Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Nevērtības vērtība

Arturs Priedītis
14.02.2014.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lokālajā politiskajā biezputrā jaunās valdības sastampāšana uzkairināja burvīgu intelektuālo aktivitāti. Latviešu sabiedrības daļa, kura sevi dēvē par politiķiem, brīvprātīgi nodevās analītiskai pašanalīzei, cenšoties manifestēt savu vērtību un savas vērtības izpausmes veidus. Tēmas bija vairākas: par profesionālismu, par politiķa patstāvību, par ministra darbu. Tas bija dabisks un psiholoģiski organisks process.

Zinātne uzskata, ka principā katram cilvēkam piemīt noslieksme laiku pa laikam paškritiski palūkoties uz sevi un katrs cilvēks principā apzinās savu īsto vērtību. Tas attiecas gan uz ģēnijiem un talantīgiem cilvēkiem, gan uz parastajiem (masu) cilvēkiem. Cilvēks vienmēr zina savas darbības īsto vērtību un zina, cik lielā mērā viņš ir piemērots vai nav piemērots šai darbībai.

Zinātne tāpat ir informēta par cilvēka pašvērtības īpatnībām. Viena no tādām īpatnībām ir cilvēka spēja attaisnot savu nepiemērotību attiecīgajā darbības veidā. Tātad viena no tādām īpatnībām ir cilvēka spēja saskatīt savas nevērtības vērtību. Cilvēks intuitīvi apzinās savas darbības nevērtību, taču nevēlas par to pilnā mērā atzīties pats sev un nevēlas atzīties arī publikai. Tā vietā viņš mākslīgi piemeklē it kā ticamus argumentus savas darbības vērtībai.

Mēdz būt arī tā, ka  publikai neinteresē, vai attiecīgā cilvēka darbība ir vērtīga vai nevērtīga. Tā tas ir pie mums pašlaik, kad „politiķi” dzīvo savu dzīvi un sabiedrība dzīvo savu dzīvi, vienam par otru neinteresējoties.

Par to liecina vissvaigākie pētījumi. Aplūkojot DNB Latvijas barometra pētījuma rezultātus, ar skumju nopūtu jāatzīst, ka sabiedrība nemainīgi uztver valdību kā kaut ko no pašas nošķirtu: tie ir "viņi", kuru lēmumus "mēs" nespējam ietekmēt”. Pie mums vienīgi vēl nav izlemts, kas kuram ir piedeva; proti, sabiedrība un valsts ir „politiķu” piedeva jeb „politiķi” ir sabiedrības un valsts piedeva. To noskaidrot varētu mūsu neatsveramie oficiālie politologi, realizējot vairāku miljonu vērtu projektu.

Interesanti ielūkoties mūsu „politiķu” brīvprātīgajā analītiskajā pašanalīzē, jo tā nevar būt izrādīšanās sabiedrībai, bet gan ir godīga vēlēšanās tikt pašiem ar sevi skaidrībā bez slimīgi jūsmīgas (eksaltētas) uzspēles. Mūsu „politiķi” lieliski zina, kāda ir viņu nevērtība sabiedrībā un cik vienaldzīga var būt sabiedrības interese par viņu iekšējās pašvērošanas (kontemplācijas) vibrāciju.

Saprotams, pašanalīzes un paškritikas procesa nepieciešamība uz cilvēkiem attiecās dažādi. Tas tāpēc, ka mēdz būt cilvēki, kuriem vienmēr ir gatava atbilde uz jebkuru jautājumu. Viņi visu zina un visā orientējās. Viņus nekad nemoka neizpratnes un nezināšanas psiholoģiskais komplekss. Viņi ne par ko nebrīnās, jo visu jau ir redzējuši un visu jau ir dzirdējuši. Tie ir tipiski masu cilvēki, kuri vienmēr ir pašapmierināti un pašpārliecināti. Viņi visu kritizē un nevienā neklausās, jo nav pieraduši klausīties otru cilvēku. Viņi tāpēc var neizjust pašanalīzes un paškritikas nepieciešamību vispār.

Bet uz mūsu „politiķiem” tas neattiecās. Mūsu „politiķi” sevi neatzīst par pelēkiem masu hominīdiem, kuriem viss jau ir sen zināms. Tāpēc mūsu „politiķu” nepārtrauktā daudzveidība (kontinuums) aizvadītajās nedēļās stindzinoši enerģiski pievērsās profesionālajai pašanalīzei; proti, polittehnoloģijas finesēm (smalkām niansēm).

Dziļsaturīgā pašanalīze aizsākās ar tēmu par sastampātās jaunās valdības profesionālismu. Tēmas iztirzājumā dominēja tādi prātīgi formulējumi kā „profesionāļu valdība”, „bezpartejiskie profesionāļi”, „politiķu valdība”, „eksperimenti ar profesionāļiem”, „valdībā nevar ielēkt cilvēki no malas”, „oligarhu partiju ietekme samazinās”, „nozaru profesionāļi”.

Minētie prātīgie formulējumi jau paši par sevi izraisa amizantu uzmanību bez attiecīgā konteksta un autortiesību noskaidrošanas. Piemēram, ļoti amizanti ir formulējumi „bezpartejiskais profesionālis” un „politiķu valdība”, it kā valsts valdība būtu iespējama bez politikas un profesionālās kompetences.

Bet nav ko amizēties. Pie latviešiem tā ir normāla parādība, ka valstī valda bez īstas politikas un profesionālās kompetences. Citās zemēs uz jautājumu, kas ir politiķis, visbiežāk skan šāda atbilde: „Politiķis ir stratēģiski domājošs profesionālis attiecīgajā sfērā." Turpretī pie mums visprecīzākā atbilde ir šāda: „Politiķis ir aprobežots un nekaunīgs masu hominīds, kurš sevi uzskata par profesionāli jebkurā sfērā."

No autortiesību viedokļa visamizantākais ir formulējums „valdībā nevar ielēkt cilvēki no malas”. Tā autortiesības pieder Valsts prezidentam Bērziņa kungam.

Tātad to teica cilvēks, kurš pats vēl nesen valsts visaugstākajā tronī „ielēca no malas” jeb, kā tautā saka, „uzradās no ielas”. Bērziņa kungam ir laba veselība, un tāpēc viņš nevar nezināt, ka pēcpadomju Latvijā visi Valsts prezidenti bija cilvēki „no malas”.

Negribētos to attiecināt uz Gunti Ulmani, jo viņa nonākšana Rīgas pilī reāli ir saistīta ar zināmu vēsturisko tradīciju augstu amatu pārmantošanā. Rīgas pilī viens Ulmanis jau kādreiz kalpoja Latvijas tautai. Taču  pēcpadomju laikā visi G.Ulmaņa pēcteči nāca „no malas”, nostiprinot vulgāru un primitīvu, neproduktīvu un nekonstruktīvu, kā arī savā ziņā debilu pieeju valsts augstāko kadru izvēlē un faktiski demonstrējot mežonīgi aprobežotu izpratni par valsts funkcionāli institucionālajiem nosacījumiem vispār. Nenoliedzams, ka minētā šausmīgā pieeja atstāj didaktiski graujošu ietekmi uz politiski inteliģentu (stratēģiski domājošu) sabiedrības pārstāvju (jaunatnes) velmi profesionāli nodarboties ar politiku un saprātīgi domāt par karjeru valstiski administratīvajā darbā. Minētā pieeja ļoti spilgti apliecina mūsu valdošās kliķes seklumu un nevērtību, ārprātīgi devalvējot valsts augstākās institucionālās vērtības.

Ar prātīgo formulējumu kontekstu ir sarežģītāk. No vienas puses viss ir saprotams bez konteksta. Taču no otras puses nekas nav saprotams arī attiecīgajā kontekstā.

Mūsu sabiedrība zina, ka LR valdībā var nonākt jebkurš cilvēks, ja viņam (viņa tēvam) ir nauda, draugi, ģeopolitisko saimnieku, oligarhu rekomendācija, viņš ir iestājies pareizajā partijā, sponsorējis partiju un obligāti ir neglābjami pelēks cilvēks, nekādā ziņā neizceļoties uz pārējo pelēko klonu fona.

Mūsu sabiedrība zina, ka ministram nav nekas jāsaprot no attiecīgās nozares. Ministram pat nav jābūt augstākajai izglītībai. Mūsu ministri var būt ministri jebkurā ministrijā.

Pēcpadomju Latvijas politiskās biezputras kontekstā minētie formulējumi ir saprotami. Mūsu ļaudis, piemēram, nekļūdīgi saprot, ko nozīmē vārdi „eksperimenti ar profesionāļiem”, „oligarhu partiju ietekme samazinās”, „profesionāļu valdība”. Viņi nekļūdīgi atceras, ka pie mums nekad nav bijusi kompetenta valdība („profesionāļu valdība”).

Visi zina, ka formulējums „eksperimenti ar profesionāļiem” ir ļoti izdevīgs cilvēkiem, kuri nekaunīgi tēlo politiķus, jo dzīvē neko neprot un nav labi speciālisti nevienā jomā. Viņu galvenā privilēģija ir agresīva nekaunība un nekaunīga uzdrīkstēšanās, kā arī patoloģiska varas kāre.

Tie ir mūsu dārgie vīrieši un tās ir mūsu dārgās sievietes, kurām ir ļoti izteikts varas instinkts. Tāds instinkts jeb „varas griba” (F.Nīče) principā ir katram cilvēkam. Katra cilvēka bioloģiskajā struktūrā ir varas gribēšana. Taču viss ir atkarīgs no šī instinkta aktivitātes. Atsevišķiem indivīdiem šī aktivitāte ir ļoti liela, un viņi par katru cenu grib iegūt varu.

Acīmredzot drīkst uzskatīt, ka varas instinkts latviešu sievietēm ir aktīvāks nekā latviešu vīriešiem. Pašlaik LR noteikti valda sievietes. Par to nesen medijos liecināja arī Sudrabas kundzes novērojumi. Vienotā vienotība noteikti ir tipiska histēriski valdonīgu (citas īpašības, saudzējot jūtīgās dāmas, neminēsim) latviešu sieviešu partija. Tai drīz pievienosies vēl viens superfeministisks murdējums ar tipisku latviski sentimentālu nosaukumu „No sirds Latvijai”. Dzirdot tādu partijas nosaukumu, tūlīt roka meklē „nēzdodziņu”, lai noslaucītu asaras par sūrdienītes Latvijas sūro likteni, no kura mūs beidzot atbrīvos godīga dāma (faktiski – zagļu pseidoķērāja) no varas kliķes, gatava jaunā formātā atdoties „no sirds” valsts labā.

Varas kārie indivīdi parasti nekaunīgi ignorē to, ka varas iegūšana un izrādīšana arī prasa noteiktu talantu un meistarību. Tas šos indivīdus neinteresē. Viņi pat nesaprot, ka īstam profesionālim varas (piemēram, valsts varas) realizācijas talants un meistarība jau ir gēnos (prātā un sirdī) un patiesi talantīgs stratēģiski domājošs profesionālis spēs ministriju vadīt nesalīdzināmi labāk nekā neglābjami pelēkais „politiķis” no pareizās partijas. 

Patiesi talantīgam profesionālim nekādi „eksperimenti” nav vajadzīgi. Gluži pretēji. „Eksperimenti” ir vajadzīgi mūsu stulbajiem „politiķiem”, lai aprobežotam masu cilvēkam daudzmaz ieskaidrotu, ar ko, sacīsim, nodarbojās Aizsardzības, Ārlietu vai Izglītības un zinātnes ministrija. Tāpēc kādas agresīvi valdonīgas dāmas muļķīgā atruna, ka ir „jāveido politiķu valdība, lai nebūtu eksperimenti ar profesionāļiem”, liecina vienīgi par valsts funkcionāli tehnoloģiskās būtības neizpratni un nekaunīgu tieksmi pie varas nelaist talantīgus un zinošus cilvēkus. Dāma pat nav spējīga aptvert, ka arī uz politiķiem attiecās jēdziens „profesionālis”. Mēdz būt politiķa profesionālisms valsts menedžmentā, politiķa parlamentārais profesionālisms, politiķa tiesību institūciju profesionālisms.  Var būt profesionāli politiķi un tikpat labi var būt neprofesionāli „politiķi”, kādi visu laiku agresīvi nekaunīgi sprēgā pēcpadomju Latvijas politiskajā biezputrā.

No otras puses ar prātīgo formulējumu izpratni var būt lielas problēmas. Arī konteksts var nepalīdzēt. Tie cilvēki, kuri ir lietas kursā par tādām disciplīnām kā darba socioloģija, ergonomika, darba psiholoģija, darba statistika, darba fizioloģija, darba tiesības, akmeoloģija, profesioloģija, profesiogrāfija, politiskā elitoloģija, var nesaprast mūsu „politiķu” formulējumus.

Lieta ir tā, ka mūsdienu pasaulē (normālās valstīs) profesionālisms tiek rūpīgi pētīts. Ar to nodarbojās minētās disciplīnas. Tiek pētīts arī profesionālisms politikā, lai politika balstītos uz zinātniskā racionālisma normām profesionālisma kritēriju izstrādē, kadru atlasē, kadru rotācijā, kadru rezerves veidošanā, kadru kontrolē utt.

Saprotams, ka mūsu „politiķu” formulējumus var saprast tikai tie cilvēki, kuri zina reālo situāciju. Respektīvi, zina protekcionisma, korupcijas, ģimeniskuma, grupu, klanu, partiju, jaunbagātnieku reptiļu („oligarhu”) interešu lomu valsts politikā un šajā gadījumā jaunās valdības sastampāšanā.

Par politiķu patstāvības tēmu sirdssāpīgi izteicās jaunā premjerministre: „Premjerministrs savā izvēlē nevar būt absolūti brīvs, jo ir četras politiskās partijas plus neatkarīgie deputāti un ir balsojums Saeimā, bet ir līnijas, līdz kurām katrs kandidāts var iet, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda premjera amatam izvirzītā Laimdota Straujuma (Vienotība)”.

Vispirms pasvītrosim, ka nekas netiek minēts par pienākumu ievērot sabiedrības un valsts intereses. Tātad mūsu „politiķu” cinisma anatomija jau ir sasniegusi katastrofālu robežu. Masu cilvēku pelēcīgās aprobežotības dzemdētais cinisms jau ir tik drosmīgs, ka sarunā ar žurnālistiem pat demagoģija nav vajadzīga un netiek lietotas „pareizās” frāzes.

Turklāt varam jēli pasvītrot, ka Straujumas kundze neko jaunu nepasacīja. Jau ir apnicis atkārtot, kuriem pēcpadomju Latvijā kalpo valdība. Sen labi zinām, ka „ir līnijas, līdz kurām katrs kandidāts var iet”.

Vēl varam pasvītrot, ka sarunā par „absolūto brīvību” uzskatāmi atspoguļojās attiecīgā cilvēka vulgārie priekšstati par politiku un tajā skaitā valsts administratīvā darbinieka politiku. Šajos priekšstatos neietilpst aksioma, ka politikas vērtību nosaka morālā pozīcija.

Tāpat šajos priekšstatos neietilpst aksioma, ka politikas pamatā vienmēr ir ideāli. Ideāli, kas apvieno un saliedē komandu – valdību, ministriju, partiju, parlamenta frankciju. Tie ir ideāli, kuriem katrs politiķis ir gatavs kalpot līdz kapa malai.

Turklāt ideāli ir savdabīgs profesionālisma filtrs. Ideāli piesaista īstos un neviltotos politiķus. Ideāli politiķi piesaista „līdz kaulam”. Turpretī ideālu trūkums ātri noved līdz bezatbildīgai muldēšanai par „absolūto brīvību”, atkarību no deputātu balsojuma u.tml.

Dāma nav spējīga aptvert, ka ideālus nevar ne nopirkt par naudu, ne izbalsot parlamentā. To, ko var nopirkt, var pārmaksāt cita partija par dārgāku maksu. Īstai varai un absolūtai brīvībai nauda neder. Lai iegūtu īstu varu un absolūtu brīvību, nauda nav vajadzīga. Par naudu nevar nopirkt ne īstu varu, ne absolūtu brīvību.

Varas un absolūtās brīvības bezspēcība tūlīt sākās tad, kad visu nosaka nauda. Tas izskaidro LR varas bezspēcību un latviešu līdzšinējo „naudas brīvību”. Latviešu brīvība (neatkarība) nekad nav bijusi īsta neatkarība un īsta brīvība, bet gan ir bijusi tikai „naudas neatkarība” un „naudas brīvība”. Politikas centrā vienmēr bija nauda, un tāda ir LR zemiskā realitāte. Tāpēc arī premjerministrei tūlīt veras mute riebīgajām žēlabām par „absolūtās brīvības” trūkumu.

LR ministra darba tēmai saldi pievērsās bijusī labklājības ministre Viņķeles kundze. Nesen medijos parādījās viņas saldenā postmodernistiski konceptuālā minimonogrāfija ar vilinošu virsrakstu „Strādāt par ministru”.

Teksts acīmredzot būs viņas doktora disertācijas cementbiezs fundaments. Bijušajai ministrei aizstāvēt doktora disertāciju būs viegli. Kā saka, sievietei dūša ir varena, bet pārējais nāks pats no sevis. Partija palīdzēs.

  Tiesa, feministiski sadiegto vienoto vienotību nevar uzskatīt par zinātnieču partiju. Tā nedrīkst teikt. Tā būtu zinātnes apvainošana. Taču noteikti drīkst teikt, ka vienotā vienotība ir LR akadēmiķu partija. Viņķeles intelektuālo produkciju ar partejiski koleģiālu izpalīdzību noteikti piekritīs zinātniski bīdīt, oponēt, recenzēt jebkura vienotās vienotības partejiskā akadēmiķe.

Viņķeles kundze sevi pozicionē kā sociālo darbinieci. Tāda ir viņas profesija, kuru viņa ir apguvusi augstskolā Attīstība un RSU saskaņā ar valsts apstiprināto profesijas standartu. Tajā ir teikts: „Sociālais darbinieks var būt nodarbināts institūcijās labklājības sistēmā, izglītības sistēmā un tiesu sistēmā. Sociālais darbinieks identificē klienta (indivīda, grupas) sociālās problēmas un vada sociālā gadījuma risināšanas gaitu; apziņa, mobilizē, organizē un piesaista resursus; izveido starpprofesionālo komandu, nodrošina tās vadību un ilglaicīgu funkcionēšanu; pārstāv klienta intereses un tiesības citās institūcijās; analizē sociālo problēmu cēloņus un izstrādā priekšlikumus sociālo problēmu risināšanai mikro, mezo un makro līmenī; veicina uzlabojumus un izmaiņas kopienas un visas sabiedrības sociālajā attīstībā, sakārtojot kopienas un valsts sociālo vidi; novērtē sociālās politikas efektivitāti, sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību iedzīvotāju vajadzībām, kā arī pakalpojumu pieejamību sabiedrībai; veic un attīsta sociālā darba pētījumus, programmas un projektus; organizē un veic profilaktisko sociālo darbu, lai novērstu sociālo problēmu rašanos; veic supervīziju; vada citus darbiniekus. Vada sociālās institūcijas labklājības sistēmā; izstrādā sociālā mārketinga stratēģiju; pēta un attīsta sociālā darbinieka profesijas identitāti, sociālā darba nozaru praksi un sociālā darba zinātnes apakšnozari."

Viņķeles kundzes profesija atbilst darbam Labklājības ministrijā arī ministra postenī, jo viņa ir apmācīta rosīties ap sociālo politiku. Turklāt viņa noteikti nav dumja sieviete, jo pirms ministra amata bija citos stratēģiski un politiski analītiskos amatos: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece, Eiropas Parlamenta deputāta palīdze, īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentārā sekretāre, „Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas konsultante, Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Mūsu dāmu (un arī kungu) universālais talants un spēja veikt stratēģiski un politiski analītisko darbu jebkurā nozarē faktiski ir labi zināms latviešu nacionālais lepnums. Viņķeles kundzes analītiķes karjera to apstiprina pilnā mērā.

Pirmo reizi ministra padomniece viņa kļuva 29 gadu vecumā, šajā ziņā krietni apsteidzot pat tādu vīru kā Zbigņevu Bžežinski. Viņš valsts prezidenta padomnieks kļuva tikai 49 gadu vecumā, kad bija ieguvis politoloģijas doktora grādu, strādājis Harvardas un Kolumbijas universitātē, ASV Valsts departamenta Plānošanas padomē, izstrādājis vairākas zinātniskās teorijas un koncepcijas, bija starptautiski pazīstams speciālists valsts drošības jautājumos un sovetoloģijā, trīs monogrāfiju un daudzu rakstu autors.

Viņķeles kundzei ir ar ko lepoties. Viņa pārliecinoši apsteidz profesoru Bžežinski. Viņa ar jaunu un Latvijas vējos mīļi izvējotu svaigu prātu varēja būt lielu vīru padomniece, palīdze, parlamentārā sekretāre, parlamenta frakcijas konsultante ar Attīstības un RSU „koročku” bez monogrāfijām, profesūras, starptautiskās autoritātes utt. Tas, protams, ir vērtīgs paraugs mūsu jaunatnei. Latvijā tamlīdzīga pieredze noteikti ir jāpropagandē.

Taču nopietni runājot, ar nožēlu nākas lasīt kundzes minimonogrāfiju un potenciālo doktora disertāciju. Patīkama vienīgi ir autores naivā atklātība. Arī tad, ja viņa visu, domājams, pati to neapzinoties, interpretē no otra gala – nepieklājīgi dumji.

Piemēram, viņa saka: „Kam jāgatavojas, ja dzīvē saņemat piedāvājumu kļūt par ministru?” Dzīvē normālā zemē taču ir pilnīgi citādāk. Ja cilvēks sevī apzinās stratēģiskās domāšanas talantu un izvēlās politiķa karjeru, tad viņš jau no paša sākuma sev izvirza noteiktu mērķi un tam nepārtraukti gatavojās. Mērķis var būt arī ministra amats, kuru cilvēkam var uzticēt, ja viņš būs pienācīgi savlaicīgi sagatavojies un savu profesionālo gatavību apliecinājis tiem, kuri izlems viņa karjeras likteni. Turpretī Viņķeles kundzes jautājums liecina, ka pie mums ministra amatu var piedāvāt jebkuram „no malas” un mūsu cilvēks „no malas” ministra pienākumu izpildei sāks gatavoties tikai pēc „iekortelēšanās” ministra krēslā. Tādu nenormālu administratīvi organizatorisko kārtību nemaz nedrīkst propagandēt. Viņķeles kundze to nav spējīga saprast.

Domāju, nav vajadzīgs komentēt šādu viņas atziņu: „Tas ir tāds pats darbs (nevis goda statuss) kā visi citi, vien ar lielāku atbildību un augstāku risku ātri sasniegt savas kompetences griestus, kā arī būtisku ietekmi uz privāto dzīvi. Turklāt, salīdzinot ar biznesa vidi mazāk atalgots par atbildību, ko uzņematies. Ar visai neskaidriem spēles noteikumiem un bez jebkādām garantijām uz iesāktā turpināšanu, atbalstu pat no paša partijas un koalīcijas."

Bez komentāriem var citēt arī stilistiski ne visai gludo novērojumu par mūsu ministru ģenēzi: „Lai arī pieprasījums pēc bezpartejiskiem profesionāļiem sabiedrības neuzticības politiskajām partijām dēļ ir augsts, jūs nekad nenožēlosiet, ja ministra portfeli saņemsiet, pateicoties vēlēšanās iegūtam Saeimas deputāta mandātam. Izdzīvot vēlēšanu ciklu, aizstāvēt idejas, par ko jūs un jūsu partija iestājas, gūt atbalstu no vēlētājiem – tam ir nozīme. Turklāt, jūsu ideju un iniciatīvu virzība Saeimā, ja būsiet ministrs, kas mandātu nolicis uz amata pildīšanas laiku, būs kaut nedaudz, bet vieglāka”.

Uzjautrinoši ir šādi novērojumi: „Amats beigsies. Neizbēgami un labi, ka tā. Kopiet attiecības ar vecajiem draugiem. Nepierodiet pie ārišķīgajiem varas atribūtiem – dienesta auto ar šoferi, spožām pieņemšanām, ilūzijas, ka vara ir visa dzīve un tā ir pašpietiekama. Pasargājiet savus bērnus no interneta komentāru lasīšanas. Atliciniet laiku sportam. Nenocietinieties un negaidiet pateicību. Un iegūstiet vismaz dažus jaunus draugus."

Taču vislielākā pateicība ir par aprobežotās naivitātes kulmināciju teksta noslēgumā: „Ja varat izvēlēties, kļūstiet par ministru aizsardzības vai ārlietu ministrijā. Kā pierāda vēsture, ar ļoti retiem izņēmumiem tur ministru reitingi ir garantēti pozitīvi."

Ļoti liels prieks par autores ticību dzīves nemainībai dārgajā LR. Kundze karsti tic, ka arī turpmāk pie mums jebkurš pareizais cilvēks varēs izvēlēties vissiltāko ministra krēslu un nekompetentā ministra ķēpājuma vislielākā vērtība arī nākotnē būs augsts reitings. Cik gan laimīgai ir jābūt Latvijas tautai, kurai ir tādi ministri un tāda izpratne par tēmu „Strādāt par ministru”.

Neapšaubāmi, ka mūsmājās situācija atgādina 1917.gadu, kad polittehnoloģijas klasiķis Vladimirs Uļjanovs (ar pseidonīmu Ļeņins) sarkastiski izsacījās par iespēju jebkurai „ķēkšai” pārvaldīt valsti. Viņš tādu iespēju dzēlīgi izsmēja. Viņš piekrita buržuāzijas un aristokrātijas opozīcijai, ka katras „ķēkšas” iespējas pārvaldīt valsti ir utopija. Viņš savai partijai pavēlēja nekavējoties organizēt kadru apmācības, lai valsts darbam gatavotu cilvēkus no visiem sociālajiem slāņiem.

Un, lūk, tas ir interesanti: kas aristokrātijai, buržuāzijai un slavenajam klasiķim XX gadsimta sākumā bija utopija, bijušajiem „arājiem” XXI gadsimta sākumā joprojām ir normāla parādība. Bet neviens jau nesaka, ka tautas kultūrģenēze ir ātrs process un nevar ievilkties daudzus gadsimtus. Katram etnosam ir sava t.s. kultūras tautas veidošanās dinamika. Tāpat nekur nav teikts, ka katram etnosam ir jākļūst par kultūras tautu.

Novērtē šo rakstu:

53
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...