Iesaki rakstu: 
Esat dzirdējuši par ”neatkarīgo”, ”bezpartijisko”, ”saimnieciski orientēto”, „izlēmīgo” un ”valstiski domājošo” satiksmes ministru Aivi Roni? Par „izlēmīguma” komponenti viss jau sen skaidrs, redzot, kā Roņa kungs labākajās Dombrovska tradīcijās mēnešiem ilgi staipās ap bēdīgi slaveno vilcienu iepirkumu, nekādi nespējot uzņemties kaut mazāko atbildību un tāpat nejaudājot pateikt ne jā, ne nē, ne balts, ne melns. Bet nu Roņa kungs ir ar vienu rāvienu ilustrējis arī to, cik vērtas ir pārējās pasaciņas.
Pavisam vienkārši: te ir septiņi otrdien ministram un viņa biroja vadītājam Aivim Freidenfeldam uzdoti jautājumi, uz šiem jautājumiem sniegtās atbildes un īsas piebildes – tas viss saistībā ar mums visiem tik labi zināmā „nodokļu optimizēšanas speciālista” Aigara Štokenberga iecelšanu valsts uzņēmuma ”Pasažieru vilciens” valdē:
Jautājums: medijiem Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis esat apgalvojis, ka Aigars Štokenbergs sevi „labi parādījis kā valsts amatpersona”. Uz kādiem konkrētiem faktiem balstās šis Satiksmes ministrijas apgalvojums?
Atbilde: Štokenberga kungs ir trīs reizes baudījis Saeimas uzticību, kļūstot par Latvijas valdības – ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldību, tieslietu ministru, kā arī uz laiku izpildījis iekšlietu ministra pienākumus.
Piebilde: Roņa kunga loģika tātad ir – Latvijas valstī sevi labi ir automātiski parādījis tas, kas politiskā tirgus rezultātā ticis pie ministra amata. Multiministrs Slakteris, multiministrs Kristovskis, multiministrs Štokenbergs... Bet nuja - ko citu teikt, ja nav iespējams sameklēt ne kaut niecīgāko Štokenberga kunga atstāto devumu šajos amatos. Neiesi taču lielīt par, piemēram, spēju sarīkot masu pasākumus un pēc tam ne tikai nespēt tos kontrolēt, bet arī gļēvi kratīties vaļā no jebkuras atbildības par sekojušajiem grautiņiem.
Jautājums: medijiem Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis esat apgalvojis, ka Aigars Štokenbergs sevi „labi parādījis kā uzņēmējs”. Uz kādiem konkrētiem faktiem balstās šis Satiksmes ministrijas apgalvojums? Vai runa ir par medijos iepriekš atspoguļotajiem faktiem saistībā ar Štokenberga kunga darbībām „nodokļu optimizēšanā” personiskajā biznesā?
Atbilde: Štokenbergs savulaik aktīvi darbojies Pasaules Bankas Lauku attīstības projektā, savukārt šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību un strādā pie rūpnīcas celtniecības projekta Zviedrijā.
Piebilde: tiešām grūti saprast, kāds sakars darbībai Pasaules Bankas projekta administrēšanā un Štokenberga kunga pašpasludinātajai „strādāšanai pie projekta”, par kuru Latvijā zināms tikai no viņa paša vārdiem, ar uzņēmējdarbību. Bet nuja - nevar taču Roņa kungs izteikt uzņēmējam Štokenbergam pateicību par pārējai Latvijas uzņēmēju saimei savulaik sniegto, medijos plaši aprakstīto personisko piemēru, kā likumīgi krāpt valsti un tikpat likumīgi izvairīties no šiem tik nepatīkamajiem nodokļiem.
Jautājums: medijiem Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis esat apgalvojis, ka Aigara Štokenberga kandidatūra atrasta „datu bāzē, kurā tiek meklēti piemērotākie kandidāti”. Kas ir šī datu bāze, kas to uztur, cik izmaksā šī uzturēšana un tās izmantošana, pēc kādiem principiem tā tiek veidota, kādas personas to izmanto?
Atbilde: ministrijas rīcībā nav un netiek uzturēta īpaša elektroniskā datu bāze. Pretendentu atlasē arī tiek izmantoti amatpersonu (ierēdņu) vai darbinieku iepriekšējiem konkursiem iesūtītie CV. Ja pretendents nav izturējis atlasi, bet ir izteicis gatavību pieņemt citu piedāvājumu, tad parasti tas tiek ņemts vērā. Tad ministrija vērtē kandidātiem nepieciešamās kvalifikācijas un prasmes, kā arī papildus apzina attiecīgās nozares profesionāļus un aicina uz pārrunām.
Piebilde: jā, samelojās Roņa kungs vai viņa viedokļa paudējs par datu bāzi, - tāda neeksistē. Un nav arī kaut kā dzirdēts, ka dikti veiksmīgais uzņēmējs un valstsvīrs Štokenbergs būtu sūtījis savus CV kādiem iepriekšējiem Satiksmes ministrijas uzņēmumu konkursiem. Bet nuja – nav taču te kaut kāda Skandināvija, kur politiķu meli tiek uzskatīti nepieņemamu lietu.
Jautājums: uz kādiem gan iepriekšējiem konkursiem Štokenberga kungs būtu startējis ar savu CV, ja tas ir bijis ministrijas rīcībā?
Atbilde: tieši Štokenberga kungs nebija startējis, bet vērā tika ņemta viņa pieredze, esot valdības locekļa amatā, jo īpaši tieslietu ministra.
Piebilde: nuja, tāds nu ir Roņa kunga meluspējas līmenītis...
Jautājums: kura konkrētā amatpersona pieņēma lēmumu par Aigara Štokenberga uzaicināšanu par AS „Pasažieru vilciens”? Kura amatpersona veica AS „Pasažieru vilciens” akcionāru sapulces funkcijas, kurā tika apstiprinātas izmaiņas AS valdē? Kura amatpersona deva šai amatpersonai uzdevumu ievēlēt AS valdē Aigaru Štokenbergu? Uz kādiem apsvērumiem balstījās uzdevumu devusī amatpersona?
Atbilde: satiksmes ministrs pēc sarunas ar A.Štokenbergu aicināja viņu ieņemt „PV” valdes locekļa amatu. Iecelšana valdes locekļa amatā notiek atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.
Piebilde: nuja – ies nu Roņa kungs atzīties, kurš viņu šoreiz ir dancinājis un kustinājis.
Jautājums: kāpēc uz vakantajām AS „Pasažieru vilciens” valdes locekļu vietām pretēji iepriekšējiem apgalvojumiem netika rīkots konkurss?
Atbilde: Uzņēmuma operatīvas darbības nodrošināšanai, akcionāram bija jāpieņem steidzams lēmums, lai aizvietotu atlūgumus iesniegušos valdes locekļus, jo valde viena valdes locekļa sastāvā nav lemttiesīga.
Piebilde: protams, protams, tā pilnīgi nejauši un vienā mirklī uzņēmuma valdes locekļi sasniedza atlūgumus, ministram to nezinot un nenojaušot, - kaut to jau iepriekš bija paziņojusi pat televīzija. Bet nuja – ko darīt, ja slinkums Roņa kungam domāt kaut cik ticamus melus, - gan jau dumjā tauta sagremos arī šitādus.
Jautājums: vai Satiksmes ministrija apstiprina Aigara Štokenberga publiskajā paziņojumā teikt, ka „Aivis Ronis grib, lai es sakārtoju jautājumus, kas saistās ar Eiropas Komisijas pretenzijām attiecībā uz jauno vilcienu iepirkumu”?
Atbilde: ministrija atturas komentēt Štokenberga kunga izteikumus.
Piebilde: nuja – gadās reizes, kad pat kaut jel kādus melus sadomāt ir neiespējami, un tad nekas cits neatliek kā vienkārši paklusēt.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
