Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā skaļās diskusijas un dažādās publiski izteiktās versijas, ko pēdējās dienās izraisījis AS Liepājas metalurgs paziņojums par atteikšanos turpmāk maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas obligātā iepirkuma komponenti – saīsinājumā OIK. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ekonomikas ministrijas skaidrojumu - no kā tad pašlaik sastāv šī OIK (procentuāli, summās) pašlaik, kas ar to notiks šā gada laikā, no kā tas atkarīgs, cik droši, ka notiks tieši paredzētais, un kas notiks tālāk.

Ekonomikas ministrijas atbilde: „Šobrīd Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.

Visas izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, gan no ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijā, tai skaitā izmantojot dabasgāzi, sedz Latvijas galapatērētāji caur obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk – OIK). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina OIK gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, gan OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā.  

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārbauda un apstiprina publiskā tirgotāja aprēķinātās OIK atbilstoši 2009. gada 19. augusta SPRK lēmumam Nr.1/2 „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika”.

Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.

Latvijā 2011. gadā obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirktas 2844 GWh elektroenerģijas, t.sk.:

- no fosilajiem energoresursiem koģenerācijas stacijās saražota elektroenerģija 2601 GWh apjomā (izmaksājot 149,18 milj.LVL, t.sk. 61,29 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).

- elektroenerģija, kas saražota, izmantojot AER, 243 GWh apjomā (izmaksājot 27 milj.LVL, t.sk. 18,83 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).

No 2010.gada 1.aprīļa obligātā iepirkuma komponente (turpmāk – OIK) bija 1,15 sant./kWh. No 2011.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem bija 1,17 sant./kWh. Ņemot vērā 2011. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, atbilstoši SPRK 2012. gada 15. februāra padomes lēmumam Nr.39 „Par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2012. gada 1. aprīļa”, no 2012.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem veido 1,23 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā 0,94 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,29 sant./kWh.

Pēc AS „Latvenergo” prognozēm, ņemot vērā 2012. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, OIK galalietotājiem kopā 2013. gadā varētu veidot 1,94 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 1,36 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,58 sant./kWh.

OIK maksājumu pieaugumu 2013.gadā pamatā nosaka:

- staciju uzstādīto jaudu un nostrādāto stundu skaita pieaugums un attiecīgi saražotās elektroenerģijas pieaugums, jo 2012.gadā pieauga to staciju skaits, kuras ir uzsākušas ražot un pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;

- dabasgāzes cenas pieaugums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011. gadu. - no 175 Ls/tūkst.nm3 2011.gada beigās līdz 230 Ls/tūkst.nm3;

- samazinājās elektroenerģijas tirgus cena.

Saistītiem lietotājiem, konkrētāk mājsaimniecībām elektroenerģijas gala tarifs ietver nemainīgu elektroenerģijas cenu, tai skaitā nemainīgu OIK vērtību līdz pat nākošajai tarifu pārskatīšanai. Pašreizējie AS „Latvenergo” izdotie  elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem tiek piemēroti no 2011. gada 1. aprīļa, un pagaidām nav plānota to maiņa. Tomēr arī mājsaimniecību maksājumi varētu pieaugt.

Kopumā obligātā iepirkuma komponentes izmaiņas ietekmē vairāki faktori:

- lielāks obligātajā iepirkumā saražotās atjaunojamās elektroenerģijas apjoms – palielina komponenti;

- augstāka dabasgāzes cena (izmanto atbalsta cenas noteikšanai) – palielina komponenti;

- zemāka tirgus cena (lielāka starpība starp atbalsta cenu un tirgus cenu) – palielina komponenti;

- pieaugot Latvijas elektroenerģijas gala patēriņam, proporcionāli samazinās OIK.

Lai arī grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” nosaka, ka līdz 2016. gadam jaunas tiesības pārdot elektroenerģijai obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu izsniegtas netiks, komersantiem, kuru elektrostacijas ir kvalificējušās tiesību iegūšanai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savas tiesības nezaudē. 

Tajā pašā laikā, laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gadam izdoti un ir spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas apjomu 9756,8 GWh (dati uz 2012. gada 28. novembri). Paredzams, ka lielākā daļa atjaunojamās enerģijas projektu uzsāks elektroenerģijas ražošanu 2013. gada beigās un attiecīgi atstās ietekmi uz obligātās iepirkumu komponentes maksājumiem no 2015. gada. Vienlaikus, lai arī Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, ka no visiem komersantiem, kas tiesības saņēmuši, tikai daļa tās varētu izmantot, joprojām pastāv liela nenoteiktība.

EM sākotnējie priekšlikumi OIK izmaksu samazināšanai bija informatīvajā ziņojumā par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu. Valdība atbalstīja EM ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt MK elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.

Detalizēti iepazīties ar Informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu varat šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40272838&mode=mk&date=2013-01-08.

Ekonomikas ministrijas prezentācija par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMInf_080113_cenas_4.pdf.”

Novērtē šo rakstu:

10
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...