Iesaki rakstu: 
Nesagaidot atteikumu saņemt pielaidi NATO noslēpumiem, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Kārlis Krēsliņš nolēmis pamest darbu Nacionālās drošības komisijā, kuras sēdēs nav iespējams piedalīties, ja nav saņemta šāda pielaide. Visticamākais, Padomju armijas pulkveža pagātnes dēļ Krēsliņam 2004. gada janvārī, divus mēnešus pirms brīža, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, pēkšņi bija jāpamet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieka amats.
Teju divus mēnešus pēc 11. Saeimas sanākšanas Krēsliņš tā arī ne reizi nav piedalījies Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdē, jo vēl aizvien nav saņēmis pielaidi NATO noslēpumiem jeb tā dēvēto „NATO sertifikātu”. Ceturtdien parlaments lems par viņa atsaukšanu no NDK un ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. NDK Krēsliņa vietā no Nacionālās apvienības tiek deleģēts deputāts Jānis Dombrava. Līdz šim NDK bija spiesta darboties nepilnā sastāvā.
Krēsliņš pēkšņo komisiju maiņu skaidro ar to, ka sapratis – nacionālā drošība neesot tas pats, kas valsts aizsardzība, tādēļ nav viņa interešu lauciņš. Krēsliņš Pietiek noliedz, ka jau būtu no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņēmis atteikumu NATO sertifikāta iegūšanai vai viņam būtu atteikta augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam jeb tā dēvētā „nacionālā pielaide”. Abas pielaides izsniedz SAB.
Tomēr tikai darbam NDK nepieciešams NATO sertifikāts, vairākās citās pietiek ar dažādas kategorijas tā dēvēto „nacionālo pielaidi”. Tādēļ Krēsliņš nav bijis līdz galam atklāts, ziņu aģentūrai LETA stāstot, ka runām par viņa problēmām saņemt pielaidi nav pamata, jo viņam tā esot darbam Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Krēsliņš Pietiek saka: tās esot detaļas, kuras varot interpretēt dažādi.
Nacionālās apvienības deputātam Krēsliņam, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, savulaik jau nav piešķirta pielaide NATO noslēpumiem. Pats Krēsliņš iepriekš pieļāvis, ka pagātne padomju armijā pulkveža pakāpē viņu var neizlaist cauri NATO pārbaužu sietam. Krēsliņš gadu gaitā mainījis skaidrojumus, kādēļ 2004. gada janvārī, divus mēnešus pirms brīža, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, viņam pēkšņi bija jāpamet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieka amats. Jau gadu vēlāk – 2005. gadā – arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas amats Krēsliņam bija jāpamet. Tobrīd Krēsliņš intervijā Latvijas Avīzei pieļāva, ka viņam kā bijušajam padomju virsniekam un militārajam pasniedzējam liegta pieeja NATO informācijai.
Šoruden sarunā ar Pietiek Krēsliņš noliedza, ka SAB viņam toreiz nav izsniedzis NATO sertifikātu darba turpināšanai amatā. No NBS štāba priekšnieka amata darbā uz Nacionālās aizsardzības akadēmiju Krēsliņu valdība pārcēla 2004. gada janvārī, tikai divus mēnešus, pirms Latvija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti. Informēti avoti Pietiek norādījuši, ka pēkšņās rotācijas iemesls bijusi Krēsliņa neatbildība jaunajiem, saistībā ar NATO integrāciju apstiprinātajiem pielaižu izsniegšanas kritērijiem. To, ka gadu vēlāk no Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata Krēsliņam bija jāaiziet nesaņemtās NATO pielaides dēļ, tolaik publiski paziņoja Aizsardzības ministrijas vadība. „Cienot brigādes ģenerāli, mēs izvēlējāmies korektāko ceļu un no rektora amata atcēlām, viņu pensionējot, nevis par atcelšanas iemeslu minot NATO pielaides liegšanu,” 2005. gadā notikumu gaitu presē komentēja toreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
