Nošāvies kārtējais policists, atstājot „interesantu” pirmsnāves vēstuli
PIETIEK17.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nošaujoties ar dienesta ieroci, pašnāvību 15. decembra naktī ir izdarījis jau kārtējais policijas darbinieks. Pietiek avotu sniegtā informācija liecina, ka policists atstājis ļoti „interesantu” pēcnāves vēstuli, par kuras saturu Valsts policijas vadība (attēlā – Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis) klusē.
„Valsts policija apstiprina, ka šī gada 15.decembra naktī Valmierā savā dzīvesvietā atrasts miris vīrietis, kurš bija Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas inspektors. Blakus atrasts arī dienesta ierocis, no kura, visticamāk, vīrietis izdarījis pašnāvību.
Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess, taču šobrīd nekas neliecina, ka notikušais bijis saistīts ar noziedzīgu nodarījumu,” – šādu informāciju pēc Pietiek pieprasījuma sniedza Valsts policija.
Taču Valsts policijas vadība kategoriski atteicās sniegt jebkādas ziņas par policista atstātās pirmsnāves vēstules saturu. Pēc neoficiālām ziņām, tajā pieminētas vairākas augstas Valsts policijas amatpersonas un to rīcība, kas novedusi policijas darbinieku līdz pašnāvībai.
Šā gada jūnijā Pietiek informēja par to, kā pašnāvību izdarījis augsta ranga Finanšu policijas darbinieks – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes Atbalsta daļas vadītājs Andrejs S.
Pietiek informācijas avoti šī traģiskā notikuma cēloņus saistīja ar VID valdošo atmosfēru un tās ietvaros notikušo „administratīvo izrēķināšanos” ar S. vadīto struktūrvienību.
S. nav bijis „rotējamo” personu sarakstos, taču viņa vadītā struktūrvienība nonākusi pēdējā laikā bieži pieminēto VID amatpersonu Edija Ceipes un Jāņa Borovika nežēlastībā, kā rezultātā pieņemts lēmums par tās reorganizāciju.
Saistībā ar to S. „iekritis depresijā”, pabijis uz garāku sarunu ar Ceipi, kurš tagad kļuvis par Finanšu policijas pārvaldes direktoru, un tam aprakstījis situāciju Atbalsta daļā – esot sāpīgi noskatīties, ka faktiski viss tiek „izdemolēts”. Taču nekādu atsaucību no vadības S. neesot saņēmis.
VID vadība tā arī pēc būtības neatbildēja uz Pietiek jautājumiem – kā tā un Finanšu policijas pašreizējā vadība var komentēt šo pašnāvību un tās iespējamos iemeslus, vai taisnība, ka dažas dienas pirms pašnāvības S. ir bijusi nopietna saruna ar Ceipi, un kāds bijis šīs sarunas saturs un iznākums.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
