Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Nodokļi jāceļ, un tos cels 12. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji

Pēteris Apinis, Vienotības reklāmu apmaksātājs
01.10.2014.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Grūti klausīties politiskās reklāmas, kas nosoda taupības politiku. Pieļauju, ka Latvijā ir ļaudis, kas domā, ka naudu valdība "ņem no tumbočkas" vai "drukā", bet lāgā neticu, ka tā uzskata, piemēram, Nils Ušakovs.

Zinošu un izglītotu cilvēku reklāmas par nodokļu samazināšanu vienlaikus ar apgalvojumiem par algu palielināšanu ir vienkārši meli. Ja politiķi nezina to, ka šāda kombinācija ir neiespējama, viņi vienkārši ir muļķi. Es īsti nezinu, ko labāk ievēlēt – meļus vai muļķus. Man ir iespaids, ka Latvijā ilgāku laiku pie varas ir pirmie.

Man šķiet, ka muļķi ir tie, kas paziņo, ka katru gadu 500 miljonu tiek iztērēti nelietderīgi. Tas nozīmē, ka šie solītāji grasās atņemt naudu pensijām, medicīnai, izglītībai, ceļu būvei (šīs nozares tērē vairāk par minēto pusmiljardu) un novirzīt to kaut kam citam. Ar lielāko varbūtību – tām pašām pensijām, izglītībai, medicīnai un infrastruktūrai. Sudrabas partijas paziņojumi nozīmē – izņemšu naudu no labās kabatas, ielikšu kreisajā, tas būs taisnīgi.

Valsts kase ir maciņš, kurā kopā atrodas 2 miljonu iedzīvotāju nauda. Cik saņem, tik iztērē. Var jau aizņemties no bankas vai no kaimiņienes, bet šī nauda būs jāatdod. Privātpersona, kas aizņemas vairāk, nekā spēj atdot, dodas naudu pelnīt uz Angliju vai ļaujas bankrota procedūrai. Valsts arī var bankrotēt, tikai tas nozīmētu valsts īpašumu (mežu, enerģētikas, dzelzceļa) izpārdošanu ūtrupē.

Cilvēks savu maciņu papildina ar algu, dividendēm, pabalstiem vai uzvaru azartspēlēs (reti), valsts – ar nodokļiem, nodevām un valsts uzņēmumu peļņu. Tik, cik valsts maciņā naudas ir, tik var tērēt. Latvijas valsts ir ļoti daudz aizņēmusies naudu no bankām un katru gadu šo naudu atdod. Jo lielāks valsts budžeta deficīts, jo lielāki procenti jāmaksā par aizņēmumu.

Kredītreitings ir rādītājs, pēc kura vērtē valsts finansiālo uzticamību. Valstij to piešķir starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch", "Moody's Investors Service", "Standard & Poor's" un vēl dažas. Piemēram, atbilstoši "Fitch" Latvijas valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir Baa1, kas ir gana labs Viduseiropā.

Ja Latvija palielinātu savu budžeta deficītu par vienu procentu, lai izpildītu politiķu solījumus, mūsu kredītreitings iekristu B grupā, un mūsu aizņēmumi būtu par 1–2 % dārgāki. Latvijai tas izmaksātu vismaz 100 miljonus eiro gadā.

Nav jomas, kam esošie un topošie deputāti nesola papildu naudu. Man par milzīgu pārsteigumu deputāti sasolīja 5 miljonus Futbola federācijai, kas patiesībā nozīmē atņemt naudu visiem citiem sporta veidiem. Deputāti jau apsolījuši veselībai novirzīt daļu no sociālā budžeta, kas nozīmētu tikai un vienīgi pensiju indeksāciju apturēšanu, bet citi apsolījuši ievērojamu pensiju indeksāciju, kas nozīmētu valsts kopbudžeta deficīta pieaugumu. Tad, kad sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" apsola 50 eiro katrai ģimenei katru mēnesi, izklausās, ka viņiem eiro drukājamā mašīna ir noglabāta Spīķeros.

Atkārtošos – valsts var sadalīt budžetā tik, cik no nodokļiem savākts. Piemēram, veselības aprūpei Latvija tērē krietni mazāk naudas nekā ES vidēji – gan absolūtos skaitļos, gan proporcionāli pret IKP. Ja gribam palielināt veselības izdevumu īpatsvaru IKP, tad ir tikai divas iespējas – mazināt finansējumu kādam citam mērķim (piemēram, atņemt izglītībai vai ceļu būvei) vai palielināt kopējo nodokļu slogu.

Kopējais nodokļu slogs Latvijā bija trešais zemākais ES. To nāksies palielināt.

Latvijā nodokļu masa ir aptuveni 28% no IKP, kamēr ES tas vidēji ir 40% (abi šie skaitļi skatāmi ±1 robežās).

Latvijas nodokļu politikas mērķos paredzēts nodokļu slogu palielināt līdz 33,3% no IKP, un tas būtu jādara, palielinot ieņēmumus no patēriņa nodokļiem un nekustamā īpašuma nodokļiem, kā arī valsts nodevām. Ja sekojam pašreizējā budžeta apspriešanas retorikai, tad nākamgad nodokļu slogs darbaspēkam samazināsies (visticamāk, tiks samazināts sociālais nodoklis), bet priekšvēlēšanu gaisotnē nodokļu palielinājums citur nenotiks. Tādā gadījumā kopējais nodokļu slogs nevis sasniegs trešdaļu, bet samazināsies līdz 26%, un aizsardzībai, veselībai, izglītībai, policijai un ceļu būvei tērējamo līdzekļu nebūs. Jāatceras, ka tieši izglītībai un veselības aprūpei tērējamos līdzekļos liela daļa atkārtoti atgriežas valsts kasē caur darbaspēka nodokļiem, līdz ar to šābrīža valsts bailīgā politika ierobežo nodokļu sistēmas stimulēšanu.

Politiķiem vismīļākā nodarbe ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana vai samazināšana – to tiešā veidā vēlētājs neredz.

Latvijas valsts nodokļu politika šobrīd balstīta uz darbaspēka nodokļiem – sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet valsts nodokļu politikā rakstīts, ka nepieciešams samazināt darbaspēka nodokļu slogu, it sevišķi zemāk atalgotajiem darbiniekiem un strādājošajiem ar bērniem. Labi teikts. Lai samazinātu darbaspēka nodokļus, jāceļ patēriņa nodokļi. Pirmām kārtām PVN.

Valstij ir tiesības pievienotās vērtības nodoklim dot ne vien samazinājumu, bet arī palielinājumu, noteikt paaugstinātu pievienoto vērtību, teiksim, 31% apmērā lietām, bez kurām vienkāršais Latvijas iedzīvotājs itin viegli varētu iztikt, piemēram, Bentley mašīnām, zelta izstrādājumiem, kažokādām vai modes precēm. Tiklīdz valsts cenšas palielināt nodokļus luksusprecēm, rodas dzīva diskusija par to, kas īsti ir luksusprece un kas – ikdienā nepieciešamā.

Vismaz tūkstotis Latvijas brašu vīru uzskata, ka ikdienā nepieciešams ir Harley motocikls. Tiklīdz valsts gatavojos palielināt šim braucamrīkam ikgada nodevu, Harley braucēji rīko protesta braucienus, turklāt atrod Jezupu no Mazbisāniem, kurš 40 gadus uz gateri brauc ar savu Javu, bet nodevas palielināšana viņam šo ikdienas braucienu varētu liegt. Asaras presē un citos medijos.

Vēl trakāk asaras līst un vaimanas gaud, tiklīdz valsts nosaka, ka luksus mašīna nav darbarīks un par tās iegādi nomaksātais PVN nebūs saņemams atpakaļ (nez kādēļ neviens nebrīnās, ka darba cilvēkam neviens neatmaksā pievienotās vērtības nodokli par viņa iegādāto VW Polo). Lai valsts neliegtu iegādāties superdārgas mašīnas Drošības policijai, pašvaldībai vai ostas struktūrai, par partiju čakliem priekšvēlēšanu sponsoriem kļuvuši autotirgotāji.

Populāra priekšvēlēšanu retorika ir samazināt PVN uzturproduktiem.

Politiķi, kas pirms vēlēšanām stiepj uz Saeimu nepārdomātus likumprojektus par PVN samazināšanu pārtikai, patiesībā lobē cenas samazināšanu alkoholam, tabakai, čipsiem, transtaukiem, pārsālītiem produktiem un pārsaldinātiem dzērieniem, kā arī uzturbagātinātājiem. Patiesībā šāda PVN samazināšana ir atbalsts Polijas, Lietuvas un citu kaimiņvalstu produktu importam un vietējo zemnieku izspiešanai no tirgus (vietējais zemnieks taču drīkst savu preci tirgot bez kases automāta, tātad – bez PVN).

Neveselīgai pārtikai un uzturbagātinātājiem PVN ir jāpalielina vai šie neveselīgie produkti ir jāapliek ar akcīzes nodokli. Latvijā alkohola un tabakas lobijs ir panācis to, ka alkohola un tabakas tirdzniecība tiek pieskaitīta pārtikas tirdzniecībai.

Pēdējos desmit gados ievērojami pieaugusi piena, zivju, maizes cena (atsevišķiem produktiem divkārt). Katrs, kas šos produktus mēdz iegādāties no ražotāja tieši, visai viegli aptver, ka cenas starpība ar lielveikalu ir ievērojama, proti, lielveikalu uzcenojumi ir vismaz trešdaļa, ja ne puse cenas. Šajos desmit gados PVN (pievienotās vērtības nodoklis) ir mainījies minimāli, un tas nav iemesls šim cenu kāpumam. Iemesls cenu kāpumam ir neticamā lielveikalu peļņas kāre.

Tieši ar "Rimi", "Maxima" un citu tirgus spēlētāju ierobežošanu būtu jānodarbojas Saeimai, nevis pirms vēlēšanām jānodarbojas ar populistiku par nodokļu samazināšanu uzturam. Diskusiju par nodokļu samazināšanu ir provocējuši tieši tirgotāji, lai nebūtu saskatāms – kurp (kādā virzienā, uz kuru kaimiņvalsti) no mūsu maciņiem aizplūst nauda.

Čehijas un citu Austrumeiropas valstu pieredze liecina, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai, vairāk nekā 50% iegūst tirgotāji, visai ievērojami – turīgie patērētāji, bet gandrīz nemaz – mazturīgie iedzīvotāji un pārtikas ražotāji. Mazturīgo atbalsts ir pabalstu politikas jautājums, skolu ēdināšanas sakārtošanas jautājums, nevis automātisks PVN samazinājums.

Jāpalielina akcīzes nodokļi alkoholam, tabakai, cukurotiem dzērieniem, uzturproduktiem ar pārmērīgu sāls daudzumu, produktiem ar transtaukiem.

Patiesībā vienīgie nodokļi, ko valdība var paaugstināt, nepasliktinot iedzīvotāju dzīves apstākļus, ir akcīzes nodokļi. Turklāt akcīzes nodokļus var izmantot, lai samazinātu atsevišķu produktu iegādi un lietošanu.

Akcīzes nodokļi alkoholam, tabakai, degvielai ir valsts ekonomikas svira. Visas partijas barojas no "atbalstītājiem", kuru bizness sakņojas tieši šajās jomās. Līdz ar to tabakas industrija savus ielikteņus salikusi no budžeta komisijas vadības līdz akcizēto preču pārvaldes ierēdnim, kas visi par mazu, bet taisnīgu samaksu ir gatavi augu dienu vaimanāt par lielo kontrabandu, atšķirībām Baltijas valstu akcīzes nodokļos un nabaga mazo veikalu tirgotājiem, kas nomirs bada nāvē, tiklīdz tabakai tiks paaugstināta akcīze.

Kaut mēs skaidri zinām, ka Baltijas valstīs akcīzes nodoklis tabakai un alkoholam ir ievērojami mazāks nekā citās Eiropas valstīs, katrai no tām ir unikāla aprēķināšanas metode, kas neļauj šos akcīzes nodokļus salīdzināt tieši un palielina iespējas spekulēt ar vārdiem – "ja mēs paaugstināsim akcīzi, visi brauks cigaretes pirkt uz Igauniju".

Igaunijā notiek tieši tāda pati diskusija, un retorika ir ar norādi uz zemo Latvijas akcīzi. Akcizēto preču pārvaldes darbinieki kategoriski atsakās no jebkādas nodokļu saskaņošanas ar kaimiņvalstīm. Pašlaik valsts budžeta iespējas iegūt līdzekļus no alkohola, tabakas, azartspēlēm (nodeva, nevis nodoklis) utt. pilnībā pakļaujas svešzemju ražotāju (Latvijā tabaku neražo, bet alkohola tirgū vietējiem ražotājiem ir pakārtota nozīme) un tirgotāju interesēm.

Ja mēs vēlamies iegūt līdzekļus skolotāju, medicīnas māsu, policistu algām un arī pensijām, mūsu valdībai jāvienojas ar Lietuvu un Igauniju par saskaņotu rīcību, vairākas reizes paceļot akcīzi, piemēram, līdz 80% no Somijas līmeņa.

Latvietis ēd pārāk daudz un neveselīgi. Neveselīgie produkti jāapliek ar papildu (akcīzes) nodokli. Aicinu šā raksta lasītājus aizstaigāt līdz svariem! Statistika nepielūdzami saka, ka Latvijā paaugstināta ķermeņa masa vai aptaukošanās ir 44,8% vīriešu un 45,4% sieviešu. Piektajai daļai bērnu ir paaugstināta ķermeņa masa vai jau slimīga aptaukošanās. Argumenti, ka latvietis dzīvo badā, ir melīga un stulba priekšvēlēšanu retorika. Mums ir problēmas ar nepareizu uzturu. Bērni notērē savu kabatas naudu čipsiem, konfektēm un kolai, nevis adekvātam uzturam. Negaršīgs, par lētāko cenu nopirkts nezināmas valsts izcelsmes ēdiens skolas pusdienās ir problēma, nevis uztura trūkums.

Palielināt nekustamā īpašuma nodokli un iekasēt to valsts, nevis pašvaldību budžetā caur Valsts ieņēmumu dienestu.

Pilnīgi nesakārtota joma ir nekustamā īpašuma nodoklis. Šī nodokļa nozīmīga palielināšana ir labākā izvēle un ietver būtisku nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu mājoklim, jo liktu maksāt nodokļus par mājokļiem ēnu ekonomikas darbiniekiem. Tomēr tieši valdības konsultanti un partiju atbalstītāji ar milzīgu entuziasmu cīnās pret savas pils aplikšanu ar adekvātu nekustamā īpašuma nodokli.

Vienkārša nodokļa palielināšana, pastāvot pašreizējai nodokļa aprēķināšanas kārtībai, vissmagāk ietekmētu vecākus un maznodrošinātus cilvēkus, bet Šlesera ieviestie "īpašnieki pret uzturēšanās atļauju" kā nemaksā adekvātus nodokļus, tā nemaksātu (cik lielu nodokli maksā Vladimira Putina tuvākā drauga miljardiera Ališera Usmanova sieva par savu pili?).

Jūrmalas dome dod atlaides nekustamajam īpašumam līdz 85% apjomam, un rodas (cerams, nepatiess) iespaids – vislabākās atlaides tiek viņu sponsoriem, Ivetas Grigules sponsoriem un Ingunas Sudrabas sponsoriem. Tajā pašā laikā Jūrmalas dome no pašvaldību izlīdzināšanas fonda prasa naudu pilnā apjomā.

Pašlaik vienīgais risinājums ir nekustamā īpašuma nodokļa atgriešana no pašvaldību budžeta valsts budžetā. Pašvaldību vadītājam grūti atteikt kaimiņam, kurš atnāk un lūdz – nu iedod man atlaidi manai dzīvojamai mājai ar trim tornīšiem, jo man nepietiek naudas ceturtajam. Es šeit nerunāju par likumā paredzētajām atlaidēm cilvēkiem, kas dzīvo savā vienīgajā īpašumā.

Ja valsts nodokļu politika nav spējīga uz tik radikālu grozījumu kā nekustamā nodokļa iekasēšanu caur Valsts Ieņēmumu dienestu, tad likuma grozījumos jāparedz, ka pašvaldībai ir tiesības dot nekustamā īpašuma atlaides, vienlaikus atmaksājot pašvaldību izlīdzināšanas fondā summu, kas identiska atlaidei.

Savukārt atņemot nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībām (Rīga no nekustamā īpašuma nodokļa iegūst apmēram 10% sava budžeta), tām varētu atņemt arī dažas funkcijas. Pašvaldību funkcijās ir arī veselības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana saviem iedzīvotājiem un sabiedrības veselības funkcijas. Katra pašvaldība to pilda pēc savas izpratnes. Daļā pašvaldību lēmumus par veselību pieņem mērs pats, citās – kāds no deputātiem, parasti ārsts vai ārsta palīgs, kas uz Latvijas kopējo veselības aprūpi skatās no sava zvanu torņa, bet citās lēmumi ir vienkārši – iegādāties datortomogrāfu, nopirkt jaunus datorus vai izremontēt telpas.

Neatkarīgi no tā – kas uzvarēs vēlēšanās, kas sastādīs valdību –, nākamā valdība nodokļus cels, jo tāda ir realitāte. Neticiet priekšvēlēšanu solījumiem par nodokļu samazināšanu – tie ir muļķība vai meli.

Novērtē šo rakstu:

34
36

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...