No slimnīcas izmestās pensionāres lieta: ja nav pierādījumu, slimnīcas vadība tic saviem darbiniekiem
PIETIEK28.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gados vecai sievietei, kurš pēc pusnakts izmesta no slimnīcas uz ielas un nav uzdrīkstējusies protestēt tik izteiksmīgi, lai to būtu fiksējušas videonovērošanas kameras, nav faktiski nekādu iespēju pierādīt savu versiju par notikušo, jo slimnīcas vadība vairāk tic saviem darbiniekiem, - šāds secinājums izdarāms pēc Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas vadības veiktās pārbaudes par 23. janvāra naktī Biķernieku slimnīcā notikušo.
Pietiek jau informēja, ka septiņdesmit gadus veca pensionāre – otrās grupas invalīde, kas novembra beigās pārcietusi insultu, saskaņā ar viņas stāstīto pēc pirmās palīdzības sniegšanas 23. janvāra naktī pēc pusnakts izlikta no Biķernieku slimnīcas telpām, jo slimnīcas personāls nav ļāvis viņai sagaidīt rītu turpat slimnīcā, pasēžot uzgaidāmajā telpā.
„Pie jums griežas pensionāre - 2.grupas invalīde, kura 29.novembrī pārcieta insultu, ar runas un kustību traucējumiem, kura 23.janvāra naktī 0:33 (pēc kvīts) tika padzīta aukstumā no Biķernieku slimnīcas uzņemšanas nodaļas. Mans lūgums - pasēdēšu pie jums uz krēsla - tika noraidīts.
Sabiedriskais transports vairs negāja, tāpēc biju spiesta iet ar grūtībām uz mājām kājām, no Lielvārdes ielas uz Artilērijas ielu kājām, jo naudas nebija, lai izsauktu taksi. Nākot mājās ļoti lēnām, jo man ir kustību traucējumi, gandrīz nosalu, jo reizēm kritu sniegā, aukstumā, uz rīta pusi pārnācu nosalusi,” notikušo vēstulē, kas adresēta virknei mediju, apraksta pati pensionāre.
Notikušo vismaz daļēji apliecina izraksts no pacienta ambulatorās kartes, kā arī kases čeks, no kura redzams, ka no pensionāres pusvienos naktī iekasēta samaksa – 4 eiro un 27 eirocenti. „Palīdziet atmaskot noziegumu, kā mediķi dzenoties pēc naudas, tiek aizmirsts Hipokrāta zvērests! Ko un kā man tagad jārīkojas, lai slimnīca saņemtu sodu par fašismu?” raksta pensionāre.
Taču nekādu sodu, visticamākais, neviens nesaņemt, jo slimnīcas darbinieki tās vadībai snieguši pilnīgi citu notikušā skaidrojumu. Slimnīcas oficiālā versija ir šāda: „Saņemot pacientes sūdzību, slimnīcas vadība pieprasīja paskaidrojumus no visiem darbiniekiem, kas tovakar bija saskarē ar pacienti. Kā liecina saņemtie paskaidrojumi, mediķi ir ļoti nepatīkami pārsteigti par šo sūdzību, jo tovakar nekādas konfliktsituācijas ar pacienti nav bijis un nekas nav liecinājis, ka viņiem pēc dienas tiks veltīti godu un cieņu aizskaroši izteikumi.
Paciente slimnīcas Acu traumpunktā tika rūpīgi izmeklēta un tika konstatēts, ka viņa guvusi salīdzinoši nelielu traumu un viņai nav nepieciešama ne neatliekamā palīdzība, ne stacionēšana slimnīcas acu nodaļā. Acu ārste pacientei nozīmējusi ārstēšanu, kas veicama mājās.
Tā kā kundze bija gados un bija jau ļoti vēls, slimnīcas darbinieki (acu ārste ar dežūrmāsu un vēlāk, pacientei dodoties norēķināties par ambulatoro pakalpojumu, arī klientu apkalpošanas speciāliste) piedāvājuši izsaukt taksometru, taču kundze no tā atteikusies, norādot, ka viņai neesot naudas. Pacientei tika piedāvāti arī citi risinājumi nokļūšanai mājās, piemēram, slimnīcas dežūrtransports, ko izmantojam pacientu pārvešanai no viena stacionāra uz citu, medikamentu atvešanai un citām ārstniecības nodrošināšanai būtiskām vajadzībām. Ar to iespējams arī pacientu nogādāt mājās, taču tas gan ir maksas pakalpojums.
Arī no šīs iespējas paciente atteikusies. Saskaņā ar darbinieku pausto, paciente vairākkārt tikusi informēta arī par iespēju norēķināties par ambulatoro pakalpojumu vēlāk, lai būtu iespēja norēķināties par taksometru. Paciente tikusi informēta arī par to, ka arī par slimnīcas dežūrtransportu ir iespējams atliktais maksājums. Paciente šīs iespējas noraidījusi.
Saskaņā ar mediķu teikto neviens pacienti nav raidījis prom no slimnīcas. Māsa pat piedāvājusi viņai atnest segu. Tāpat piedāvāta iespēja aizvest viņu uz tuvumā esošo Austrumu slimnīcas stacionāru "Gaiļezers", kur atrodamas gultas pacientiem, kuriem nav, kur palikt. Taču, kā stāsta slimnīcas darbinieki, paciente no visa atteikusies un norādījusi, ka pati dosies mājās.”
Savukārt pensionāre par šo skaidrojumu ir sašutusi un jautā: „Kurš normāls cilvēks gribētu atteikties no tāda komforta, ja nu vienīgi pašnāvnieks? Patiesībā, kad man atteica sēdēšanu slimnīcas telpās līdz rītam, samaksāju ar pēdējo naudiņu, lai būtu pierādījums, kad tika izdzīta no slimnīcas. Ja arī trauma nebija bīstama, toties viņi zināja, kāds ir mans veselības stāvoklis pēc insulta!”
Slimnīcas vadība norāda, ka arī videonovērošanas ierakstos redzamais atbilstot slimnīcas darbinieku versijai: „Videonovērošanas ierakstos redzams, kā paciente pa gaiteni no traumpunkta dodas uz uzņemšanas nodaļu, kur ir kase, un viņu uz turieni pavada dežūrmāsa. Redzams arī, kā paciente sarunājas ar slimnīcas darbiniekiem, un arī tas, kā paciente iziet pa durvīm un mierīgi dodas vārtu virzienā.”
Pensionāre par šo skaidrojumu gan noteic īsi – kas cits viņai atlicis? „Jā, gāju, es necentos ar viņiem veidot nekādus konfliktus, ja tā būtu uzvedusies, mani apsargs piekautu vai aizvestu uz Tvaika ielu, kā tas ir zināms, kad „Gaiļezerā” izcēlās konflikts. Raudādama aizgāju, vai manas asaras arī ir redzamas? Zināju, ka mans pierādījums būs vienīgi samaksas kvīts, tāpēc samaksāju, pretējā gadījumā viņi noliegtu arī to, ka bija pusnakts!”
Segas piedāvājums būtu redzams, ja jau kamerās ir redzams, ka maksāju,” piebilst pensionāre. „Atliek tikai vēlreiz jautāt, vai es, esot slima, atteiktos no piedāvātā komforta? Es nekad tādam dzīvībai apdraudošam riskam nepakļautos tīšām, ja būtu tādi apburoši piedāvājumi? Sega, gulta, transports - gandrīz kā paradīzē!...”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
