Nevajag akli paļauties uz „Rīgas Siltuma” un apsaimniekotāju apgalvojumiem

Rīgas Siltums gan masu medijos, gan paziņojumos saviem klientiem, konkrēti pamatojoties uz līguma 7. punktu un 7.5. punktu un pieminot citus normatīvos aktus, draud nepieslēgt apkuri un tajā pašā laikā piespiež maksāt tiem klientiem, kam nav parādu, piemēram, par mirušu kaimiņu, kam nav radu un kura parādu nevar nomaksāt neviens.

Šajā gadījumā RS vajadzētu norakstīt šo parādu, bet nē, RS balstās uz dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1. daļas 1.- 5.punktu (nosaka, ka dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, maksāt uz dzīvokļa īpašuma attiecinātos nodokļus un maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citu personai piederošās zemes).

Tādi likumi ir, par to, kas rada likumus, viss ir saprotams, bet šajos minētajos likumos nav teikts, ka būtu jāsedz citu dzīvokļu īpašnieku parādi. Un arī iestādes, kas atbalsta citu īpašnieku parādu sadali starp dzīvokļu īpašniekiem, nepareizi piemēro augstāk minēto likumu, kā arī citus likumus: Dzīvokļa īpašuma likuma 13.p. 1.d., 2d. ,16.p.3.d., kā arī uz Civilprocesa likuma 1.p., 9.p., 10., 24.p., 26.p., 27.p., 34.p. 1d. 1.punktu b), 35.p. 1.d. 1.punktu, 39.p., 41.p., 74.p., 82.p. 2.d, 93.p., 127.p.-130.p., 195., 250.19.p, 250.20p.-250.25.p.

Dzīvokļu īpašniekiem nav jāsedz uz šo likuma pamata citu dzīvokļu īpašnieku parādi, uz šo minēto likumu pamata arī Rīgas Siltumam nav tiesību atslēgt tos lietotājus, kas nepārkāpj līgumā noteikto. RS vai nu šajā gadījumā nepārzina likumu, vai arī šajos jautājumos kompetentā persona maldina ne tikai sabiedrību, bet arī pašu uzņēmumu.

Tāpat jāmin, ka, pārtraucot, nepieslēdzot vai samazinot sniedzamo pakalpojumu nodrošinājumu dzīvokļa īpašuma īpašniekam, kas nav parādā par saņemtajiem pakalpojumiem, Rīgas Siltums pieprasa segt ēkā citu dzīvokļa īpašnieku parādus norādot, piemēram, Civillikuma 1071.pantu, ko arī norāda daļa apsaimniekotāju (uz kopēju lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām).

Uzskatu, ka tādiem uzņēmumiem Latvijas tirgū nav jāatrodas vai arī tiem esošie juristi ir jāatlaiž un jāpieņem vietā citi - ar kompetenci un zinoši savā jomā, likumdošanā.

Likumu normas piemērojot nepamatoti, pēc būtības dzīvokļa īpašums sastāv no trīs atsevišķām daļām (Dzīvokļa īpašuma likuma 2.pants 1.d., 3.p. 1d., 4.p.). Viena daļa ir atsevišķais īpašums, ar kuru pilnībā rīkojas tikai īpašnieks, un citiem nav tiesības ietekmēt šo īpašumu pilnīgi nekādā veidā. Otra daļa ir kopīpašuma domājamā daļa, ar kuru rīkojas visi īpašnieki kopīgi, un lēmumi par rīcību šo daļu tiek pieņemti, īpašniekiem vienojoties vai balsojot.

Gribu sacīt, ka jebkuram tiešajam pakalpojumu sniedzējam, vai tas ir RS vai apsaimniekotājs nav tiesību uzspiest ar maldināšanu dzīvokļu īpašniekiem pieņemt kopības lēmumus un iekļaut līgumos punktus, kas viennozīmīgi ir pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem.

Tiešo pakalpojumu sniedzējiem ir jācīnās ar parādniekiem, iesaistot ēkas apsaimniekotājus, nevis apsaimniekotājiem iesaistot savus personīgos līdzekļus.

Civillikuma 2307.pantā ir teikts - visu, kas, pilnvarniekam bijis nepieciešams jāizlieto viņam dotā uzdevuma izpildīšanai, pilnvarotājs viņam atlīdzina. Tātad no minētā panta izriet, ka no pilnvarnieka nevar prasīt personisko līdzekļu izlietošanu citu personas mērķu sasniegšanai, un šī cita persona šajā gadījumā tieši ir RS. Protams, daļa iedzīvotāju iespaidojas no RS un apsaimniekotāja apgalvojumiem un pieņem, ka tie runā patiesi.

Likumā ir teikts – apsaimniekotājs pilda starpnieka, pilnvarnieka funkcijas ar līguma slēgšanu ar tiešo pakalpojumu sniedzēju, kas neslēdz atsevišķi līgumu ar katru lietotāju. Tādēļ ar parāda ATGŪŠANU šajā gadījumā būtu jāstrādā Rīgas Siltumam.

Dzīvokļa īpašniekiem vajadzētu nepakļauties šādām prasībām un maldiem, - tiem, kuriem nav parādu par savu dzīvokļu īpašumu. Jo ir tik daudz likumu, kas skaidri izskaidro mūsu tiesības un pienākumus, lai mēs saņemtu tādu pakalpojumu, ko esam pelnījuši un kādu vēlamies, un, galvenais, kad to vēlamies.

Civillikuma 864.pants nosaka, ka visas uz lietu gulstošas nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekiem. Mums, dzīvokļu īpašniekiem, mēģina iegalvot, ka mēs esam kopīpašnieki, bet tā patiesībā nav. Dzīvokļa īpašnieks nevar būt kopīpašnieks citam dzīvoklim, ja viņš nav tā īpašnieks, jo ēkā dzīvokļi sadalīti dzīvokļu īpašumos un pieder citām personām. Kopīpašnieki attiecas tikai uz domājamām daļām, piemēram, zemi, kāpņu laukumiem un kāpnēm, u.c.

Saskaņā ar LR Satversmes 96.panta un 105. panta noteiktajām garantijām cilvēkam ir neapstrīdamas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesības uz īpašumu, kuras dzīvokļa īpašnieks realizējis, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, jo saskaņā ar LR Civillikuma 927.pantā noteikto īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu.

Tā kā īpašums ir absolūta tiesība, tā ir spēkā attiecībā pret visām trešajām personām, kurām ir pienākums atturēties no īpašuma aizskaršanas, tāpēc īpašniekam pēc vispārīgā principa ir tiesība aizliegt jebkurai citai personai ietekmēt viņa lietu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta 1.d. noteikto dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tehniski nodalīts pastāvīgs nekustamais īpašums, bet šī paša likuma panta 2.d. noteikts, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas.

Ar šo es vēlos pievērst uzmanību uz to, ka ir daudz nezinošu apsaimniekotāju, pārvaldnieku, pakalpojumu sniedzēju vai arī tādi, kas klienta nezināšanu izmantos savu savtīgumu dēļ vai arī, lai atvieglotu vai pat pasargātu savu peļņu ar tādiem ieročiem, kas nav nemaz tik likumiski.

Viņi paļaujas uz to, ka neviens jau necīnīsies par savu taisnību. Ja jūs, dzīvokļa īpašnieki, pilnībā esat norēķinājušies ar tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem caur apsaimniekotāju un ir izziņa, ka jums nav parādu par sabiedrisko pakalpojumu, ko saņemat savā dzīvokļa īpašumā, un ir pierādāmi dokumenti par to, ka nav parādu, tad šie pierādāmie dokumenti ir jāpievieno iesniegumam, kurā izsaka vēlēšanos, piemēram, pieslēgt apkuri savā dzīvokļa īpašumā. Ja tiek saņemts atteikums, jāgriežas pie juristiem, kas nodarbojas ar īpašumu tiesībām, un jūs atrisināsiet šo jautājumu faktiski nekavējoties.

Līgumā ar RS ir minēts lietotājs, tas ir, ka lietotājs ir katrs dzīvokļa īpašnieks, un šajā gadījumā Līgums ir uzskatāms saistošs visiem dzīvokļa īpašniekiem, un var uzskatīt, ka līgums ir slēgts ar katru lietotāju atsevišķi, jo līgumu ir parakstījis pilnvarnieks, kam šādas tiesības ir paredzētas likumā.

Savukārt Enerģijas likuma 1.nodaļas 1.panta 10.punktā noteikts enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībai. Kā arī šā paša likuma 9. nodaļas 52.pantā ir teikts, ka ēku un būvju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšana no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.

Ko darīt tiem, kas samaksāja par pakalpojumiem, ko bija parādā kaimiņš? Ja kāds ir samaksājis par cita dzīvokļa īpašnieka parādu, griezieties pie sava apsaimniekotāja ar lūgumu, lai nekavējoties atdot šo iemaksāto summu.

Likumi, kas palīdzēs pieslēgt apkuri tiem, kam viss ir kārtībā: Civillikums - 927.p., 928.p., 1067.p.-1072.p.; Dzīvokļa īpašuma likuma: 2.p.1.d. 2.d. 3.d., 3.p. 1.d., 4.p. 2.d., 10.p., 13.p., 10.p.8.apakšpunkts, 16.p.; Enerģētikas likums - 1.nodaļa 1.panta 10.punkts, 9.nodaļa 52.punkts; Satversme - 96.pants un 105.pants.

Varat arī zvanīt pa tālruni 27 78 78 96 vai vērsties elektroniski pa e-pasta adresi [email protected].

Novērtē šo rakstu: