Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam par godu bija  bagātīgi nolīmēta ar tumši ziliem, arhaiska dizaina plakātiem "70 gadus NATO aizstāv brīvību un drošību. Paldies par  uzņemšanu”.

Pirmajā samita dienā Rīgu skāra pamatīgs sniegputenis, kas izraisīja plašus satiksmes sastrēgumus un "pļaujas svētkus" autoservisiem. Nākamajā dienā pēc konferences iebruka Rīgas dzelzceļa stacijas griesti - ēka tiek remontēta saistībā ar Rail Baltica - jaunās NATO maģistrāles gar Krievijas robežu no Varšavas līdz Tallinai - būvniecību.

Vēl dienu vēlāk lidmašīna, ar kuru ārlietu ministrs, viens no Latvijas pārliecinātākajiem NATO aktīvistiem, atgriezās no EDSO mītiņa, neveiksmīgi piezemējās Rīgas lidostā. Tā nobrauca no skrejceļa, un pasažierus, tostarp ministru, nācās evakuēt avārijas kārtā - protams, nav jau Kabula, bet tomēr neērti. Pat cilvēkam bez iztēles šāda ārkārtas situāciju virkne rada pārdomas raisošas asociācijas.

Kādreiz, pirms Pirmā pasaules kara un vēl kādu laiku pēc tā, lielākajā daļā Eiropas valstu valdību (un arī Latvijā) pastāvēja amats, ko sauca par "kara ministru". Sabiedrībā valdīja militārais kults labā nozīmē - tā bija ļoti augstu vērtēta profesija, karjeru armijā izvēlējās cienījamu ģimeņu atvases, un meitenes sapņoja apprecēties ar karavīriem.

Vēlāk  viss mainījās - gan meiteņu sapņu objekti, gan terminoloģija. Valstis un nācijas vairs necīnās savā starpā - tās aizstāvas, dodot priekšroku aizstāvībai tālāk prom no savām robežām, ar svešām rokām. Savus patiesos nodomus slēpj ar daudznozīmīgiem terminiem, miglaini formulētiem plāniem un neskaidrām aizsardzības koncepcijām. Pārvēršot savus tuvākos un tālākos kaimiņus, kā izteicās viens žurnālists, par militāriem protektorātiem.

Kā vienu no jaunākajiem piemēriem var minēt britu un poļu idejas Baltijas valstīs ierīkot NATO "mācību un loģistikas centrus", kuros notiktu "mācības", iespējams, loģistikā un vēl kaut kādās ne mazāk svarīgās militārās jomās. Izskatās kā vecā ebreju anekdotē: "Ko tu ar to gribēji apmānīt?”

NATO infrastruktūra un ieroči lēnām, bet pārliecinoši virzās uz austrumiem. Kad pirms gadiem desmit Baltijas valstu valdības aicināja un lūdza izvietot to teritorijā  kaut vienu, kaut nelielu amerikāņu militāro bāzi, viss bija skaidrs: tās gribēja iegūt ķīlniekus. Ja ienaidnieks uzbruks, droši vien tiks izliets vismaz piliens amerikāņu asiņu, un tad Vašingtona nevilcināsies ar atbildi. Šādu lūgumu pamatā bija banālas cilvēciskas bailes.

Tagad neviens nav jālūdzas: lielais brālis un sabiedrotais pats meklē un atrod vietas, formas un metodes militārās klātbūtnes veicināšanai un paplašināšanai. Latvija šim nolūkam ir ērta valsts. Kā Puškina “Vara jātniekā”: "Mēs celsim pilsētu šai vietā, / Lai tiktu satriekts zviedru  spars!”  Šajā gadījumā – krievu un  pie viena arī baltkrievu . Cits jautājums, vai tas nobiedēs krievus un baltkrievus. Galvenais ir  pašiem krietni nobīties, lai vēlāk ne par ko  nešaubītos un  neko nenožēlotu.

Piebildīšu, ka bezgalīgas šausmas ir bīstama lieta. Pirmkārt, ar laiku vecās bailes izzūd, tās ir jāatsvaidzina vai jāizdomā jaunas. Otrkārt, permanentu baiļu stāvoklis izļoga nervus un palielina neadekvātu reakciju risku, tostarp netīšu casus belli risku. Treškārt, tas kaitē ekonomikai un demogrāfijai; patiešām, ja rīt šeit sāksies karš, kāpēc investēt un laist pasaulē bērnus?

Turklāt skaidrs, ka arī otra puse, no kuras ļaunprātīgiem plāniem un darbībām mēs  aizsargājamies,  nav nekādi nīkuļi un arī  visiem spēkiem gatavojas  aizsardzībai. Vecu vecais princips: aci pret aci un zobu pret zobu. Cik ilgi tas viss var turpināties? Atkal no anekdotes: "Ja prasmīgi, tad ilgi.” Tikai ar katru dienu pieaug risks, ka šādā konstrukcijā var notikt traģiska un fatāla kļūda.  Un resursi, kas tiek tērēti šādai "aizsardzībai", ir milzīgi. To, starp citu, tagad nav pieņemts pieminēt; acīmredzot labi dzīvojam.   Nu, nekas -  domāju, par to mēs vēl atcerēsimies.

Droši vien jau ir skaidrs, par ko ir runa. Mūsdienu politikā likt likmes, no vienas puses,  uz neskaidrībām un eifēmismu  un iebiedēšanu un bailēm, no otras puses,  ir naivi, nehumāni un ārkārtīgi bīstami.

Es nepiederu tai paaudzei, kas atceras Berlīnes un Kubas krīzi, kas ir piedzīvojusi bailes no reālām atombombardēšanas briesmām. Taču, manuprāt, Rietumos to pārdzīvoja smagāk nekā PSRS. Padomju cilvēki zināja tikai to, ko raksta “Pravda”, un pārējais bija jāpiedomā klāt. Tā laika Rietumu prese bija daudz brīvāka un sniedza vairāk informācijas, un cilvēki pēc šādu rakstu izlasīšanas būvēja individuālas patversmes, veidoja pārtikas un ūdens krājumus un pat zaudēja prātu. Starp citu, Hruščovs arī mēģināja ierobežot ASV - ar padomju raķetēm, kas tika izvietotas kaujas gatavībā  pie Floridas krastiem...

Septiņdesmitajos gados toreizējā padomju vadība diezgan prasmīgi manipulēja ar Eiropas pilsoņu bailēm no kodolieroču izmantošanas, uzturot dzīvu protesta kustību. Mūsdienās informācija tāpat kā propaganda brīvi cirkulē visā pasaulē, un bailes tiek uzkurinātas abās "aizsardzības līnijas" pusēs. Militāristi ir kļuvuši drosmīgāki, no augšas raugoties uz civilajiem politikas nīkuļiem. Notiek citas lietas, kas nav tik pamanāmas presei vai televīzijai, bet man kā politiķim ir acīmredzamas.

Tas viss ir ļoti slikti, tas  nomāc. Domāju, ka šādā situācijā būtu jānoformējas  un jāizsakan spēcīgam pieprasījumam pēc pacifisma. Lai nebūtu jāmin, kurā  cēlienā - otrajā vai trešajā  - ierocis uz skatuves varētu izšaut, bet lai pēc iespējas ātrāk to novāktu no skatuves.

Politikā ir jābūt pieprasījumam pēc  atbildīguma, gudrības, pacietības, kā arī atvērtības godīgai sarunai. Un vēl, lai to īstenotu, ir vajadzīga arī pareiza  efektīva formula pēc vēsturiskā "lielā trijnieka" parauga. Kopš tā laika pasaule ir izaugusi, bet miera un kara problēma nekur nav izzudusi. Tikai šoreiz pasaulei ir vajadzīgs “četrinieks”, kura sastāvā būtu ASV, Eiropas Savienība, Krievija un Ķīna (sagrupēju alfabēta secībā). Tad mēs visi varētu uzelpot ar atvieglojumu un optimismu.

Novērtē šo rakstu:

79
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...