Nesāk procesu par "TM Security" stāvvietas pārņemšanu, "lietu kārtotājā" ar policiju atpazīst izbijušu policistu - "puspolitiķi"
PIETIEK05.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija atteikusies sākt kriminālprocesu par 1. oktobra notikumiem Rīgā, Zaļajā ielā, kur skandalozā apsardzes kompānija TM Security no Grindeks koncerna uzņēmuma Kalceks "nesaprātīga" nomnieka, arī pielietojot spēku, pārņēma tā nomāto autostāvvietu. Tikmēr personā, kas notikuma vietā visaktīvāk, turklāt familiārā gaisotnē "kārtojusi lietas" ar Valsts policijas darbiniekiem, Pietieklasītāji atpazinuši izbijušu policistu - neveiksmīgu Liepājas "puspolitiķi" Edgaru Krūmiņu.
Kā Pietiek jau informēja, pirms diviem gadiem, 2013. gada jūnijā SIA WDK Demolition ar Grindeks koncernā ietilpstošo uzņēmumu Kalceks bija noslēgusi līgumu par zemesgabala nomu Rīgā, Zaļajā ielā 9, lai tur ierīkotu maksas autostāvvietu.
Līguma slēgšanas laikā zemesgabals nebija izmantojams autostāvvietas vajadzībām, jo tajā bija jāveic vesela virkne uzlabojumu, - nebija pat elektrības pieslēguma. Divu gadu laikā nomnieks tajā ieguldīja aptuveni 38 tūkstošus eiro, no kuriem lielākais ieguldījums bija asfalta ieklāšana aptuveni 1300 kvadrātmetru platībā.
Taču faktiski uzreiz pēc asfalta ieklāšanas AS Kalceks nomniekam paziņoja, ka pēc diviem mēnešiem - šā gada 8. septembrī līgums tiks lauzts, savukārt uz aicinājumiem vienoties par veikto ieguldījumu kompensāciju uzņēmums ir atbildējis tikai ar solījumiem.
Arī pēc tam, kad 2. septembrī WDK Demolition vērsās ar prasību tiesā, uzskatot, ka nomas līguma izbeigšana ir prettiesiska un atceļama, Kalceks vadība bija apgalvojusi, ka noteikti tikšot atrasts korekts, civilizēts, abām pusēm pieņemams risinājums.
Taču 1. oktobra rītā izrādījās, ka korektu risinājumu Grindeks koncernā izprot nedaudz atšķirīgi no nomnieka izpratnes, - Pietiek rīcībā esošie aculiecinieku videoierakstu fragmenti un stāstījums liecina, ka "risinājumam" piesaistīta skandalozā, Pietiek daudzkārt aprakstītā Mārtiņa Tenberga apsardzes kompānija TM Security.
Izmantojot arī spēka pielietošanu, kas tāpat fiksēta Pietiek jau publicētajos aculiecinieku video, TM Security darbinieki faktiski nobloķējuši ne tikai autostāvvietas teritoriju, bet arī tajā esošās automašīnas (pat kāda tiesneša auto), kuras uzstājīgākie īpašnieki atguvuši tikai pēc iesniegumu uzrakstīšanas policijai.
Neraugoties uz saņemtajiem iesniegumiem, Valsts policija tomēr nolēmusi nesākt kriminālprocesu, jo, kā skaidro tās pārstāvis, "pagaidām pārkāpumi nav konstatēti, līdz ar to kriminālprocesu uzsākt nebija nepieciešams", turklāt "jāpiebilst, ka abas iesaistītās puses vienlaikus strīdu risina civiltiesiskā kārtībā".
Tikmēr Pietiek lasītāji no videoierakstiem atpazinuši, kas ir bijis aktīvākais pārņēmēju puses pārstāvis "lietu kārtošanā" ar Valsts policijas darbiniekiem, kura familiārās, čomiskās attiecības ar policistiem pārsteigušas aculieciniekus.
Izrādās, tas ir bijis kāds Edgars Krūmiņš - izbijis policists no Liepājas un kādreizējās sīkpartijas Sabiedrība citai politikai Liepājas nodaļas vadītājs, kurš 2009. gadā nespēja iekļūt Liepājas domē un tad nesekmīgi tiesājās ar veiksmīgāko sava saraksta pārstāvi Stīnu Lorencu par aizskartu godu un cieņu.
2007. gadā, beidzot darbu policijā, Krūmiņš bija uzrādījis iespaidīgus skaidras naudas uzkrājumus - vairāk nekā 55 tūkstošus latu, bet, mēģinot kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās, jau deklarēja "zeķē" glabātus 76 tūkstošus latu (tātad vairāk nekā 100 tūkstošus eiro).
Konfliktā ap autostāvvietu, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Krūmiņš gan oficiāli piedalījies nevis kā Grindeks koncerna vai TM Security pārstāvis, bet gan kādas SIA AS Interior - iespējams, jaunās stāvvietas nomnieces - pilnvarota persona.
Ne AS Grindeks sabiedrisko attiecību pārstāve, ne arī AS Kalceks valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis pirmdien uz Pietiek jautājumiem par notikušo neatbildēja. Klusēja arī TM Security vadība.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
