Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Noliktās atslēgas vai sirdsapziņa?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
16.02.2015.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot pamatīgu sabiedrības smadzeņu skalošanu un šantāžas elementus, kā arī koalīcijas deputātu vēlību, banku lobijs ir panācis sev vajadzīgo – Saeimā apstiprināšanai sekmīgi steidzamības kārtībā tiek virzīti likumu grozījumi, kas atcels tā saucamo „nolikto atslēgu” principu. Var droši saderēt, ka visa šī brašā performance beigsies jau šonedēļ - ar galīgo lēmumu Saeimas plenārsēdē. Ja vajadzēs, tiks sasaukta ārkārtas sēde, un bankām tik vajadzīgie grozījumi tiks izdarīti. Tas viss tiek pasniegts kā gādīgas rūpes par sabiedrību, kā iespēja glābt tautsaimniecību no recesijas draudiem. Bet kā tad īsti ir?

Jā, izejot no banku pasniegtās ,apzināti sašaurinātās loģikas, un pašu radītās lietu kārtības, kuru tām palīdzējušas izveidot „veiksmes stāsta” valdības ar saviem nepārdomātajiem īstermiņa risinājumiem, mērķtiecīgi likvidējot konkurences iespējas pašreiz dominējošajām bankām, neīstenojot ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības pasākumus un instrumentus, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt tautsaimniecības produktivitātes celšanos, tiešām var teikt, ka iešana šo banku prasību pavadā nu ir neizbēgama.

Šīs radītās situācijas rezultātā hipotekārā kreditēšana ir apstājusies. Par spīti lielajiem naudas uzkrājumiem bankās, zemajām procentu likmēm, par kurām bankām pašām ir pieejams finansējums tomēr tās piedāvā tādus kreditēšanas nosacījumus, kurus var atļauties tikai retais. Pamatojums tam ir dzelžains un loģisks, un saprotams jebkuram, kam ir kaut kāda sajēga no banku lietām – „nolikto atslēgu” princips rada papildu riskus kreditētājam, un, lai nodrošinātos pret riskiem, tiek mainīti kreditēšanas nosacījumi - paaugstināts pirmās iemaksas apmērs un procentu likmes, arī, iespējams, citi nosacījumi tiks izmainīti. Kurš gan ies apstrīdēt šo acīmredzami pamatoto sakarību, vai ne tā?

Taču, pirmkārt, - neviens tā arī nav spējis ne tikai pierādīt, bet pat parādīt, cik pamatots ir šo nosacījumu atšķirību apjoms, piemēram – banku prasītais pirmās iemaksas apjoms atšķiras pat vairākas reizes atkarībā no tā, tiek vai netiek piemērots „nolikto atslēgu” princips. Nekādu aprēķinu, kas pierādītu šādu atšķirību pamatotību nav arī to likumdevēju rīcībā, kas šos banku lobija sagatavotos grozījumus steidzamības kartībā virza apstiprināšanai. Un tas, kā ierasts šādos gadījumos, likumdevēju nemaz nemulsina.

Bet aizdomāties būtu vērts – kā rodas šī lielā atšķirība? Jā, bankai ir jāatgūst aizdotā nauda, un „nolikto atslēgu” gadījumā šo atgūstamo naudas plūsmu bankai veido parādnieka pirmā iemaksa, veiktā parāda atmaksa un nauda no ķīlas pārdošanas, ja parādnieks nespēj izpildīt savas saistības.

Ja ķīla, veicot kreditēšanas darījumu, ir tikusi novērtēta adekvāti un darījuma summa, kuru ir gatava kreditēt banka, ir atbilstoša īpašuma vērtībai, tad kreditoram šajā gadījumā nav nepieciešams būtiski pacelt sākotnējo iemaksu, lai parādnieka maksātnespējas gadījumā varētu atgūt vajadzīgo naudas summu, salīdzinot ar gadījumu, kad parādnieks ir uzņēmies pilnu atbildību, nevis norobežojis to ar „noliktajām atslēgām”.

Šī nepieciešamība pēc lielās sākotnējās iemaksas rodas tad, kad kreditors ir gatavs īstenot darījumu kreditēšanu par nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstoši lielu summu. Un situācijā, kad tiek īstenota kreditēšana, kur visa atbildība par to pilnā apmērā tiek uzlikta uz parādnieka pleciem – tas  neizbēgami noved pie kredītu burbuļa veidošanās, jo dod iespēju kreditoram īstenot kreditēšanu par  nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstošām summām, pelnīt no šo izsniegto kredītu uzpūstajiem apjomiem un neatbildēt par to radītajām sekām.

Vēl vairāk – apstādinot kreditēšanu, burbulis tiek pārplēsts, uzpūstās īpašuma cenas krītas, bet parādnieku saistību apjoms, kas jāatmaksā bankai - nemainās. Turklāt situācijā, kad kreditēšana tiek „nogriezta”, tiek radīta ekskluzīva iespēja uzpirkt „pa lēto” īpašumus tiem, kam ir pieejami naudas resursi – parasti ar pašām bankām saistītām struktūrām. Lai vēlāk tos varētu pārdot jau par pieaugošām cenām un labi no tā nopelnītu. Bankas, protams, šādā situācijā pasniedz sevi par galvenajām cietušajām un deklarē milzīgos pašu radītos „zaudējumus”, kas dod tām iespēju valstij nemaksāt nodokļus, tādejādi iedzīvojoties vēl arī uz valsts rēķina.

Taču valstij vislielāko zaudējumu, pat apdraudējumu rada tas, ka, ļaujot bankām īstenot šādu kreditēšanas politiku, nav iespējams īstenot ilgtspējīgu attīstības politiku, un veikt tautsaimniecības produktivitātes celšanu ir ļoti apgrūtinoši, jo bankas ir ieinteresētas veidot kredītpolitiku, kas vērsta uz kredītu burbuļa veidošanu, nevis īstenot kreditēšanu, kas ir sinerģijā ar tautsaimniecības attīstības procesiem.

Un esošā situācija, kā arī vēl pavisam nesenie „treknie gadi” ir tam uzskatāms apliecinājums – bankās ir uzkrāti lieli naudas resursi, procentu likmes ir nebijuši zemas, un resursi bankām ir pieejami kā nekad, tomēr bankas ir ļoti atturīgas ar kreditēšanu, lai gan tautsaimniecībai tā ir ļoti nepieciešama, jo bez tās nav iespējams attīstīt ražošanu un celt produktivitāti.

Taču šobrīd, kad bankām ir iespēja īstenot „parādu verdzības” principu, tām nav svarīga parādnieka dzīvotspēja, tās var atļauties „piegriezt kreditēšanu”, ļaut parādniekam bankrotēt. To bankai nebūtu izdevīgi pieļaut, ja bankas iespējas atgūt savu naudu būtu atkarīgas no parādnieka maksātspējas. Šādā situācijā tagad bankas nevis nogaidītu, bet gan meklētu iespējas kreditēt, lai nepieļautu savu parādnieku bankrotus.

Arī hipotekārajā tirgū tagad būtu pavisam cita situācija – tas būtu daudz aktīvāks, jo, pirmkārt, tas nebūtu pārstūķēts ar „trekno gadu” kredītsaistībām, kuras pārkarsēja ekonomiku. Jo kredīti būtu mēreni sildījuši ekonomiku tad un arī tagad, īstenojot tautsaimniecības attīstības procesiem atbilstošu kredītpolitiku un vismaz daļu naudas novirzot produktīvām, nevis spekulatīvām investīcijām – tas paaugstinātu nozarēs strādājošo ienākumus un maksātspēju, veicinot veselīgu pieprasījumu hipotekārās kreditēšanas tirgū, kurā turklāt cenas būtu zemākas un pircējiem pieejamākas, nekā ļaujot bankām īstenot „parādu verdzības” principu un īstenojot „kredītu burbuļu” veidošanu - par ko tās tik nikni tagad cīnās, bet pasniedzot to it kā sabiedrības, Latvijas ģimeņu interesēs.

Patiesībā bankas tagad cīnās nevis par to, lai mājokļi Latvijas ģimenēm kļūtu pieejamāki, bet gan, lai Latvijas strādājošās ģimenes varētu uzņemties pēc iespējas lielākas kredītsaistības, ļaujot bankām nopelnīt vairāk, neuzņemoties nekādus riskus un atbildību par to, ja šīs kredītsaistības izrādīsies nesamērīgi lielas.

Koalīcijas deputātu virzītā likumdošanas iniciatīva, kura sabiedrībai tiek pasniegta kā izvēles iespēja aizņēmējam, patiesībā ir iespējas radīšana bankām īstenot sev izdevīgu kreditēšanas politiku, ka aizņēmējam neatliks nekas cits kā „labprātīgi” doties parādu verdzībā.

Vēl vairāk – nostiprinot likumā šādas „izvēles iespējas”, tā saucamais „nolikto atslēgu” princips tiek nokauts pašā būtībā, tas kļūst bezjēdzīgs, ja paralēli tiek dota iespēja bankām piekopt kreditēšanas politiku, kas atkal ļaus tām pūst “kredītu burbuļus”, jo aizņēmējam tiks piedāvāts samaksāt par bankas alkatības izraisītajām sekām jau avansā, ko diez vai kāds izvēlēsies.

No banku interešu viedokļa šādā “izvēles situācijā” pieļaut īstenot „nolikto atslēgu” principu būtu dubultā neloģiski, jo tādā gadījumā tās tiktu „sodītas” arī no to pārraugošās institūcijas - FKTK puses, kura par šādi izsniegtiem aizdevumiem, kuru nodrošinājuma vērtība nākotnē varētu izrādīties nepietiekama, uzliktu bankai pienākumu veidot lielākas rezerves.

Diemžēl valdošās koalīcijas politiķi kārtējo reizi apliecina savu nespēju domāt ilgtermiņā, nespēju pārraudzīt notiekošo plašākās kopsakarībās, pieņemot kārtējo lēmumu, kas vērsts uz savu sastrādāto kļūdu īstermiņa risinājumu meklējumiem. Iespējams, arī savtīgu interešu īstenošanu, jo kādēļ gan šīs vienas paketes likumprojektus vajadzēja sadalīt un iesniegt trijās dažādās komisijās, un šādi steigt izskatīt tos steidzamības kārtībā, bez jebkādiem pamatojošiem aprēķiniem, paredzot priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai tikai vienu dienu? Nu, laikam ne jau tāpēc, lai slēptu no sabiedrības savas aizkustinošās rūpes par tās labklājību…

Ja būtu patiesi valdošās koalīcijas politiķu izteiktie solījumi, ka bankām tiek dots pusgads laika, lai tās pierādītu, ka, izmantojot šīs „izvēles iespējas”, tiks atjaunota kreditēšana un banku darbība Latvijas reģionos, tad visa šī steigā uzsāktā jezga nemaz nebija nepieciešama – tā vietā varēja vienkārši pagarināt „nolikto atslēgu” principa spēkā stāšanās termiņu par to laika periodu, kurā bankām būtu iespēja pierādīt savus labos nodomus. Un tad Saeimai pieņemt atbilstoši reāli banku paveiktajam pelnīto lēmumu, nevis steigt to darīt tagad.

Novērtē šo rakstu:

108
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

FotoUn tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no Rīdzenes sarunām?
Lasīt visu...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...