Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedriskajā telpā ir daudz diskutēts par iespējamajiem un pareizajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem un iespējām. Un, lai gan šīs diskusijas parasti ir diezgan fragmentāras un fokusētas tikai ap kādu šauri izvēlētu, diskutētājam izdevīgu aspektu vai lidinās augstās makroekonomiskās matērijās, par ko dziļāka izpratne pārējai sabiedrībai parasti ir visnotaļ minimāla, tas tomēr nav traucējis (vai varbūt tieši palīdzējis?) nostiprināt viedokli, ka viss, kas tiek darīts, ir labākais un pārdomātākais, ko valsts vara varēja izdarīt un dara savas tautas labā. Un nejēgas ir tie, kas to nespēj saprast un novērtēt.

Protams, kamēr viss „griežas” tikai ap šīm augstajām un sabiedrībai grūti tveramajām matērijām, ir viegli pasniegt gandrīz jebko kā viedas rūpes par sabiedrību un Latvijas attīstību.

Beidzot ir pienācis brīdis, kad augstās matērijas - makroekonomiskā situācija - ir gatavas dāvāt iespēju valdībai reāli to pierādīt, piepildot tās vārdus ar atbilstošiem, sabiedrībai tveramiem un saprotamiem darbiem, kurus liela sabiedrības daļa nu spēs adekvāti novērtēt.

Runa ir par sagaidāmajiem nodokļu grozījumiem - kādu risinājumu izvēlēsies valdība?

Valdības solījumi

Vārdos valdība apgalvo, ka tās mērķis ir valsts izaugsme. Izaugsmes pamatā - eksports.

Bet kāpēc tad valdība piedāvā sākt ar PVN likmes samazināšanu, tas ir, samazināt nodokli, ar kuru eksports vispār netiek aplikts un Latvijas eksportspējai neko nedos?

Valdība to cenšas pamatot ar savām rūpēm par sabiedrību, tāpēc, lai uzskatāmi apliecinātu savas rūpes par sabiedrību, valdība ir gatava vest sarunas un vienoties ar tirgotājiem, lai šis nodokļa samazinājums nepaliktu viņu kabatās, bet gan nonāktu līdz patērētājam kā cenu samazinājums. Lai to nodrošinātu, valdība ir pat gatava īstenot speciālu uzraudzības mehānismu. Katrs, kas kaut ko sajēdz no tirdzniecības, šeit pasmaidīs. Turklāt ar kādiem tiesiskiem instrumentiem demokrātiskā valstī ar tirgus ekonomiku valdība domā to nodrošināt?

Vai daudz esam pieredzējuši, kā valdība ir spējusi par kaut ko vienoties ar sabiedrību un to nodrošināt? Ja arī ir bijusi spējīga vienoties, pati parasti ir bijusi tā, kas šo vienošanos nepilda - uzskatāms piemērs ir pensiju sakarā.

Tad cik nopietni un ticami tagad ir šie kārtējie solījumi?

Un vai tiešām valdībai nav citu problēmu, kuras vajadzētu risināt un par kurām vajadzētu vienoties ar sabiedrību? Šeit tā vien nāk prātā teiciens: valdība problēmas nerisina – tā cenšas tās finansēt.

Kā piepildīt solīto?

Ja jau tik tiešām valdības rūpes ir par sabiedrību, tad to var atrisināt daudz vienkāršāk un lietderīgāk gan sabiedrībai, gan tautsaimniecībai: samazināt darbaspēka nodokļu nastu par to pašu summu, kuru valdība tagad vēlas nosargāt no tirgotāju nagiem, samazinot PVN. Tas būs daudz efektīvāks risinājums - sabiedrības maciņiem tiešā veidā dos to pašu efektu bez jebkādas tirgotāju pierunāšanas un kontroles, turklāt tas būs arī Latvijas konkurētspēju veicinošs pasākums atšķirībā no PVN izmaiņām. Tā būs palīdzība eksportētājiem, jo samazinās tiem nodokļu slogu, kā arī tas reāli padarīs Latvijas vidi pievilcīgāku investoriem - nē, ne jau ar to, ka samazinās darbaspēka izmaksas, jo šis pienesums būs niecīgs, bet gan ar to, ka parādīs, ka valdības solījumiem var ticēt un rēķināties ar tiem.

Pirms vēlēšanām visas koalīcijas partijas vienbalsīgi solīja, ka pirmās un svarīgākās izmaiņas nodokļiem, kas ir jāveic un tiks veiktas, būs darbaspēka nodokļu nastas samazināšana.

Tagad, apzinoties, ka solījuma, ko tik ļoti gaidīja jo sevišķi godīgie uzņēmēji, nepildīšanas dēļ valdībai būs grūti saglabāt savu reputāciju, nu tiek solīts, ka „par darbaspēka nodokļu izmaiņām varētu domāt no nākamā gada” .

Vienkārši un acīmredzami

Salīdzinām, kādu guvumu dotu darbaspēka nodokļu nastas samazināšana pretēji valdības piedāvātajām PVN izmaiņām.

Šādas nodokļu izmaiņas atšķirībā no PVN izmaiņām attiektos tikai uz Latvijā saražoto (samazinātos darbaspēka izmaksu komponente). PVN izmaiņu gadījumā ieguvums no tām būtu „jāizšķīdina” uz visām, arī importa precēm, kas ieņemtu lielu šī pasākuma labuma īpatsvaru, stimulējot pirkt arī importa preces.

Darbaspēka nodokļa izmaiņas attiektos tikai uz tiem, kuri maksā šo nodokli - tā labums nebūtu jādala ar „ēnu ekonomikā” nodarbinātajiem – tā būtu motivācija uzņēmējiem „nākt laukā no ēnas”. Savukārt PVN izmaiņu gadījumā, to nenodrošinot ne ar kādu kontroli, nodokļa izmaiņu labums pazustu arī uz „ēnu ekonomikā” nopelnīto un tālāk patēriņam izmantoto, un šis īpatsvars, kā mēs zinām, nav mazs. Turklāt, samazinot PVN, lielāku labumu no tā iegūs tie, kuri vairāk tērēs. Tātad tie, kas ir turīgāki, no tā iegūs vairāk. Atkal kaut kā nesmuki šajos grūtajos laikos...

Pareizā izvēle

Savukārt, veicot pārdomātas izmaiņas darbaspēka nodokļu nastā, šis „nesmukums” ir vienkārši novēršams - ir nevis jāsamazina Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet gan jāpalielina ar IIN neapliekamā ienākuma apmērs. Lai gan abi šie pasākumi dod vienādu tiešo efektu uz kopējo darbaspēka nodokļu nastas samazinājumu, tomēr neapliekamā minimuma izmaiņas dod iespēju visiem vienlīdzīgi baudīt labumus no šāda nodokļu samazinājuma, turklāt, jo mazāki ienākumi, jo lielāks būs iegūtā labuma īpatsvars pret ienākumiem. Tādejādi, izmainot neapliekamā ienākuma apmēru, izdosies nodrošināt daudz nozīmīgāku reālās ienākuma nodokļa likmes samazinājumu salīdzinoši nelielajām algām, kas savukārt būs motivējošs faktors uzņēmējiem tās legalizēt, bet tas nozīmē papildus pozitīvu ietekmi arī uz Speciālo (sociālo) budžetu. Lūk, papildu iespēja sociālo izaicinājumu risināšanai.

Risinājums demogrāfijas izaicinājumam

Izmantojot neapliekamā minimuma izmaiņas vēl prasmīgāk, piemēram, papildus diferencējot to pēc apgādājamo bērnu skaita, tiktu iegūts reāls instruments vēl citu aktuālu un būtisku izaicinājumu risināšanai - demogrāfijas problēmu risināšanai tie būtu reāli miljoni, kas ieplūstu tieši ģimenēs ar bērniem un tālāk atgrieztos atpakaļ Latvijas ekonomikā caur šo ģimeņu patēriņu, palīdzot ģimenēm, sildot ekonomiku un maksājot patēriņa nodokļus. Šāda risinājuma gadījumā nebūtu jārunā ar tirgotājiem, tāpēc aicinu valdību labāk uzrunāt nevis tirgotājus, bet ģimenes - piedāvājiet šo diferenciāciju veidot progresīvu ar jūtamu pieaugumu no trešā bērna – tā, lai 3-4 bērnu ģimenēs neapliekamā minimuma slieksnis pieaugtu tik augstu, ka no normālas algas ienākuma nodokli nesanāktu maksāt vispār.

Piemēram, par katru bērnu pacelt neapliekamo minimumu par 50 Ls, bet sākot no trešā – vēl par 50 Ls par katru bērnu, no 4. – vēl par 100 Ls. Tādejādi neapliekamais minimuma paaugstinājums būtu: par vienu bērnu – 50 Ls, par diviem - 100 Ls, par trijiem – 200 Ls, par 4 – 400 Ls, par 5 – 600 Ls, utt.

Tā šķiet fantastika? Palūkosimies!

Skatoties uz situāciju caur reāliem cipariem

Kopējais tiešais efekts no iespējamajiem nodokļu samazinājumiem, ar kuriem rēķinās valdošā koalīcija nākamajam gadam, tiek lēsts ap 100 miljoniem latu, kas tā arī varētu būt. Ja izmantojam FM sagatavotos budžeta datus par 2012. gadu, sanāk, ka 1% no PVN ir apmēram 47 miljoni Ls, bet 1% no IIN – apmēram 36 miljoni Ls, kas kopā ir aptuveni 83 miljoni latu.

Saskaņā ar statistikas datiem strādājošo skaits Latvijā uz gada sākumu bija ap 753 tūkstošiem. Veicot ļoti aptuvenus aprēķinus, mēs varam iegūt vispārēju ieskatu:

Attiecinot neapliekamā minimuma izmaiņas pilnā apmērā uz visiem strādājošiem (reāli būtu mazāk), ja neapliekamo minimumu paaugstina līdz 60 Ls, tad tiešais fiskālais gada efekts uz IIN ir ap 34 milj. latu ieņēmumu samazinājuma veidā, ja neapliekamais minimums ir 80Ls – tie ir aptuveni 79 milj. latu,  ja 100 Ls – 124 milj. latu.

Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem Latvijā ir apmēram 360 tūkst. bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Ja vienkāršoti pieņemam, ka par katru bērnu tiek piešķirts papildu 50 Ls neapliekamā ienākuma paaugstinājums un ka tas reāli tiktu pilnībā īstenots visos gadījumos, tad tiešais fiskālais efekts uz IIN no šī atbalsta pasākuma būtu apmēram 53 milj. Ls ieņēmumu samazinājums (reāli tas būtu mazāks).

Esošajā demogrāfiskajā situācijā ģimenes pieauguma atbalstam paredzot vēl papildu 50 Ls paaugstinājumu par katru bērnu, sākot no trešā, šis papildu atbalsta iespaids uz IIN būtu vēl apmēram 9 milj. Ls. Savukārt paredzot vēl papildu 100 Ls par katru bērnu, sākot no ceturtā bērna, tas samazinātu IIN ieņēmumus vēl papildus par apm. 6.milj Ls.

Tātad kopumā šāds atbalsts Latvijas ģimenēm samazinātu tiešos IIN ieņēmums budžetā apmēram par 68 miljoniem, kas ir aptuveni par trešdaļu mazāk nekā valdības plānotais, bet paralēli tas radītu veselu virkni pozitīvu stimulu: gan tautsaimniecībai, gan ģimenēm, gan arī budžetam - atgūstot daļu no neieņemtās naudas caur citiem nodokļiem.

Kas nav maznozīmīgi, šāds atbalsta mehānisms ģimenēm būtu motivējošs daudzbērnu ģimenes veidošanai, bet absolūti nebūtu motivējošs veidot sociāli nelabvēlīgas daudzbērnu ģimenes modeli.

Ar šādu atbalsta apjomu demogrāfijai ir iespējams veikt arī kopējo neapliekamā minimuma paaugstināšanu, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstinājums no 45 Ls uz 60 Ls nešķistu sāpīgs pat ar esošajām valdības budžeta nostādnēm: tie būtu vēl aptuveni 34 milj. Ls, tātad viss kopā būtu apmēram līdzīgs apjoms valdības gatavotajām nodokļu izmaiņām.

Jāatzīmē, ka reāli jau IIN ieņēmumu samazinājums būtu mazāks, jo ne visos gadījumos būtu, kam palielināt neapliekamo ienākumu līdz paredzētajam līmenim. Tāpat nav ņemti vērā budžeta ieguvumi, kuri rastos no patēriņa pieauguma, palielinot neapliekamo ienākumu, un tie varētu būt nozīmīgi, jo visai droši var paredzēt, kā šīs neapliekamā minimuma izmaiņas pamatā stimulēs iekšējo patēriņu, tāpēc šie neapliekamā minimuma sliekšņi varētu būt vēl augstāki, pat nenodarot pāri valdības svēti lolotajam fiskālajam budžeta deficītam.

Pabarot sevi pašiem vai gaidīt uz debesu pīrādziņiem?

Savukārt, ja valdība uzdrošinātos noticēt, ka mūsu valsts nākotne ir mūsu reālajā konkurētspējā, nevis tajā, kā mēs izskatīsimies no malas, tad jau tagad papildus minētajiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem varētu īstenot pasākumus, kas dotu vēl papildu reālu pienesumu mūsu konkurētspējai, piemēram, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 100 Ls.

Tiešais iespaids uz IIN ieņēmumiem būtu aptuveni 124 milj. latu samazinājums, kas kopā ar augstāk piedāvātajiem demogrāfiju veicinošajiem pasākumiem valdības piedāvāto nodokļu ieņēmumu samazinājumu nepārsniegtu vairāk kā par apmēram 92 milj. latu, tas ir apmēram par 0,6 % no IKP. Tātad pat ar piesardzīgākajām prognozēm par šādu iespējamo izmaiņu ietekmi uz budžetu – budžets joprojām paliktu saprātīgās deficīta robežās, pat pēc Māstrihtas kritērijiem.

Savukārt, ņemot vērā, ka šādas izmaiņas varētu jūtami uzlabot Latvijas darbaspēka konkurētspēju, sakarā ar to, ka reālās IIN likmes „mazajām” algām būtiski samazinātos: 200 Ls algai -12,5%, 250 – 15%, 300 – ap 17%, tas stimulētu papildu darbavietu rašanos un dotu arī reālu motivāciju legalizēt mazatalgotā darbaspēka nodarbinātību, kas ir jo sevišķi aktuāli daudzskaitlīgajam mazkvalificētajam Latvijas bezdarbnieku slānim. Tam savukārt būtu jūtams pozitīvs fiskālais iespaids ne tikai uz IIN ieņēmumiem, bet arī uz Speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumiem, kā arī uz citiem nodokļiem, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei.

Līdz ar to it kā paradoksālā veidā - caur budžeta deficīta palielināšanu īstermiņā (darot to prasmīgi) - mēs nonāktu pie sekmīgākas budžeta deficīta samazināšanas ilgtermiņā, veicot to nevis caur izdevumu apgriešanu, bet gan caur ieņēmumu palielināšanu un stimulējot ekonomiku, jo šīs piedāvātās nodokļu izmaiņas būtu reāls stimuls uzņēmējiem apsvērt iespēju legalizēt visu līdzekļu apgrozījumu, savukārt valdības piedāvātais IIN nodokļu likmes samazinājums par 1% kā stimuls uzņēmējiem pamest ēnu ekonomiku labākajā gadījumā ir uztverams kā ne visai veiksmīgs PR gājiens.

Un tā ir tikai viena no iespējām, ko valsts varētu paveikt, noticot sev, savām iespējām, nevis kusli un paklausīgi cerot uz solītajiem pīrādziņiem no malas.

Kurš kuru mēģina apmānīt?

Ir jāatzīst, ka ar esošajām iespējām valdības izvēle samazināt PVN likmi izskatās pavisam dīvaina, lai neteiktu vairāk – ja vien patiešām valdības mērķis ir rūpes par savas tautas nākotni un savas valsts attīstību. Bet varbūt tas ir tikai skaists piesegs, kā balta jērādiņa, zem kura patiesībā slēpjas pelēkais vilks, kas lūko panākt pavisam citus mērķus, piemēram, nemanāmi iefiltrēties kārotajā „aitu barā” (eiro zonā)?

Te viedajie, protams, uzreiz norādīs uz to, kā var nesaprast šī pelēkā vilka plāna ģenialitāti – vispirms tiekam „aitu barā”, un tad varēsim dzīvot mierīgāk. Tad sāksies īstā dzīve un iespējas. Tā mums tiek solīts.

Atvainojiet, vai nevajadzētu beidzot konkretizēt, kādas īsti iespējas mēs taisāmies realizēt, kā šajā aplokā ir plānots īstenot šo Latvijas „ekonomisko uzrāvienu”? Ja valdība jau tagad, kad tai vēl ir brīvas rokas, neuzdrošinās neko uzsākt, tad kā tā rīkosies, esot Eirozonas aplokā, kur tās dalībvalstīm tiks uzlikts vēl ciešāks ietvars?

Varbūt to ir iecerēts panākt, cenšoties piemānīt Eiropu? Ja tāds ir plāns, tad valdības vadītājam nav ko apvainoties par to, ka Eiropa no savas puses, redzot kas patiesībā slēpjas zem jērādiņas, jau tagad preventīvi sāk pieņemt mērus, lai pelēkais vilks „aitu barā” netiktu.

Redzot un saprotot to visu - cik ticami tad kļūst valdības dotie solījumi nākotnes nodokļu sakarā?

Vai uz Latviju ekonomikas likumi neattiecās?

Vai ir kāda ģeniāla, nevienam nezināma recepte, kā Latvijai īstenot sasolīto „ekonomikas izrāvienu”, vienlaicīgi ietilpinot to pašas valdības iekārotos fiskālos ietvaros, piemēram, ierobežojot inflāciju?

Tas būtu līdzīgi kā likt cilvēkam skriet, bet ar nosacījumu, ka sirds pulss tam nedrīkst paaugstināties – šādā situācijā cilvēks krīt ģībonī, finišu nesasniedzis...

Tādēļ cienījama ir Daniela Pavļuta kā ekonomikas ministra un Vjačeslava Dombrovska kā Tautsaimniecības komisijas vadītāja pozīcija, neskatoties uz valdības pausto, tomēr uzdrošināties uzstāt uz nepieciešamību vispirms veikt izmaiņas, lai mazinātu darbaspēka nodokļu nastu, nevis sākt ar PVN un inflācijas ierobežošanu. Ja vien šī pozīcija nav tikai tāds Reformu partijas politiskā tirgus gājiens, lai ietirgotu no Vienotības piekāpšanos sev citos jautājumos, vai vienkārši politiska saspēle ar uzņēmējiem, zinot, ka vecākais brālis Vienotība jau tāpat jaunākā brāļa viedokli vērā neņems.

Patiesības brīdis tuvojas...

Valdības izvēle par šiem it kā nenozīmīgiem nodokļu grozījumiem būs kā lakmusa papīrītis, kas bezkaislīgi parādīs patiesību - vai tiešām vadībai ir gatavība un sapratne pašai vest valsti ārā no krīzes, parūpēties par savu tautu un īstenot savas valsts izaugsmi, vai arī patiesībā tā rīkojas kā atvarā ierauts kukainītis, kurš pats neredz glābiņu un kura vienīgais izdzīvošanas plāns ir izmisīgi mēģinājumi, visu ziedojot, par katru cenu pieķerties pie kaut kā lielāka (eiro zonas) cerībā uz tā rēķina izglābties, pat ja arī to rauj līdzi atvarā…

Ja valdība uzdrošinātos noticēt šīs valsts nākotnei, ko tā pati arī veido, tad nekas tai neliegtu tūlīt pat sākt rīkoties, lai risinātu samilzušās demogrāfijas, sociālās un ar „ēnu ekonomiku” saistītās problēmas, nevis gaidīt, kad tai tiks pasniegtas atslēgas uz kāroto debesu valstību.

Novērtē šo rakstu:

26
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

FotoAr zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu normām un izsakām lūgumu šīs anomālijas pēc iespējas ātri un neatliekami novērst, jo tās nodara lielu kaitējumu sabiedrībai kopumā, tiesu varas sistēmai un grauj tiesiskas valsts principus, tajā skaita principu par taisnīgu tiesu.
Lasīt visu...

21

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

FotoXIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu elite sāka pamatot ar rasu teoriju, kuru nekritiski un bez iebildumiem atbalstīja visa tā laika progresīvā zinātne. Cilvēce tika sadalīta augstākajās un zemākajās rasēs, tika sastādīta rasu hierarhija. Pie zemākajām rasēm pieskaitīja ne vien kolonijās mītošos nēģerus, dzeltenās rases pārstāvjus, indiāņus un Austrālijas aborigēnus, bet arī austrumeiropiešus, slāvu tautas, ebrejus, čigānus, musulmaņu tautas un pat itāļus, grieķus un īrus.
Lasīt visu...

12

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

FotoDārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! [..] Jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kol 3, 1-3)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...