No kā pašlaik sastāv "Liepājas metalurgam" netīkamā OIK un kas ar to notiks turpmāk
PIETIEK28.01.2013.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā skaļās diskusijas un dažādās publiski izteiktās versijas, ko pēdējās dienās izraisījis AS Liepājas metalurgs paziņojums par atteikšanos turpmāk maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas obligātā iepirkuma komponenti – saīsinājumā OIK. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ekonomikas ministrijas skaidrojumu - no kā tad pašlaik sastāv šī OIK (procentuāli, summās) pašlaik, kas ar to notiks šā gada laikā, no kā tas atkarīgs, cik droši, ka notiks tieši paredzētais, un kas notiks tālāk.
Ekonomikas ministrijas atbilde: „Šobrīd Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
Visas izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, gan no ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijā, tai skaitā izmantojot dabasgāzi, sedz Latvijas galapatērētāji caur obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk – OIK). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina OIK gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, gan OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārbauda un apstiprina publiskā tirgotāja aprēķinātās OIK atbilstoši 2009. gada 19. augusta SPRK lēmumam Nr.1/2 „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika”.
Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.
Latvijā 2011. gadā obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirktas 2844 GWh elektroenerģijas, t.sk.:
- no fosilajiem energoresursiem koģenerācijas stacijās saražota elektroenerģija 2601 GWh apjomā (izmaksājot 149,18 milj.LVL, t.sk. 61,29 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).
- elektroenerģija, kas saražota, izmantojot AER, 243 GWh apjomā (izmaksājot 27 milj.LVL, t.sk. 18,83 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).
No 2010.gada 1.aprīļa obligātā iepirkuma komponente (turpmāk – OIK) bija 1,15 sant./kWh. No 2011.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem bija 1,17 sant./kWh. Ņemot vērā 2011. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, atbilstoši SPRK 2012. gada 15. februāra padomes lēmumam Nr.39 „Par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2012. gada 1. aprīļa”, no 2012.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem veido 1,23 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā 0,94 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,29 sant./kWh.
Pēc AS „Latvenergo” prognozēm, ņemot vērā 2012. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, OIK galalietotājiem kopā 2013. gadā varētu veidot 1,94 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 1,36 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,58 sant./kWh.
OIK maksājumu pieaugumu 2013.gadā pamatā nosaka:
- staciju uzstādīto jaudu un nostrādāto stundu skaita pieaugums un attiecīgi saražotās elektroenerģijas pieaugums, jo 2012.gadā pieauga to staciju skaits, kuras ir uzsākušas ražot un pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
- dabasgāzes cenas pieaugums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011. gadu. - no 175 Ls/tūkst.nm3 2011.gada beigās līdz 230 Ls/tūkst.nm3;
- samazinājās elektroenerģijas tirgus cena.
Saistītiem lietotājiem, konkrētāk mājsaimniecībām elektroenerģijas gala tarifs ietver nemainīgu elektroenerģijas cenu, tai skaitā nemainīgu OIK vērtību līdz pat nākošajai tarifu pārskatīšanai. Pašreizējie AS „Latvenergo” izdotie elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem tiek piemēroti no 2011. gada 1. aprīļa, un pagaidām nav plānota to maiņa. Tomēr arī mājsaimniecību maksājumi varētu pieaugt.
Kopumā obligātā iepirkuma komponentes izmaiņas ietekmē vairāki faktori:
- lielāks obligātajā iepirkumā saražotās atjaunojamās elektroenerģijas apjoms – palielina komponenti;
- augstāka dabasgāzes cena (izmanto atbalsta cenas noteikšanai) – palielina komponenti;
- zemāka tirgus cena (lielāka starpība starp atbalsta cenu un tirgus cenu) – palielina komponenti;
- pieaugot Latvijas elektroenerģijas gala patēriņam, proporcionāli samazinās OIK.
Lai arī grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” nosaka, ka līdz 2016. gadam jaunas tiesības pārdot elektroenerģijai obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu izsniegtas netiks, komersantiem, kuru elektrostacijas ir kvalificējušās tiesību iegūšanai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savas tiesības nezaudē.
Tajā pašā laikā, laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gadam izdoti un ir spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas apjomu 9756,8 GWh (dati uz 2012. gada 28. novembri). Paredzams, ka lielākā daļa atjaunojamās enerģijas projektu uzsāks elektroenerģijas ražošanu 2013. gada beigās un attiecīgi atstās ietekmi uz obligātās iepirkumu komponentes maksājumiem no 2015. gada. Vienlaikus, lai arī Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, ka no visiem komersantiem, kas tiesības saņēmuši, tikai daļa tās varētu izmantot, joprojām pastāv liela nenoteiktība.
EM sākotnējie priekšlikumi OIK izmaksu samazināšanai bija informatīvajā ziņojumā par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu. Valdība atbalstīja EM ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt MK elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.
Detalizēti iepazīties ar Informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu varat šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40272838&mode=mk&date=2013-01-08.
Ekonomikas ministrijas prezentācija par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMInf_080113_cenas_4.pdf.”
Seko mums 
Šīs valsts pārvalde nav druscīt iepuvusi. Tā ir sapuvusi caur un cauri. Ja pirms desmit gadiem draņķi valsts pārvaldē un tai apkārt kārtoja savas lietas un barojās, taču kaunējās un baidījās, ka tas nāks gaismā, tad nu vairs nebaidās. Un ne par ko vairs nekaunas.
Piektdienas ir īpašas ne tikai ar to, ka tām seko brīvdienas, ko pavadīt kopā ar mīļiem un tuviem cilvēkiem, bet arī kā atskaites brīdis, kurā atskatīties uz nedēļas laikā paveikto. Manas politiskās karjeras laikā piektdienas ir zīmīgas arī ar to, ka tajās nereti ir pieņemti izšķirīgi politiski lēmumi. Šī piektdiena nebūs izņēmums, jo arī mans pacietības mērs nav bezgalīgs un uzskatu, ka jums - saviem tuvākajiem politiskajiem domubiedriem ir jāuzraksta patiesība par Pietiek.com smērējuma avīzes apmelojumiem.
"Ja fašisms uzvarēs, tas pie jums ieradīsies nevis kā bruņota vienība, izsitot durvis, bet kā jurista pavadīts sociālais darbinieks, kurš teiks: “Es esmu nozīmēts no valdības, lai jums palīdzētu."" (Jonah Goldberg, Liberal Fascism.)
Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos – intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.
"Ventspils saimnieks uzskata, ka tā ir naudas izšķiešana – pirkt apģērbus, apavus un kosmētiku Latvijā. Viņš pašu mājās pērkot tikai pārtiku, pārējo – Parīzē, Londonā un citur, kur preces lētākas nekā Latvijā," - šāds domugrauds ar atsauci uz Aivaru Lembergu otrdien publicēts Latvijas Avīzē. Lai ilustrētu šo atziņu, Pietiek publisko dažas lapiņas no Lemberga bankas konta izdrukām, kas uzskatāmi parāda, cik daudz dažādu lētu preču "Ventspils saimnieks" atrod ārpus Latvijas.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.