No slimnīcas izmestās pensionāres lieta: ja nav pierādījumu, slimnīcas vadība tic saviem darbiniekiem

Pietiek jau informēja, ka septiņdesmit gadus veca pensionāre – otrās grupas invalīde, kas novembra beigās pārcietusi insultu, saskaņā ar viņas stāstīto pēc pirmās palīdzības sniegšanas 23. janvāra naktī pēc pusnakts izlikta no Biķernieku slimnīcas telpām, jo slimnīcas personāls nav ļāvis viņai sagaidīt rītu turpat slimnīcā, pasēžot uzgaidāmajā telpā.

„Pie jums griežas pensionāre - 2.grupas invalīde, kura 29.novembrī pārcieta insultu, ar runas un kustību traucējumiem, kura 23.janvāra naktī 0:33 (pēc kvīts) tika padzīta aukstumā no Biķernieku slimnīcas uzņemšanas nodaļas. Mans lūgums - pasēdēšu pie jums uz krēsla - tika noraidīts.

Sabiedriskais transports vairs negāja, tāpēc biju spiesta iet ar grūtībām uz mājām kājām, no Lielvārdes ielas uz Artilērijas ielu kājām, jo naudas nebija, lai izsauktu taksi. Nākot mājās ļoti lēnām, jo man ir kustību traucējumi, gandrīz nosalu, jo reizēm kritu sniegā, aukstumā, uz rīta pusi pārnācu nosalusi,” notikušo vēstulē, kas adresēta virknei mediju, apraksta pati pensionāre.

Notikušo vismaz daļēji apliecina izraksts no pacienta ambulatorās kartes, kā arī kases čeks, no kura redzams, ka no pensionāres pusvienos naktī iekasēta samaksa – 4 eiro un 27 eirocenti. „Palīdziet atmaskot noziegumu, kā mediķi dzenoties pēc naudas, tiek aizmirsts Hipokrāta zvērests! Ko un kā man tagad jārīkojas, lai slimnīca saņemtu sodu par fašismu?” raksta pensionāre.

Taču nekādu sodu, visticamākais, neviens nesaņemt, jo slimnīcas darbinieki tās vadībai snieguši pilnīgi citu notikušā skaidrojumu. Slimnīcas oficiālā versija ir šāda: „Saņemot pacientes sūdzību, slimnīcas vadība pieprasīja paskaidrojumus no visiem darbiniekiem, kas tovakar bija saskarē ar pacienti. Kā liecina saņemtie paskaidrojumi, mediķi ir ļoti nepatīkami pārsteigti par šo sūdzību, jo tovakar nekādas konfliktsituācijas ar pacienti nav bijis un nekas nav liecinājis, ka viņiem pēc dienas tiks veltīti godu un cieņu aizskaroši izteikumi.

Paciente slimnīcas Acu traumpunktā tika rūpīgi izmeklēta un tika konstatēts, ka viņa guvusi salīdzinoši nelielu traumu un viņai nav nepieciešama ne neatliekamā palīdzība, ne stacionēšana slimnīcas acu nodaļā. Acu ārste pacientei nozīmējusi ārstēšanu, kas veicama mājās.

Tā kā kundze bija gados un bija jau ļoti vēls, slimnīcas darbinieki (acu ārste ar dežūrmāsu un vēlāk, pacientei dodoties norēķināties par ambulatoro pakalpojumu, arī klientu apkalpošanas speciāliste) piedāvājuši izsaukt taksometru, taču kundze no tā atteikusies, norādot, ka viņai neesot naudas. Pacientei tika piedāvāti arī citi risinājumi nokļūšanai mājās, piemēram, slimnīcas dežūrtransports, ko izmantojam pacientu pārvešanai no viena stacionāra uz citu, medikamentu atvešanai un citām ārstniecības nodrošināšanai būtiskām vajadzībām. Ar to iespējams arī pacientu nogādāt mājās, taču tas gan ir maksas pakalpojums.

Arī no šīs iespējas paciente atteikusies. Saskaņā ar darbinieku pausto, paciente vairākkārt tikusi informēta arī par iespēju norēķināties par ambulatoro pakalpojumu vēlāk, lai būtu iespēja norēķināties par taksometru. Paciente tikusi informēta arī par to, ka arī par slimnīcas dežūrtransportu ir iespējams atliktais maksājums. Paciente šīs iespējas noraidījusi.

Saskaņā ar mediķu teikto neviens pacienti nav raidījis prom no slimnīcas. Māsa pat piedāvājusi viņai atnest segu. Tāpat piedāvāta iespēja aizvest viņu uz tuvumā esošo Austrumu slimnīcas stacionāru "Gaiļezers", kur atrodamas gultas pacientiem, kuriem nav, kur palikt. Taču, kā stāsta slimnīcas darbinieki, paciente no visa atteikusies un norādījusi, ka pati dosies mājās.”

Savukārt pensionāre par šo skaidrojumu ir sašutusi un jautā: „Kurš normāls cilvēks gribētu atteikties no tāda komforta, ja nu vienīgi pašnāvnieks? Patiesībā, kad man atteica sēdēšanu slimnīcas telpās līdz rītam, samaksāju ar pēdējo naudiņu, lai būtu pierādījums, kad tika izdzīta no slimnīcas. Ja arī trauma nebija bīstama, toties viņi zināja, kāds ir mans veselības stāvoklis pēc insulta!”

Slimnīcas vadība norāda, ka arī videonovērošanas ierakstos redzamais atbilstot slimnīcas darbinieku versijai: „Videonovērošanas ierakstos redzams, kā paciente pa gaiteni no traumpunkta dodas uz uzņemšanas nodaļu, kur ir kase, un viņu uz turieni pavada dežūrmāsa. Redzams arī, kā paciente sarunājas ar slimnīcas darbiniekiem, un arī tas, kā paciente iziet pa durvīm un mierīgi dodas vārtu virzienā.”

Pensionāre par šo skaidrojumu gan noteic īsi – kas cits viņai atlicis? „Jā, gāju, es necentos ar viņiem veidot nekādus konfliktus, ja tā būtu uzvedusies, mani apsargs piekautu vai aizvestu uz Tvaika ielu, kā tas ir zināms, kad „Gaiļezerā” izcēlās konflikts. Raudādama aizgāju, vai manas asaras arī ir redzamas? Zināju, ka mans pierādījums būs vienīgi samaksas kvīts, tāpēc samaksāju, pretējā gadījumā viņi noliegtu arī to, ka bija pusnakts!”

Segas piedāvājums būtu redzams, ja jau kamerās ir redzams, ka maksāju,” piebilst pensionāre. „Atliek tikai vēlreiz jautāt, vai es, esot slima, atteiktos no piedāvātā komforta? Es nekad tādam dzīvībai apdraudošam riskam nepakļautos tīšām, ja būtu tādi apburoši piedāvājumi? Sega, gulta, transports - gandrīz kā paradīzē!...”

Novērtē šo rakstu: