Iesaki rakstu: 
“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija mums aprīlī samazinās dotāciju, jo pašvaldības rīcībai neesot bijis tiesiska pamata. Tas, ka bērni ēda siltas pusdienas ātrāk, nekā Rīgā saprata šādu vajadzību, izrādās slikti.”
Šādu informāciju sociālajā tīklā Twitter publicējis Valkas pašvaldības vadītājs Vents Krauklis, un tajā aprakstītais spilgti ilustrē to, kas notiek mūsu valstī epidēmijas apstākļos: kamēr politiķi lielās, cik miljardus – kurus vajadzēs atmaksāt ne jau viņiem personiski, bet visiem nodokļu maksātājiem, viņu bērniem un bērnubērniem, - ir spējuši aizņemties, ierēdņi atrod visdažādākos veidus, kā gan izņirgāties par tiem, kam kāda kripatiņa no šiem miljardiem ir visnepieciešamākā, gan sodīt tos, kuri mēģina atrast labākos veidus, kā sniegt tik ļoti vajadzīgo atbalstu.
Ja vēlaties, varat uzskatīt šo par reklāmu, bet šajās dienās es pamanīju ziņu, ar kuru gribētu padalīties, - kā viena kompānija, iztiekot bez valsts parāda miljardiem, pati izdomā veidu, kā palīdzēt vīrusa epidēmijā cietušajiem. Domāju, arī mūsu politiķiem un ierēdņiem vajadzētu mācīties:
„Pakalpojums Yandex.Taxi ir izveidojis partneru finansiālās palīdzības fondu, kas paredzēts autovadītāju atbalstam, kuri ir cietuši no koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19. Līdz ar fonda ģeogrāfisku paplašināšanos, kopš šodienas programma ir pieejama arī Latvijā. Fonda kopējais apjoms valstīs, kurās ir pieejams Yandex.Taxi, pārsniedz 6 miljonus eiro.
Programma paredz, ka līdzekļus ir paredzēts izmaksāt tiem autovadītājiem, kuri ir saslimuši ar Covid-19 vai kuriem ir bijusi nepieciešama karantīna kontakta dēļ ar inficētu cilvēku. Programma attiecas uz tiem autovadītājiem, kuri regulāri strādā ar servisu un izpilda pasūtījumus vismaz dažas stundas dienā.
Finansiālā atbalsta apjoms ir atkarīgs no izpildīto pasūtījumu vēstures - dienā tas sasniegs pusi no vidējiem diennakts neto ienākumiem pēdējā pusgada laikā. Pabalsts tiek aprēķināts par 14 slimības vai karantīnas dienām.
“Sakarā ar vīrusa izplatību un veiktajiem pasākumiem, cilvēkiem ir jāpaliek mājās, taču neizbēgamas ir situācijas, kad ir nepieciešams kaut kur nokļūt vai arī piegādāt, saņemt sūtījumus. Tāpēc arī autovadītāji turpina izpildīt pasūtījumus, ārkārtas situācijas laikā palīdzot cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgi, cik vien tas ir iespējams. Mēs ceram, ka visi vadītāji būs veseli, bet ja gadījumā kāds cietīs no vīrusa, mēs viņus noteikti atbalstīsim,” – komentē Arams Sargsjans, servisa Yandex.Taxi starptautiskās stratēģijas nodaļas direktors.
Lai saņemtu finansiālu atbalstu, vadītājam ir jāgriežas Yandex.Taxi atbalsta dienestā caur savu autovadītāja aplikāciju, norādot, kas ir noticis, un atsūtot foto ar apliecinošu dokumentu.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
