Iesaki rakstu: 
Tuvāko dienu laikā partijas nosauks Latvijas Valsts prezidenta kandidāta vārdu. Nacionālā apvienība nu jau otro reizi virza Egilu Levitu. Zīmīgi, ka, nosaucot savu izvēli, Nacionālā apvienība (NA), kas sevi pasniedz kā latvisku, nekādi nevēlas analizēt pretendenta darbību neatkarības atgūšanas laikā. Vai tā bijusi latviešu nācijas labā? Atbildi sniedz Karaganova doktrīna.
(Diplomatičeskij Vestņik (Diplomātijas Vēstnesis), Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris.) „Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tāpēc, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu. Rēķinoties ar ekonomisko izdevīgumu, Krievijai ir nekavējoties jāuzsāk plaša investīciju ekspansija.” (Tulkojis Bruno Javoišs.)
Līdzīgu domu pauda V. Tolpežņikovs tā paša gada sanāksmē Salaspilī. Tur izskatījām vietējās Pilsoņu komitejas uzlikto veto Salaspils pašvaldības lēmumam dot atļauju būvēt divas 55 dzīvokļu mājas krievu militārpersonu vajadzībām. Viņš LNNK un LTF vadītajai pašvaldībai teica: „Man, krievam jums, latviešiem jāsaka, ka no tā kontingenta būs tikai nepatikšanas?!...”
Bet tas 4. maija varturiem netraucēja okupantu militāristus piesaistīt Latvijai, saucot to par nepieciešamo kompromisu.
Šodien Krievijā un aiz tās robežām īstenojas Putina krievu pasaules atjaunošanas politika. Klaji nacistiska Maskavas doktrīna. Tā ir Karaganova plāna turpinājums praksē.
5. Saeimas valdības galvenie ārpolitiskās darbības rezultāti bija līgums ar Krieviju par pilnīgu karaspēka izvešanu līdz
No Vācijas un pārējām Varšavas bloka valstīm līdz 1990.g. demobilizēja virsniekus skaitā līdz 20 000 (pārsvarā jaunākus par 38 gadiem). Viņi vislabprātāk izvēlējās par dzīves vietu Latviju un Krimu. Tagad izlases militāristi, viņu bērni un mazmazbērni rāda savu attieksmi pie okupācijas falla Pārdaugavā. Krimā zaļie cilvēciņi savu iedabu parādījuši, un Krievija okupējusi daļu Ukrainas, nu lielkrievu nacisti mudina Latvijā darīt to pašu. Pat Putina opozīcijas cilvēki vedina, lai ASV nodarbojas ar Ekvadoras jautājumu, bet postPSRS zonu lai atstāj Krievijas ziņā.
Pats NA apmīļotais censonis no partijas Pleskavas ceļš (tautas dots nosaukums) 2015.g. savu rīcību dēvē par kompromisu, un „pensionāri… ir pensionāri un to skaits sarūk”. (10.03. 2015, LR1 http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/egils-levits-prezidenta-kandidaturai-jabut-jegpilnai.-ar-mani-ru.a49411/ (46. minūte)
Lielais kompromisu meistars, īstenodams Kremļa nacistiskās lielkrievu intereses, melo par militārpersonu izmiršanu. Tikai retais no atvaļinātajiem militāristiem ir aizgājis viņsaulē. Pārējie ir manā vecumā un ražīgi sapumpurojušies vairākās paaudzēs. Ar ko šis Kremļa kurmis atšķiras no okupācijas varas, kura bagātīgi pieslānīja Latviju ar lielkrievu nacistu substrātu visus okupācijas gadus?
Alga E. Levitam par šo darbu ir no komunistu un čekistu pārvaldītās varas bagātīgi dota. Pēc paraksta likšanas uz nodevīgā dokumenta amatā par grašiem nevajadzēja uzkavēties un viņam tika sameklēts megaatalgots darbiņš.
Minēšu divus paša censoņa citātus.
„Prezidenta kandidatūrai jābūt jēgpilnai. Ar mani runājušas dažādas partijas.”
„Pilsoņu kongresa koncepcija bija starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza.”
Vai tās dažas partijas neredz, ka no latviskas Latvijas interešu viedokļa šī kandidatūra ir nodevīga un nejēdzīga. Ar savu rīcību kopā ar pārējiem Kremļa kurmjiem šis kandidāts ir vairojis Saskaņas un Krievu partijas piekritējus!
Nemaz nerunājot, ka nav piedalījies Pilsoņu kongresa darbā un to nodevis tūlīt pēc ievēlēšanas. Tagad labi izteikties par Pilsoņu kongresu ir izdevīgi un dod labus rezultātus. Lūk, NA aizgūtnēm slavē faktiski Saskaņas labdari. NA ir nacionāli tukši darboņi bez izpratnes par dekolonizāciju un deokupāciju.
Esot ievēlēta jauna Saeima, kas pārtrauks Latvijas noplicināšanu. Bet metodes ir vecās. Paristi balsošot par Levitu, ja izkārtošot viņiem komisāra vietu ES (06.02.2019. Panorāma)! Prasta tirgošanās kā lupatu bodē. Der jebkurš, ja vien tiek pie siles. Kādas latviešu tautas izredzes! Viss pārdošanai! Liekulības tirgus. Pārdošanā Kremļa kurmis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
