Nordea banka ļauj sevi pieķert melos par tās finansēto Vaidavas upes izpostīšanu

„Ņemot vērā nozares specifiku, šajā gadījumā īpaši skrupulozi pieprasījām dažādu valsts institūciju atļaujas un atzinumus, kas apliecina projekta ilgtspēju un to, vai tas nerada kaitējumu dabai un apkārtējai videi. LR Vides ministrija ir akceptējusi projekta būvniecību, ko apliecina tās piešķirtais līdzfinansējums HES būvniecībai no ES fondu līdzekļiem. LR Ekonomikas ministrija savukārt pagājušā gada nogalē ir piešķīrusi tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota Karvas HES izmantojot atjaunojamos energoresursus,” - šādu atbildi otrdien sniedza Nordea bankas Latvijas filiāle, vēl piebilstot – tā „sagaidot aktīvu rīcību no atbildīgajām iestādēm, lai izvērtētu radušos situāciju”.

Nordea banka, kas saskaņā ar zemesgrāmatas datiem Vaidavas upi un tajā esošās zivju nārstošanas vietas izpostījušo uzņēmēja Alda Stūriškas SIA Patina HES projektu finansējusi ar vairāk nekā 700 tūkstošiem latu, trešdien tomēr nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu – kādus tieši valsts institūciju atzinumus un atļaujas banka ir pieprasījusi, saņēmusi un izpētījusi saistībā ar tās finansēto SIA Patina projektu. „Uzskatām, ka esam snieguši Jums informāciju, kas paskaidro mūsu pozīciju pēc būtības,” skanēja bankas atbilde.

Taču vienlaikus banka vēlreiz apliecināja, ka patiešām esot iepazinusies ar valsts iestāžu sniegtajiem atzinumiem saistībā ar projektu, un nevēlēšanās nosaukt konkrētos atzinumus un iestādes jau trešdien guva izskaidrojumu. Šie atzinumi, kurus trešdien Pietiek rīcībā nodeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, uzskatāmi rāda – banka ir melojusi vai nu par to, ka ar šiem atzinumiem detalizēti un rūpīgi iepazinusies, vai arī par to, ka ņēmusi vērā tajos rakstīto. Šāds secinājums izdarāms, jo vismaz vienā no šiem dokumentiem detalizēti aprakstīts kaitējums, kas tiks nodarīts upei un zivīm HES projekta īstenošanas gadījumā.

Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta dokumentā „Zivsaimnieciskās ekspertīzes atkārtots priekšprojekta slēdziens par Karvas HES”, kas bijis pievienots projekta dokumentācijai, skaidri norādīts, ka „HES ūdenskrātuvē tiks appludinātas strauta foreļu nārsta vietas un mazuļu dzīvotne, par ko nepieciešams veikt zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Ministru kabineta 200l.g. 8. maija noteikumiem Nr. 188”.

Tāpat šajā dokumentā skaidri atzīts, ka foreļu resursiem upē tiks nodarīti zaudējumi, kuru kompensēšana būtu jāveic, „katru gadu rekultivējot attiecīgas nārsta vietu platības Vaidavas upē pēc zinātniskas institūcijas un reģionālās vides pārvaldes norādījuma”.

Savukārt citā dokumentā – Vides ministrijas Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā, kas tāpat sastādīts pirms bankas finansējuma sniegšanas upes postīšanas projektam, tikpat skaidri norādīts, ka zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķins būvniecības laikā vispār nav veikts. Šajā dokumentā arī norādīts uz izmaiņām HES būvniecības projektā, kas nav saskaņotas ar vides pārvaldi.

Kā izriet no Nordea bankas Latvijas filiāles skaidrojumiem, tas nozīmē: vai nu banka pretēji tās apgalvojumiem ar šiem valsts institūciju atzinumiem vispār nav iepazinusies, vai arī tā šos atzinumus nav vēlējusies ņemt vērā.

Turklāt šis uzskatāms arī par pašu mājās savu īpašo ieinteresētību vides jautājumos deklarējušās Nordea „mātes” bankas viedokli. Sākotnēji „mātes” banka uz Pietiek jautājumiem nevēlējās atbildēt, taču pēc tam, kad Pietiek tās vadībai paziņoja, ka par šo atgadījumu tiks informēti lielākie Skandināvijas mediji, Nordea Bank AB Identitātes un komunikācijas grupas komunikācijas partneris Anderss Edlunds paziņoja – uz visiem jautājumiem esot pilnvarota atbildēt Nordea Latvijas filiāle.

Taču „mātes” bankas pilnvarotā, Valda Sikšņa vadītā filiāle pagaidām nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu konkrētu jautājumu saistībā ar upes izpostīšanu, ne arī uz jautājumu, kā Nordea Latvijas filiāles vadība un konkrēti tās vadītājs Siksnis jūtas, vērojot TV ekrānā videi nodarīto kaitējumu saistībā ar tās finansēto SIA Patina HES projektu.

Nordea Latvijas filiāle, neraugoties uz „mātes” bankas pilnvarojumu, neatbildēja arī ne uz jautājumu, vai bankas korporatīvā politika ietver tādas būvniecības finansēšanu, kas nodara apjomīgu kaitējumu dabai, ne uz jautājumu, vai ir iespējams, ka Nordea banka šādus būvniecības darbus finansētu arī „pašu mājās”, Skandināvijas valstīs.

Novērtē šo rakstu: