Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Nespēlējieties ar sātanu

Nikomeda ziņu aģentūra
27.02.2015.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reiz viena no pasaules vadošajām un pazīstamākajām feministēm lesbiete Andrea Dworkins deklarēja, ka jebkādi dzimumsakari starp vīrieti un sievieti no vīriešu puses esot vardarbība. Nav zināms, kādai feminisma skolai seko MOZAIKAI draudzīgā mūsmāju feministu organizācija "Resursu centrs MARTA", bet tā mēģinājumi institucionalizēt savus murgus ir ieturēti īsti Andrea Dworkinsgarā.

Ja vīrietis ielaižas ar vieglas uzvedības sievieti, tad viņš ir vardarbīgs noziedznieks un pelnījis sodu. Ir jākriminalizē šādas vīriešu darbības - tādu prasību MARTA 24. februārī iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un par to diskutēja LR1 Aktuālajā tematā.

Feminisms pats no sevis nekad nepārstās ģenerēt savas subversīvās inovācijas, tas neapstājoties ies uz priekšu, ja vien netiks apturēts. Pie mums imunitāte pret tā totalitārismu vēl ir diezgan liela, taču laiku pa laikam tā jāatsvaidzina. Šim nolūkam Kitty Sanders raksta pārstāstījums.

***

Runājot ar cilvēkiem par feminismu, es nonācu pie dīvaina atklājuma - izrādās, ka daudzu ļaužu ieskatos feministe joprojām ir dāma biksēs, īsiem matiem un cigareti zobos, vai arī biznesa sieviete uzvalkā un ar zemu balsi. Cilvēki bieži vien attiecas pret mūsdienu feminismu kā pret kādu frīku ideoloģiju, vai vienkārši neitrāli liberāli - "nu, ļaujiet viņām cīnīties par tām tiesībām, kāpēc gan ne".

Bieži tie ir neizpratnē - kāpēc man, sievietei, ir agresīva attieksme pret feminismu, jo taču "tas bija tas, kas man deva visu". Esmu nogurusi skaidrojot, ka "to visu" gan man, gan lielākai daļai sieviešu ir devis tikai tīrais "vīriešu" konservatīvisms.

Tādēļ, ka šādi maldu stereotipi gāžas uz mani tonnām un ik reizi to visu atkal izskaidrot ir pāri maniem spēkiem, es nolēmu mēģināt īsi aprakstīt, kas ir mūsdienu feminisms tādā formā, kādā tas pastāv Rietumos un cenšas tikt introducēts jaunās teritorijās.

Agrīnajam feminismam bija diezgan cēli mērķi, bet, kad tie tika sasniegti, tas sāka zaudēt savu nozīmi, un 1960. gados nepieciešamība pēc feminisma bija zudusi pavisam. ASV bija sākusies seksuālā revolūcija, Eiropā bija beidzies totalitārais laikmets, Padomju Savienībā tika īstenots "ģimenes matriarhāts", Latīņamerikā sieviešu tiesības bija pilnībā īstenotas. Sieviešu tiesību nepieciešamība palika tikai islāma pasaulē, Āfrikā un atpalikušajās Āzijas valstis. Pasaules lielākajā daļā feminismam vajadzēja izzust tāpat, kā izzuda zirgu pajūgi auto transportlīdzekļu laikmetā.

Taču tas neizzuda, bet pārdzima. Par šo pārdzimušo feminismu es arī vēlos parunāt. Jāpiebilst, ka ir virkne marginālu autoru, kas sevi dēvē par feministēm piemēram, Camilla Paglia, http://magazines.russ.ru/inostran/1996/10/cuznec1.html bet patiesībā cīnās pret mainstream feminismu, jo saprot, ka tas ir kļuvis par domu brīvības nomākšanas instrumentu. Vispirms es atzīmēšu galvenos "ideoloģiskos punktus", bez kuru apjēgas ir grūti izprast mūsdienu feminismu. Šī kreisā ideoloģija ir paranoiska un konspiroloģiska. Tā ir ekspansīva, jo tai pastāvīgi ir jāpaplašina savas darbības sfēra.

Feminisma ietvaros darbojas dažādi novirzieni, gan tādi, kas izskatās civilizēti un patīk ASV un Eiropas mājsaimniecēm, gan margināli un radikāli, piemēram, anarho-, lesbo-, eko-, u.c. feminismi, vai pat V.Solanas fani, kas iestājas par vīriešu sabiedrības pilnīgu iznīcināšanu. Feminisms, kā jau katra liela kustība, nav viendabīgs.

Apskatot kreiso politiskās metodes, mēs redzam šādu ainu: to organizācijas, partijas un grupējumi ir pastāvīgā kustībā, apvienojoties un sadaloties. Viņi maina savus nosaukumus un drudžaini meklē veidus, kā iekļaut savā orbītā sabiedrotos no dažādām vidēm - gan no "zelta jaunatnes", gan no nelegāliem imigrantiem.

Šis neviendabīgums tomēr nav vājuma pazīme. Feminisms tāpat kā jebkura kreisā koncepcija atrodas pastāvīgos jaunu nozīmju un stratēģiju meklējumos, un, būdams paranoisks, tas līdztekus cenšas izstrādāt "metodes cīņai pret ienaidnieku". Jo ienaidnieka meklēšana paplašina piemērotu metožu un eksperimentu meklēšanas telpu.

Liberālais feminisms atšķiras no radikālajām feminisma kustībām tāpat, kā Eiropas sociāldemokrāti atšķiras no Eiropas komunistiem. Gan šie, gan tie ir kreisie un tātad savā būtībā pretdabiski un destruktīvi. Atšķirība ir tikai retorikā. Komunisti ir daudz radikālāki, sociāldemokrāti mērenāki, bet abas nometnes ir kā asins brāļi, kuri neies viens pret otru. Viņu varas rezultātā tiek ieviests politkorektums, iznīcināta reliģija, nacionālā identitāte un ģimenes vērtības. Komunisti tikai mēģina to darīt ātri, bet par tiem gudrākie sociāldemokrāti - lēnāk, bet drošāk, aprēķinot nākotnes perspektīvas.

Komunisti ir rīkojušies diezgan nemākulīgi, kā pārliecinošākais piemērs tam – neveiksmīgais padomju eksperiments. Tādēļ komunisti šodien reti kur ir pie varas, to vietā ir mērenie kreisie, kuri nav mazāk perversi un asinskāri par sarkanajiem, vienkārši viņi ir pacietīgāki.

Feminisms, kas ir daļa no kreisā diskursa, protams, arī ir ņēmis vērā gūtās mācības un tiecas uz savu mērķi bez pārāk radikālas retorikas. Tas tomēr tā paranoisko un ekspansīvo būtību nedara mazāk bīstamu.

Feminisma paranoja ir tur, ka tā ir sazvērestības teorija, līdzīga masonu sazvērestības, vai citplanētiešu Zemes iekarošanas teorijām. Tikai masonu vai citplanētiešu vietā feminisms noliek vīriešus. Visa feministu mitoloģija un filozofija ir balstīta uz pieņēmumu par vīriešiem kā sieviešu absolūtiem ienaidniekiem. Kreiso "loģikas" garā vīriešiem tiek piedēvētas pretrunīgas īpašības - piemēram, tie esot stulbi un ļauni sadisti, kas domājot galvenokārt par sadistiskiem eksperimentiem, totalitārām hierarhijām, vardarbību un seksu. Viņi valdot pār pasauli un pilnībā to kontrolējot vai nu tieši ar "vīriešu kapitāla" varu un "vīriešu politiskajām doktrīnām", vai netieši - caur “vīriešu valodu” un diskursiem, kuri paredzēti “sievišķā pirmsākuma” apspiešanai. Galvenā vīriešu totalitārisma metode esot tāda, ka sieviete tiekot uztverta kā lieta. Uz to arī tiek balstīta gandrīz visa feministu mūsdienu pasaules kritika.

Vīrieši saskaņā ar feminisma koncepcijām neko nedarot tāpat vien. Viss no viņu puses darītais nesot sievietēm tikai ciešanas un apspiestību. Feminisma loģika: kas ir labs vīriešiem, tas ir slikts sievietēm, tikai viņas pašas to nezina. Tas fundamentāli atšķiras no vecā, pirmā viļņa feminisma, kurš vienkārši vēlējās dot sievietēm piekļuvi specifiskiem "vīriešu dzīves labumiem”. Modernais feminisms lietas aplūko agresīvi un interpretē paranojāli. Lūk, daži kuriozi piemēri: Sabiedriskās domas toleranci pret sieviešu smēķēšanu esot veidojuši vīrieši, lai pieradinātu sievietes pie orālā seksa, un tādējādi radītu vēl lielāku sievietes pazemošanu seksuālajā procesā.

Seksuāla satura vizuālo materiālu legalizāciju esot panākuši agresīvie tēviņi, lai uz ekrāniem vērotu vardarbību un sievietes pazemošanu. Ar seksu gan nogāja greizi - problēma ir tur, ka sievietes to bieži vien mīl pat vairāk nekā vīrieši. Tāpēc feministes izstrādāja koncepciju, ka sekss ir dominējošās vīriešu hierarhijas izpausme un tas nevar patikt sievietei. Bet sievietes gadsimtiem ilgi tikušas izvarotas un apspiestas, un nu tās ir psiholoģiski iemācījušās gūt baudu šajā procesā. Sievietēm vajadzētu atturēties no seksa, jo viņas atšķirībā no sadistiskiem un rupjiem vīriešiem ir garīgas un cildenas, to ideāls ir sēdēt pludmalē, spēlējot kokli un komponējot vārsmas savai dzīves draudzenei. Dzimumsakari starp vīriešiem un sievietēm vienmēr ir izvarošana.

Sievietes, kuras mīl vīriešus, tiek sauktas par kolaboracionistēm, "nodevējām, kas sadarbojas ar okupantiem" – termins, ko šajā kontekstā ieviesa bēdīgi slavenā Andrea Dworkin.

Skaistumkopšana nav nekas vairāk kā fašistiskās vīriešu varas iestādījums, lai izveidotu vienotu skaistuma standartu visām sievietēm. Feministēm ir grūti pieciest runas par estētiku un sevis pilnveidošanu, jo tām bieži ir tiešām ļoti briesmīgs izskats, un, otrkārt, tās uzskata, ka sievietē jāmīl personība, nevis ķermenis. Daudzas feministes noraida depilāciju un dezodorantus, kas tomēr neliedz tām apsaukāt vīriešus par "smirdošiem, spalvainiem tēviņiem”. Fitnesu viņas bieži salīdzina ar nacistu koncentrācijas nometnēm un piespiedu darbu - ierakstiet Googlē frāzi body fascism, tur būs miljons atbilžu, palasiet paši. Viņas visā nopietnībā ieviesa terminu fatism, no vārdiem fat un fascism. "Fašisms attiecībā uz resnajiem".

Pieprasot aizliegt vizuālo erotiku, viņas sabalso ar tiem kreisajiem radikāļiem, kuri bija nolēmuši, ka termins "veselība" ir fašistisks (sk. health fascism), jo tas nomāc "neveselību". Starp citu, bija pat vesela kreisā medicīnas skola, kas pamatojas uz šo postulātu, uzskatīja, ka slimie ir progresīvāki par veselajiem, un, ka veselība ir „bioloģiski-fašistisks murgs”. "Izveidosim no slimības ieročus" – bija viņu vispazīstamākais sauklis.

Šādu radikālu retoriku gan nesastapsim feminisma projektos, kas virza izmaiņas sabiedriskajā domā un likumdošanā, tā ir vairāk raksturīga iekšējai lietošanai. Feminisma pretdabiskums tieši izriet no tā pašreizējām pozīcijām. Deklarējot sevi kā spēku, kura misija ir panākt vienlīdzību, tas faktiski nodarbojas ar vīriešu diskrimināciju - un ir guvis ievērojamus panākumus šajā ziņā. Feminisma un feminizācijas loma ģimeņu izārdīšanā un bērnu atņemšanā tēviem ir milzīga.

Pretdabiski ir centieni savienot nesavienojamo - cīņu par tiesībām ar diskrimināciju un patiesību ar meliem. Tā tas ir ar mūsdienu feminismu.

Feminisma ekspansīvais potenciāls ir ļoti augsts. Neirotiskā kreisā ideoloģija ir spiesta nepārtraukti uzturēt fanātismu savos sekotājos, lai bloķētu skaidru saprātu un loģisku domāšanu.

Lai pieturētu savus sekotājus, feminismam ir pastāvīgi jāuztur augstā līmenī histērijas un neirozes. Šeit meklējami iemesli pēkšņām, it kā spontāni uzliesmojošām masveida histērijām, piemēram, "katrs bērns ģimenē ir apdraudēts", "katru draudzes locekli izvaro priesteri," u.c. "Vertikāļu izskaušanas" orbītā nepieciešams iesaistīt arvien jaunus un jaunus objektus, jo vieni un tie paši meli nogurdina sabiedrību.

Tāpat kā katra kreisā ekspansīvā doktrīna feminisms ir ieinteresēts "jaunā dzīves telpā" savu eksperimentu veikšanai. Feminisma kustībai lielu interesi izraisa valstis, kurās tas nav vēl iedzīvojies, tāpēc tiek konstruētas dažādas jaunas idejas. Spilgti piemēri ir Femen un Pussy Riot. Būtība nav kailajās krūtīs. Un pat ne dejošanā baznīcā - baznīcās it kā varētu būt vieta ikvienam, pat "ķertajiem". Viņu galvenais mērķis nebija uzbrukums baznīcai - feminisms uzbrūk kristietībai ar pavisam citādām metodēm, piemēram, citējot Bībeli postmodernisma stilā ar mainītiem vietniekvārdiem, dekonstruējot kristīgos principus, mākslā attēlojot Kristu ar apustuļiem-sievietēm utt. Būtība ir tur, ka Femen un Pussy Riot izplatot t.s. „lipīgās replikācijas” tādās visai konservatīvās valstīs, kā Krievija un Ukraina, meklē iespējas tur iedibināt idejiskus perēkļus.

Femen un Pussy Riot ir kreisie grupējumi, kas darināti pēc radikālo kreiso postmarksisma strāvojumu mērauklām. Viņu mērķi ir hierarhiju un dabīgo sociālo vertikāļu likvidēšana, tātad arī naids pret ģimeni, reliģiju utt.

Pretstāvēšana feminisma sērgai un imunitātes izstrādāšana ir ļoti svarīgs uzdevums. Tāpēc, ja cilvēki, īpaši konservatīvie, dažreiz uzvedas kā akli kaķēni – to ir sāpīgi uzlūkot. Man personīgi ir milzīga nepatika redzēt, ja gudrs un kompetents cilvēks zaudē domāšanas spējas, tiklīdz pieskaras "sieviešu jautājumam". Viņš sāk kaut ko vāvuļot par feminisma lietderību un nepieciešamību, par diskrimināciju nodarbinātībā (ne man, ne manām paziņām nekad nav nācies sastapt kaut kādu diskrimināciju, lai arī esmu strādājusi gan par tulku, gan žurnālisti, gan tetovētāju – it kā taču būtu bijis jāsastopas ar šo vīriešu šovinismu).

Visu veselīgo lietu - konkurences, hierarhijas, ģimenes, nacionālisma, prieka un dabiskuma ienaidnieki ir mākslīgās kreisās ideoloģijas, viena no kurām ir mūsdienu feminisms. Tas nav ieinteresēts sniegt tiesisku vai sadzīvisku palīdzību sievietēm, jo sievietes jau sen ir ieguvušas šādas tiesības.

Nobeidzot es gribu sacīt - vienmēr ir jācenšas, kaut vispārīgi, zināt mūsdienu ideoloģijas un koncepcijas. Tas pasargā no daudzām kļūdām, kuras var būt arī fatālas. Vīrieši - nebaidieties iebilst pret to, kas jums nepatīk, jo īpaši tad, ja tas ir neveselīgs un pretdabisks. Nost ar politkorektumu! Un sievietes - ja vien jūs nedzīvojat kādā lāču migā, kur pastāvīgi sit, izvaro, un kur komplimentus sievietes saņem svilpienu veidā, apzinieties vienkāršu lietu - katrai saprātīgai sieviete mūsdienu civilizētā kristīgā valstī ir jābūt antifeministei. Es labi saprotu, ka daži vīrieši ir diezgan pastulbi, pati esmu sastapusi nepatīkamus tipus. Bet, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka tas ir reti. Es esmu pārliecināta, ka jūs, ieskatoties savā atmiņā un pieredzē, atradīsiet daudz daudz vairāk labu vīriešu nekā sliktu. Ja jums kaut kas trūkst, vai nepatīk – mēģiniet to savest kārtībā pati, 90% gadījumos to ir iespējams izdarīt.

Bet nemeklējiet palīdzību pie feministu organizācijām, diskursiem un ideoloģijām – cilvēka spēlēs ar sātanu sātans vienmēr uzvar. Viņš jūs ievilks savā teritorijā, un tur viņam ir pārspēks.

Novērtē šo rakstu:

92
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...