Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības 2013. gada budžeta grozījumi satur daudz vērtīgu priekšlikumu: tas attiecas gan, piemēram, uz Ulmaņgatves satiksmes pārvada sakārtošanu, gan inventāru policistiem, atbalstu NVO centram, inventāru skolām un sporta skolām, bibliotēkām un kultūras centriem – tās visas ir samērīgas, pamatotas un lietderīgas izmaksas, rūpīgi izvērtētas komiteju sēdēs.
Tāpēc vēl uzkrītošākas ir atsevišķas pozīcijas šajos budžeta grozījumos, kas signalizē par Nesamērību, Necaurredzamību un Nelietderību.
Šo budžeta grozījumu lielākais postenis ir iemest vēl 5 miljonus latu uzņēmumā Rīgas satiksme papildus tiem 52 miljoniem, kas tam jau šogad piešķirti.
Atbildi uz to, kāpēc uzņēmumam vajadzīgi vēl pieci miljoni, mēs nesaņēmām - tāpat kā pārskatu par to, kas notiek ar jau piešķirtajiem 52 miljoniem. Toties saņēmām preses relīzes par to, ka miljonus maksās jauni trolejbusi. Tas ir nesamērīgi, un tas ir necaurredzami.
Vēl vienu miljonu paredzēts piešķirt iekšpagalmu remontiem. Tas, protams, ir jauki, tomēr tai pašā laikā no Rīgas pilsētas ieņēmumiem ielu un ceļu sakārtošanai joprojām ir atvēlēts mazāk līdzekļu nekā no valsts budžeta dotācijas. Tā ir ačgārna izpratne par prioritātēm. Tas ir nesamērīgi.
Un vēl par miljoniem un prioritātēm. Piemēram, ar vienu miljonu pietiktu, lai visiem Rīgas skolotājiem atjaunotu kaut pieticīgu piemaksu LVL 10 apjomā mēnesī, par ko esmu rosinājusi domāt gan izglītības komitejā, gan budžeta komisijā. Priekšlikumu par piemaksu atjaunošanu skolotājiem mēs uzturēsim spēkā, veidojot nākamā gada budžetu. Tātad: vēl 5 miljoni Rīgas satiksmes melnajā caurumā vai kaut vai 1 miljons visu Rīgas bērnu labākai izglītībai, - par samērību aicinu jūs domāt, godājamie deputāti.
Par Necaurredzamību. Pāris tūkstošu piešķīrumus dažādām Rīgas aģentūrām rūpīgi analizē komiteju sēdēs, bet nevienā komitejā vispār nav tikuši vērtēti tie miljoni, ko iecerēts piešķirt Rīgas satiksmei. Šī nauda no nodokļu maksātājiem tik paņemta un tērēta bez atskaites. Vēl LVL 17 klāt tiem 186 LVL, ko katrs Rīgas nodokļu maksātājs samaksā dotācijā Rīgas satiksmei, pirms vēl iekāpj sabiedriskajā transportā.
Vienotības frakcija ir pieprasījusi Domes vadībai, pašvaldības kapitāldaļu turētājiem detalizētu pārskatu par visām Rīgas kapitālsabiedrībām. Rīdziniekiem ir tiesības uzzināt, kā tiek tērēti desmitiem miljonu latu, kurus subsīdijās saņem lielie uzņēmumi - tādi kā Rīgas satiksme un Rīgas pilsētbūvnieks.
Cita starpā jau gada sākumā, pieņemot pilsētas budžetu, bija zināms, ka dotācijās vēlāk izdalīs vairāk. Vienkārši, pirms vēlēšanām pieņemot budžetu,
Rīgas priekšniekiem acīmredzot negribējās uzrādīt pārāk lielu deficītu. Tā ir kārtējā manipulācija. Tāpat kā komunālie izdevumi atsevišķām izglītības iestādēm, ir tikuši plānoti tikai līdz šī gada oktobrim un tagad grozījumos līdz novembrim. Tā nav caurredzama un atbildīga budžeta plānošana.
Un atgādināšu - Rīgas budžeta deficīts vēl joprojām ir 55 miljoni latu.
Visbeidzot. Budžetā mēs kredītprocentu maksājumu ailē mēs redzam iespaidīgu summu – 27 miljonus. Tā ir liela nauda. Lielākā daļa šīs naudas ir par Dienvidu tilta kredītu. Vidējais kredītu procents šim aizņēmumam ir lielāks par 6 procentiem gadā.
Valsts kredītreitingi tikmēr ļauj aizņemties starptautiskajos tirgos naudu par 3,5 – 3,5 procentiem. Es uzskatu, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju ir nepieciešams nekavējoties ķerties pie šī aizdevuma refinansēšanas, kas ļautu gadā ietaupīt vismaz 10 miljonus latu. Rīgas pilsētas vadība tikmēr taisa politiku, pretnostatot, nevis sadarbojoties ar valdību, bet par šo politikas taisīšanu dārgi maksājam mēs visi. Tas ir nelietderīgi un bezjēdzīgi.
Nesamērība, Necaurspīdība un Nelietderība ir iemesli, kāpēc Vienotības frakcija nevar atbalstīt šos budžeta grozījumus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
