arī vērsusies pie EBU (Eiropas Raidorganizāciju apvienība), lai noskaidrotu, kāda ir ierastā citu Eiropas sabiedrisko mediju rīcība jautājumā par ziņu aģentūras "Sputnik" un citu Krievijas aģentūru vizuālo materiālu izmantošanu."
Attēlā – lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
