Iesaki rakstu: 
Ja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs būtu vēlējies ievērot Latvijas darba un nodokļu likumdošanu, viņam ar savrupmājas teritorijas sniega tīrītāju būtu bijis jāslēdz darba līgums, kā arī jānomaksā par viņu iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma par situāciju, kurā pats Rimšēvičs saskaņā ar viņa publisko paziņojumu nesaskata ne likumpārkāpumu, ne ēnu ekonomikas atbalstīšanu.
Pietiek otrdien jau informēja, ka Rimšēvičs, kas vairākkārt publiski izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību, gan apgalvo, ka „ļoti cenšoties to nedarīt”, taču vienlaikus intervijā Latvijas radio paziņoja, ka no viņa bez kādas nodokļu nomaksas 100 latus saņem „cilvēks, kas palīdz sniegu notīrīt”.
„Ja to uzskata par ēnu ekonomiku, tad... ēēē...” – šādi Rimšēvičs komentēja šo faktu, vēl piebilstot – tas, ka cilvēkam līdz 200 latu lieli ienākumi neesot jādeklarē, ļaujot arī iztikt bez nodokļu nomaksas par šo atalgojumu.
Lai noskaidrotu, vai centrālās bankas vadītājam taisnība, Pietiek lūdza Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu par šādu situāciju (neminot, ka tā attiecināma uz Latvijas Bankas prezidentu): „Nezinām, kas tas īsti ir - alga vai saimnieciskā darbība, bet notiek ļoti vienkārši - cilvēks notīra sniegu, viņam samaksā 100 latus. Kam un vai ir jāmaksā nodokļi? Kā tam praktiski ir jānotiek - stingrās uzskaites čeks, darba līgums ar algu?”
No VID skaidrojuma nepārprotami izriet – Latvijas Bankas prezidents, darbiniekam samaksājot skaidrā naudā, no likuma viedokļa ir apkrāpis valsti, liedzot tai saņemt par šo atalgojumu iedzīvotāju ienākuma nodokli.
„Ja pakalpojuma sniegšanā saskaņā ar Darba likumu ir vērojamas darba attiecību pazīmes, ir slēdzams darba līgums. Minētajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba algas vispārējā kārtībā veic darba devējs,” skaidro VID.
Savukārt Rimšēviča pieminētie 200 latu mēnesī saskaņā ar VID skaidrojumu attiecināmi uz citu situāciju – ja sniega tīrītājam šī nodarbe ir sistemātiska un līdz ar to uzskatāma par saimniecisko darbību: „Ja gūtais ienākums mēnesī pārsniedz 200 latus, tad fiziskai personai ir jāreģistrējas arī kā pašnodarbinātajai personai un jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.” Taču šajā gadījumā Rimšēvičam no pakalpojuma sniedzēja noteikti bijis jāpieprasa kvīts kā darījumu apliecinošs dokuments.
„Pašreiz spēkā esošie normatīvi pieprasa slēgt līgumus jau no pirmā santīma. Tā rezultātā, protams, Ilmārs Rimšēvičs nepilda spēkā esošos likumus. Tomēr ir jāņem vērā, ka to dara ļoti liels skaits cilvēku, piemēram, laukos sarunā kaimiņu, lai saskalda malku par pieciem latiem un pusdienām. Viskritiskākais ir tas, ka Latvijas Bankas prezidents intervijā Latvijas radio leģitimizē šo likuma nepildīšanu un uzskata, ka tas ir pieņemami. Mēs būtu vēlējušies sagaidīt, ka centrālās bankas vadītājs būtu atzinis likuma nepilnības un nācis ar priekšlikumu, kā tos novērst, un apņēmies likumus pilnveidot,” – tā savukārt notikušo Pietiek komentēja sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis.
Saskaņā ar viņa viedokli, ja jau pat augstākā līmeņa amatpersonas saskaras ar šo problēmu, ir skaidrs, ka nepieciešams šo situāciju risināt ar likuma pilnveidošanu, lai neviens nekļūtu par likuma pārkāpēju: „Valsts jau ir daudz darījusi, lai padarītu skaidrāku nodokļu maksāšanu pašnodarbinātajiem, kuriem mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas, tāpat ir patenta maksas. Bet ir jāiet vēl solis tālāk un skaidri jānosaka monetārā vērtība, no kuras ir jāmaksā nodokļi. Ja Rimšēviča kungs pats nenāk ar priekšlikumu, tad to dara Delna un aicina noteikt konkrētu slieksni, no kura ir jāmaksā nodokļi.”
Tikmēr Latvijas Bankas vadība jau divas dienas mēģina izdomāt, ko atbildēt uz jautājumu, vai arī Latvijas Banka atbalsta Rimšēviča viedokli, ka ir pieļaujams izvairīties no nodokļu nomaksas darbinieku – fizisku personu algošanā, ja tas notiek nelielos apmēros.
Tāpat Latvijas Banka jau divas dienas formulē savu nostāju jautājumā – ja tā šādu viedokli neatbalsta, kad un kā Latvijas Bankas padome reaģēs uz Rimšēviča publiskajiem izteikumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
